Pagājusi silta, jauka ziema, ar ES valstu cienīgu tarifu beigusies apkures sezona pēc pasaules standartiem modernizētajā maksātnespējīgajā Jelgavas pašvaldības akciju sabiedrībā «Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums».
Atklāta vēstule
Pagājusi silta, jauka ziema, ar ES valstu cienīgu tarifu beigusies apkures sezona pēc pasaules standartiem modernizētajā maksātnespējīgajā Jelgavas pašvaldības akciju sabiedrībā «Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums». Pieklusušas pirmsvēlēšanu kaislības, jāsāk darboties siltumtīklu problēmu politiskajam kapitālam, bet vienīgais STU sanācijas procesa risinājums ir pārdošana: nāk vīri ar dolāru maisu – būs prece, pēc tam arī vara. Vai tas ir risinājums? Nav pierādīts, ka privātais kapitāls visur darbotos labāk nekā valsts kapitāls.
Gluži pretēji, daudzu valstu, arī Latvijas 30. gadu, pieredze liecina par šīs tēzes nepamatotību. Turklāt valsts risina sociālos, darba nodrošinātības un nozares ilgstošas darbības jautājumus. Noslēpumainība un necaurskatāmība, kas tiek radīta ap ST pārdošanu, norāda, ka aiz tās viegli var paslēpties savtīgums un personīgā ieinteresētība. Vai par «labumu» var nosaukt nesamērīgi augsto siltumenerģijas tarifu 23,73 Ls/MWh vai 27,60 Ls/Gcal, ko apstiprināja Energoapgādes regulēšanas padome 2000. gada 26. septembrī?
Projekta mērķi tika skaidri definēti saskaņā ar valsts enerģētikas politiku un stratēģiju. Valsts stratēģija pirms plašu kapitālieguldījumu uzsākšanas prioritāti investīciju programmā deva enerģijas taupīšanai un uzlabojumiem dabas aizsardzībā, kas virzīti uz labāku jaunāko tehnoloģiju, ieviešanu. Pieņemtā prognoze, ka siltumenerģijas pieprasījums paaugstināsies attiecībā pret zemāko patēriņu 1992./93. gada ziemā, sakarā ar kurināmā deficītu izrādījās kļūdaina, jo siltumenerģijas piegāde bija ierobežota.
Netiek ievērots galvenais princips, pēc kura būtu jārīkojas šajā situācijā, tas ir, informācijas saprotamība un loģika. Vietējā presē tā tiek prasīta katru apkures sezonu, jo iedzīvotājiem ir tiesības zināt par realizētā projekta un tarifa izmaksām:
pēdējo trīs gadu ražotās siltumenerģijas MWh pašizmaksa;
pēdējo trīs gadu ražotās siltumenerģijas MWh realizācijas cena;
pēdējos trīs gados Domes samaksātās subsīdijas uzņēmuma darbībai ienākumu starpības segšanai;
pēdējos trīs gados ieguldītie kapitālieguldījumi (izņemot CSA sistēmu rehabilitāciju);
rehabilitācijas projekta izmaksas pa daļām, tai skaitā projekta administrēšanas izmaksas;
izmaksu ekonomija un ieguvumi;
ekonomiskā atdeves likme pēc projekta;
rehabilitācijas projekta valsts pieņemšanas – nodošanas komisijas akts, izpildījums, novērtējums;
projekta ieviešanas kvalitātes pārbaude;
pirmsprojekta siltumenerģijas tarifa izvērtējums, tarifa veidošanas formula;
Jelgavas Domes atbildīgā, pilnvarotā persona rehabilitācijas projekta īstenošanas laikā;
kā izskaidrot situāciju, ka 2000. gadā pie augstām tarifa izmaksām radušies zaudējumi 3,5 – 4,0 miljoni latu, bet nav saistīti ar ST saimniecisko darbību, tas ir, siltuma ražošanu, sadali un pārvadi, bet galvenokārt ar ST grāmatvedības nepilnībām un patiesā finansiālā stāvokļa atspoguļojumu bilancē.
Vai par to būtu jāmaksā iedzīvotājiem? Kāds tam pamatojums?
Pašlaik nepieciešams izvērtēt turpmākās rīcības iespējas, ieskaitot maksātnespējīgā Jelgavas pašvaldības akciju sabiedrības «Jelgavas Siltumtīklu uzņēmumā» CSA sistēmu – pārdošanu, bankrotu, mierizlīgumu, privatizāciju, bet daži zaudējumi, tādi kā patērētāju, nav atgūstami.
Jānonāk pie skaidra risinājuma, vienojoties par gāzes parāda atmaksas noteikumiem un jāpierāda, ka šo parādu nevar uzkraut Jelgavas siltumenerģijas maksātājiem, tā, kā tas ir bijis attiecīgās situācijas valsts politikas izraisīts. Uz to patērētājiem nav bijusi nekāda ietekme.
Mēs ceram, ka Jelgavas iedzīvotāji izteiks savu viedokli par šo ļoti neatliekamo jautājumu.
LSDSP Jelgavas Domes deputāti A.Garančs, V.Grigorjevs, J.Bērziņš; V.Grīnbergs – sertificēts siltumtehniķis
