Jau tuvāko desmit gadu laikā tiks izgatavoti pirmie automobiļi no kaņepēm – ar šādu paziņojumu šonedēļ klajā nākuši austrāliešu zinātnieki.
Jau tuvāko desmit gadu laikā tiks izgatavoti pirmie automobiļi no kaņepēm – ar šādu paziņojumu šonedēļ klajā nākuši austrāliešu zinātnieki, Jaundienvidvelsas Universitātes Matēriju un inženierzinātņu skolas pētnieks Alens Kroskis pirmdien pavēstīja, ka pētījumos par metāla virsbūvju aizstāšanu ar bioloģiskiem materiāliem visnoderīgākās izrādījušās kaņepes, pārspējot kokospalmas un banānkokus. Zinātnieks uzskata, ka vecu automašīnu likvidēšana kļūs aizvien lielāka problēma un visai drīz pienāks laiks, kad par automašīnas likvidēšanu būs jāatbild (un arī jāmaksā) tās īpašniekam. Tas savukārt palielinās auto izmaksas, un tādēļ jau šodien ir lietderīgi padomāt par videi draudzīgu materiālu izmantošanu transportlīdzekļu virsbūvēs. Austrāliešu zinātnieks cenšas atrast metodi, kā padarīt no kaņepēm izgatavoto materiālu pēc iespējas cietāku, lai avāriju gadījumos virsbūve garantētu pasažieriem maksimālu drošību. Kaņepāju šķiedra līdzinās stiklšķiedrai, tikai tā ir dabīga un, nonākot augsnē, sadalās. Turklāt sadegot šis bioloģiskais materiāls izdala tikai tik daudz oglekļa dioksīda, cik tas ir uzņēmis augot.
Jautājums, kā padarīt automobili videi draudzīgāku, nodarbina daudzu valstu zinātniekus un, kā izrādās, ne tikai profesionāļus. Šai problēmai nopietni pievērsies arī Taizemes karalis Pumipons Aduljadets, kas šonedēļ pēc ilgstošiem pētījumiem iesniedzis pieprasījumu patentēt jaunu dīzeļdegvielas formulu, kuras sastāvā ir palmu eļļa. Šis izgudrojums ļaus samazināt gan vides piesārņojumu, gan naftas produktu importu. Karalis sajaucis dīzeļdegvielu ar palmu eļļu īpašās proporcijās, un šo maisījumu varēs izmantot, nepārveidojot dzinējus. Taizemes rūpniecības ministrs jau uzdevis izskatīt «karaliskās degvielas» ražošanas un pārdošanas par zemām cenām iespējas.
Par kādu jaunatklājumu šonedēļ parūpējās arī Atlantijas okeāns, kas netālu no Trinidadas salas «izstūmis» no dzīlēm jaunu salu. Aptuveni piecus metrus garā un metru augstā dubļu strēle izraisījusi daudzu ziņkārīgo interesi un veicinājusi vietējo zvejnieku biznesu, kas tūristus par nieka četriem dolāriem nogādā pie «jaundzimušās» un pagaidām nevienam nepiederošās zemes. Pēc zinātnieku domām, salu veido dubļu vulkāns, kas piekrastē dzīvojošos cilvēkus neapdraud, taču iedzīvotājiem ieteikts turēties pa gabalu no salas, jo dubļu vulkāns var negaidīti eksplodēt vai izvirst toksiskās gāzes. Kā jau tas bieži notiek, arī šajā gadījumā zinātnieku brīdinājumi dzirdīgas ausis nav atraduši.
Bet amerikāņu zinātnieki atklājuši, ka melnās tējas dzeršana starplaikā starp ēdienreizēm novērš zobu caurumu un zobakmens veidošanos. Otrdien publiskotā pētījuma rezultāti liecina, ka, dzerot melno tēju vairākas reizes dienā, var ne vien novērst zobakmens veidošanos, bet arī kontrolēt baktēriju līmeni mutē. Iepriekšējos pētījumos noskaidrots, ka pret zobakmeni sekmīgi cīnās zaļā tēja, bet nu šādas pašas īpašības atklātas arī tējā, kas ir populārāka Rietumos. Taču, lai tēja nezaudētu savas īpašības, tai jābūt «patiesi» melnai – bez cukura, piena, medus un citām piedevām.
Kā zināms, labus rezultātus sniedz tikai ilgstoši pētījumi, un atklājumi visbiežāk «dodas rokā» pieredzējušiem zinātniekiem. Savukārt jaunajiem gadās ne viens vien misēklis. Veco patiesību uz savas ādas izbaudījuši astoņi jauni alu pētnieki no Šveices, kas kādā alā Francijas austrumos plūdu dēļ bija spiesti pavadīt trīs dienas. Jauniešu piedzīvojums tomēr beidzies laimīgi – aptuveni 300 Francijas un Šveices glābšanas dienestu darbiniekiem, strādājot 24 stundas diennaktī, izdevās viņus glābt. Turklāt, lai jaunieši nenosaltu un neciestu no uzturvielu trūkuma, pētnieki atrada veidu, kā iesprostotajiem piegādāt siltas segas, pārtiku un citas nepieciešamās lietas.
Cik daudz gan no dabas vēl var gūt, ja vien to respektē!
