Kooperatīvos «Ņemot vērā sadrumstaloto piena ražošanas struktūru Latvijā, jāveicina lauksaimnieku apvienošanās kooperatīvos. Skaidrs, ka piena pārstrādes uzņēmumus pēdējo gadu straujā kooperācijas attīstība neapmierina. Ja, runājot ar katru mazo piena ražotāju atsevišķi, pārstrādes uzņēmumi var diktēt savus nosacījumus un maksāt zemniekam sev izdevīgu cenu, tad kopā mēs esam spēcīgāki un varam cīnīties pret dažādiem piena pircēju uzstādījumiem. Apvienojoties kooperatīvos, vieglāk ir sameklēt zemniekiem izdevīgākos risinājumus,» uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes locekle un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece. Asociācijas valdes loceklis un kooperatīva «Durbes grauds» valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča teic, ka jāsaprot – atbalstot kooperatīvus, tiek atbalstīts primārais ražotājs. «Nekorekti no tirgus dalībnieku puses saukt kooperatīvus par starpniekiem, jo to īpašnieki ir paši zemnieki. Kooperācija ir instruments, lai atrastu zemniekam izdevīgākos risinājumus. Ir arī starpnieki, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus un produkciju iepērk no lauksaimniekiem, taču viņus interesēs nevis zemnieku maciņš, bet iespēja pašam nopelnīt. Un tā ir galvenā atšķirība.»Jāuzsver, ka arī Konkurences padome, kurā vērsušies piena pārstrādātāji, atzinusi, ka no konkurences viedokļa lauksaimniecības kooperatīvu attīstības veicināšana, izmantojot dažāda veida valsts un ES finanšu instrumentus, ir atbalstāma, jo, darbojoties patstāvīgi, mazās saimniecības nevar iegūt labākas cenas un samaksas noteikumus no minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu pārdevējiem, kā arī citiem izejvielu piegādātājiem. Turklāt arī citās ES valstīs kooperatīvi tiek atbalstīti (tai skaitā, Latvijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā). «Ražotāji, kas apvienojušies lauksaimniecības kooperatīvos, katru gadu kļūst arvien spēcīgāki tirgus spēlētāji ne tikai piena, bet arī citās nozarēs,» teic S.Bēča. Kopējais neto apgrozījums lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, audzis par 50 procentiem, sasniedzot 176 miljonus latu.
