Tuvākajās pāris nedēļās lielākā daļa Jelgavas iedzīvotāju gūs iespēju dzīvot «zaļāk», jo vēl 80 vietās visā pilsētā tiks izvietoti koši dzeltenie un zaļie konteineri atkritumu šķirošanai
Pagaidām galvenais arguments atkritumu dalīšanai ir rūpes par dabas resursiem, taču nākotnē apzinīga šķirošana ļaus ne vien saudzēt vidi, bet arī dzīvot lētāk.Daudzi jelgavnieki ir pamanījuši, ka dalītās atkritumu vākšanas (DAV) punkti kopš novembra ir vairākos Jelgavas benzīntankos, pie skolām un citām sabiedriskajām ēkām. Pāris mēnešu pieredze liecina, ka cilvēki šķiro arvien vairāk, turklāt dara to diezgan pareizi, ievērojot, kas kurā tvertnē liekams. Jau līdz martam papildus šiem aptuveni 30 punktiem aģentūra «Zemgales EKO» sola tādus pašus krāsainos konteinerus izlikt arī pie daudzstāvu mājām kopumā vēl 80 vietās. Tātad turpmāk katrā dzīvoklī būtu jāatliek sānis līdz šim pie pārējām drazām mestās lietas, kas derīgas pārstrādei (papīrs, kartons, plastmasas iepakojumi un stikla tara), un vēlāk tās jāievieto attiecīgās krāsas konteineros. Jāatceras, ka par šo atkritumu izvešanu iedzīvotājiem pašiem jāmaksā nebūs.Privātajiem būs jāved pašiemDiemžēl papīram, plastmasai un stiklam paredzēto tvertņu nebūs privātmāju rajonos. «Tāds nebija projekta mērķis,» saka «Zemgales Eko» juriste Evija Vaivode. Šo namu iedzīvotājiem esot paredzēti DAV laukumi Paula Lejiņa ielā 6 un Salnas ielā 20, kur katrs sev tīkamā laikā pārstrādei derīgos atkritumus var nogādāt pats. «Mums tuvākais laukums Salnas ielā tomēr ir diezgan tālu. Tas nozīmē, ka mājās būtu jāatvēl daudz vietas papīra un pudeļu ilgākai glabāšanai,» skeptiska ir jelgavniece Gunita, kas dzīvo privātmājā Filozofu ielas apkaimē. Viņa spriež, ka kaimiņmāju iedzīvotāji būtu gatavi pat salikt naudu un samaksāt par krāsainajiem konteineriem, ja vien tos izvietos ielas galā. Tur, starp citu, tagad esot nelegālā izgāztuve, ko atbildīgajam dienestam neizdodoties likvidēt. Aģentūras direktores pienākumu izpildītāja Zane Ķince piekrīt, ka nākotnē būtu jādomā par vēl jaunu laukumu izbūvi, jo ar diviem Jelgavai ir par maz. Viņa paredz, ka privātmāju rajonos varētu būt sarežģīti sameklēt piemērotas vietas konteineru nolikšanai, ar ko aģentūra saskārusies arī daudzstāvu māju masīvos: «Citi īpašnieki prasa finansējumu, citi vienkārši saka – nē.» Atkritumu izvedēju «Jelgavas Komunālo pakalpojumu» (JKP) valdes loceklis Alvils Grīnfelds norāda, ka tieši privātmāju iemītnieki ir tie, kuri šķirojot var visātrāk ietaupīt. Atliekot sānis pārstrādei derīgo papīru, kartonu, stiklu un plastmasu, ievērojami saruks pārējo atkritumu daudzums, un tas nozīmē, ka no izvedēja var prasīt mazāka tilpuma konteineru vai retāk to izvest.Drīzas izmaiņas rēķinā nesolaTo, vai cilvēkiem, aktīvi šķirojot, rēķins par atkritumu izvešanu varētu samazināties arī daudzdzīvokļu mājās, amatpersonas komentē atturīgi, sakot, ka teorētiski tāda iespēja pastāv. Lai gan JKP savākto papīru, stiklu un plastmasu pārdod otrreizējo izejvielu ražotājiem, nepieciešamas jaunas mašīnas krāsaino konteineru izvešanai, tiem palielinās maršrutu skaits, kā arī jāmaksā par šķirošanas līnijas Ganību ielā 84 izmantošanu. Tur nonāk viss zaļo un dzelteno tvertņu saturs un strādnieki ar rokām vēlreiz to pārdala. «No kolēģiem citās pilsētās esam dzirdējuši, ka daži operatori ir pat mīnusos,» saka Z.Ķince. Vai tā būs arī Jelgavā, A.Grīnfelds nevēlas prognozēt, jo pagaidām esot pārāk daudz nezināmā, piemēram, cik ātri speciālie konteineri pildīsies un cik tīrs būs to saturs. Pēdējo mēnešu izmaiņas ekonomiskajā situācijā arī ietekmējušas uzpircēju piedāvātās cenas, kuru svārstības grūti paredzamas. Uz jautājumu, vai nenotiks pretējais, proti, maksa nepalielināsies, A.Grīnfelds atbild, ka šķirošanas dēļ tai nevajadzētu augt, taču atgādina, ka jau turpmākajos trīs gados vairakkārt kāps dabas resursu nodoklis par atkritumu noglabāšanu. Tas sadārdzinās to vešanu uz poligonu, tāpēc šķirot un pārstrādāt kļūs vēl izdevīgāk. Pašlaik daudzdzīvokļu namos Jelgavā vienam cilvēkam par atkritumu izvešanu jāmaksā 1,17 latu. Turklāt pēdējos gados proporcionāli ekonomikas augšupejai atkritumu daudzums audzis, tam atkal samazinoties tikai kopš gada sākuma.Cer uz jaunās paaudzes zināšanām Uz konteineriem ir rakstīts, kas kurā metams, taču, kā saka Z.Ķince, nekustamo īpašumu apsaimniekotāji solījuši ar lapiņām pastkastēs vēl papildus informēt iedzīvotājus par jauno iespēju. Lielām izglītošanas kampaņām projektā naudas neesot bijis, taču šķirošanas ideja popularizēta «Zemgales EKO» rīkotajās talkās, publicēta informācija laikrakstos, un cilvēki arī paši zvanot un interesējoties, kā to pareizāk darīt. RAF masīva iedzīvotāja Baiba konteinerus gaida, jo līdz šim pudeles un papīru, pastaigājoties ar bērniem, nesusi uz Lejiņa ielas laukumu. «Es tikai domāju, ka pārāk ilgi pilsēta ir čammājusies. Šādai iespējai vajadzēja būt jau sen,» viņa saka. To, ka daudzstāvu mājas mazās virtuves varētu atturēt cilvēkus no šķirošanas, noliedz pensionāre Dzintra, kas dzīvo pašā pilsētas centrā: «Protams, šķirošu, ja tas būs jādara un nāks par labu dabai. Tas nevar būt grūti.» Z.Ķince piebilst, ka Ganību ielas līniju regulāri apmeklē skolēnu ekskursiju grupas, tāpēc tiek cerēts, ka tieši jaunā paaudze varētu veicināt atkritumu dalīšanu savās ģimenēs. Tiesa, pirmie mēneši parādījuši arī cilvēka dabas otru pusi – divi krāsainie konteineri pie Jelgavas Ledus halles ir nodedzināti. Līdz ar konteineru izvietošanu projekts būs noslēdzies un nauda iztērēta, tāpēc vēl jaunās vietās krāsainās tvertnes tik drīz neparādīsies. Taču atkarībā no pašvaldību finansiālajām iespējām pastāv iespēja gatavot projekta otro kārtu, ko, tiesa, ar mazāku līdzdalību, bet atkal varētu atbalstīt Kohēzijas fonds. Z.Ķince pieļauj, ka tad Jelgavas prioritātes varētu būt nākamās glabāšanas šūnas izveide Brakšķu poligonā, kur pašreizējā plānota sešiem gadiem, kompostējamo atkritumu savākšanas sistēma un laukums pilsētā, kā arī vēl jaunu DAV laukumu izveide. Kas kurā konteinerā jāmet? Zaļajos – tīras stikla pudeles un burkas. Nedrīkst mest spoguļu, lampu un logu stiklu. Dzeltenajos – tīras, saplacinātas PET pudeles bez korķiem, polietilēna maisiņi, plēves, tīri un sausi papīra un kartona iepakojumi, avīzes, žurnāli, grāmatas u.c. papīra izstrādājumi. Nedrīkst mest piena, sulu tetrapakas, jogurta un krējuma trauciņus, izstrādājumus, kas satur foliju. Pelēkajos vai melnajos – pārējie nešķirotie sadzīves atkritumiKas notiek ar sašķirotajiem atkritumiem? No plastmasas izstrādājumiem un PET pudelēm ražo plēves, logu rāmjus, caurules, puķu podus, apģērbu, bruģakmeni un citas derīgas lietas. Pārstrādāto stiklu atkārtoti var izmantot pārtikas un dzērienu iepakojumam. No papīra top ietinamais un biroja papīrs, olu kastītes, siltumizolācijas materiāls. Lielākā daļa Jelgavā savākto dalīto atkritumu tiek transportēti pārstrādei ārpus Latvijas.
