Pašlaik top jaunā Jelgavas novada izveidošanas plāns. Tā izstrādātāji sola darbu pabeigt divu mēnešu laikā.
Tēlaini par Jelgavas novada izveidi var teikt – «kauliņi mesti, brāziet uz priekšu, viesuļi!». Kā zināms, vairākas rajona pašvaldības – Līvbērzes un Glūdas pagasts, kā arī jau izveidotais Valgundes novads – savu iekļaušanu lielajā novadā apstrīdēja Satversmes tiesā. Tās lēmums ir viennozīmīgs – pārsūdzēt novadu izveidošanas likumu nav iespējams, viss noticis, to demokrātiski apstiprinot vispirms valdībā, pēc tam Saeimā. Jau jūnija sākumā dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem balsot par Jelgavas novada domes deputātiem, tajā pašā laikā daudziem nav skaidrs, kāda būs dzīve tajā, vai gaidāmās izmaiņas solās būt «draudzīgas» iedzīvotājiem? Vai netiks slēgtas skolas, vai kursēs sabiedriskais transports. Tie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem centāmies noskaidrot atbildes diskusijā «Ziņu» redakcijā. Tajā, savas pārdomas un idejas izteica vairāku rajona pašvaldību vadītāji, kā arī par reformu atbildīgās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji. Ceram, ka pēc diviem mēnešiem, kā solīts, būs gatavs Jelgavas novada izveides plāns. Tad arī iepazīstināsim lasītājus ar daudz plašāku tuvās nākotnes ieskicējumu.Novadā skolas neslēgsMāris Krastiņš, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs: Jautājums par skolām drīzāk ir Izglītības un zinātnes ministrijas lauciņš, tajā pašā laikā novadu veidošana sakrīt ar laiku, kad arī izglītības sistēmā tiek veiktas plašas reformas. Turklāt šābrīža situācija ir tāda, ka visās jomās, arī izglītībā, jāsamazina izdevumi. Viens gan ir skaidrs – dzelžaini tiks iedarbināts princips «nauda seko skolēnam». Tas atrisinās jautājumu, kādām skolām pastāvēt un kādā veidolā. Tas būs jāņem vērā deputātiem, izstrādājot novadu veidošanas plānu. Tā ir viņu nākotnes atbildība par sava novada skolu pastāvēšanu. Uzsveru, ka nav gatavas receptes, kā jānotiek mācību iestāžu optimizācijai. Būs jāņem vērā acīmredzamais fakts – Latvijā skolēnu skaits uz vienu pedagogu ir gandrīz mazākais Eiropā. Šajā ziņā izglītības sistēma ir neefektīva. No otras puses, laukos iedzīvotāju blīvums ir neliels, ko uzsvērām arī Starptautiskajam Valūtas fondam, kad tas aizrādīja par minēto disproporciju. Jāizvērtē, kurās vietās skola ir vietējās kultūras un intelektuālās dzīves «pēdējais bastions». Lauku skolu finansējums jāsadala divās daļās – izglītības nodrošināšanai un mācību iestādes saglabāšanai kā vietējās sociālās dzīves centram. Ziedonis Caune, Vircavas pagasta padomes priekšsēdētājs:Jelgavas rajonā situācija ir daudz labāka nekā vidēji Latvijā, jo pirms vairākiem gadiem tika veikta pamatīga, ja tā var teikt, pašreizējo skolu revīzija. Piemēram, Vircavā, Svētē un Jaunsvirlaukā tās «nomira dabīgā nāvē». Tādējādi palikušas vairs tās, kurās ir pietiekams skolēnu skaits un tātad arī finansējums. Varbūt būs nepieciešama vienīgi neliela pārstrukturēšana. Runājot par vidusskolām, iztrūkums valsts finansējumā ir aptuveni 40 tūkstoši latu. Zināms, ka, piemērojot iedzīvotāju blīvuma koeficientu, tas palielināsies. Līdz ar to nav pamata bažām, ka kāda vidusskola jaunajā novadā tiks slēgta. Sandra Viniarska, Svētes pagasta padomes priekšsēdētāja:Jelgavas novadā būs 16 vispārizglītojošās skolas, četri bērnudārzi, Lielplatones Speciālā internātskola, Elejas bērnunams un Glūdas Mūzikas skola. Tajās ieguldīti lieli līdzekļi, un mācību iestādes labi funkcionē, tāpēc drīzāk ieteiktu citu novadu pārstāvjiem braukt pie mums pieredzes apmaiņā. Esam modelējuši situāciju, ka tuvāk mājām varētu atstāt pamatskolas līdz sestajai klasei. Savukārt lielāki bērni dotos uz tālākām skolām. Domāts arī, vai sākumskolām nevarētu piesaistīt pirmsskolas vecuma bērnus, īpaši trīs četrus gadus vecos. Tas ļautu daļēji atrisināt bērnudārzu jautājumu, jo pašlaik novadā to ir tikai četri. Jāpiebilst, ka daudz Jelgavas jaunās paaudzes mācās tuvējās lauku skolās, piemēram, Aizupē un Svētē. Situācija ar finansēm vakara vidusskolai patlaban ir ļoti laba. Iespējams, nākotnē tas varētu mainīties.Edgars Turks, Valgundes novada domes priekšsēdētājs:Pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanu daļēji esam centušies risināt ar sabiedriskās organizācijas «Valgundes novada attīstībai» palīdzību. Varbūt šāda partnerība noder arī citviet. Saistībā ar Kalnciema vidusskolu nākotnē nekas nemainīsies, lai arī ģeogrāfiski būsim atrauti no Jelgavas novada. Māris Ainārs, Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs:Šogad būs sestais gads, kopš izveidots mūsu novads, apvienojoties Ozolnieku un Cenas pagastiem. Ņemot vērā, ka vēlas pievienoties Sidrabenes pagasts, visai droši varu apgalvot, ka izglītībā nekas nav gājis uz slikto pusi. Jau esam vienojušies, ka izglītības vadības centrs atradīsies Tetelē. Vienīgā problēma ir pirmsskolas izglītības iestādes, kaut arī nesen atvērts bērnudārzs Ānē. Lai gan situācija ar budžetu ir saspringta, katrai māmiņai, kas sēž mājās ar mazuli, mēnesī maksāsim 50 latu. M.K.: Vairākas Latvijas pašvaldības – Tukumā, Ogrē, Ķekavā un Mārupē – sāk privātās un sabiedriskās partnerības projektu – bērnudārzu celtniecību. Šajā gadījumā uzreiz nav jāiegulda pašvaldību līdzekļi. Ja tas izrādīsies veiksmīgs finansēšanas modelis, to varēs izmantot arī citviet valstī. Igors Baimanovs, SIA «Emburga pluss» valdes priekšsēdētājs:Mani kā vecāku vairāk uztrauc situācija, ka skolotājiem jāpiekrīt viena mēneša bezalgas atvaļinājumam. Cik zinu, tāda situācija izveidojusies, jo no septembra ieviests princips, kad nauda seko skolēnam. Komunālā saimniecība pārmaiņu priekšāM.K.: Kā šajā, tā daudzos citos jautājumos pirmie rezultāti būs redzami ne ātrāk kā pēc gada. Diemžēl jāteic, ka noteikti būs ne vien labie, bet arī sliktie. Kādi, to patlaban nav iespējams prognozēt. Neparedzu, ka Jelgavas novadā komunālo pakalpojumu jomā gaidāmas lielas problēmas. Taču pieļauju, ka izlīdzināšanās procesā kāda apdzīvota vieta var arī ciest, ja līdzekļi būs vairāk nepieciešami citur. M.A.: Veidojot Ozolnieku novadu, Cenu pagasts bija tas, kurā ieguldījām lielus līdzekļus, lai sakārtotu komunālo saimniecību. Pēc sešiem gadiem situācija pakalpojumu sniegšanas apjomā un kvalitātē izlīdzinājusies. Ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu, komunālos pakalpojumus pie mums nodrošina divi uzņēmumi. Katram ir sava vadība un darbinieki. Domāju, ka līdzīgi būtu jārīkojas arī jaunajā novadā – jāveido vairāki pakalpojumu sniegšanas centri atkarībā no ģeogrāfiskā izvietojuma un iedzīvotāju skaita. Galvenais – pārsteidzīgi nesagraut tagadējo sistēmu katrā pašvaldībā. Par ārējo finanšu līdzekļu piesaisti jāteic, ka nav problēmu startēt dažādos valsts un Eiropas fondu projektos. Z.C.: Visas 13 pašvaldības, kas apvienosies jaunajā novadā, atsūtījušas savu resursu sarakstu – sākot ar to, cik katrā pagastā ir traktoru, un beidzot ar to, kādos projektos iesniegti dokumenti. Pašlaik rajona padomē izveidotā darba grupa analizē situāciju. Par tās rezultātiem varēsim runāt pēc pāris mēnešiem. Diezgan droši varu apgalvot, ka novadā nebūs viena avārijas remontbrigāde, kas no centra Jelgavā dosies uz turieni, kur nepieciešams. Katrā pagastā paliks dažu cilvēku brigāde, kuras uzdevums būs tikt galā ar nelieliem remontdarbiem. Savukārt ievērojamākiem darbiem, ticamākais, izveidos četrus vai piecus pakalpojumu centrus. E.T.: Mūsu pusē centrs paredzēts Kalnciema pilsētā, savukārt Valgundē paliks neliela brigāde. Kārtības uzturēšana, grāmatvedība un citi jautājumiZ.C.: Kārtības uzturēšanai domājam izveidot vairākus iecirkņus. Viens varētu atrasties, piemēram, Elejā, otrs – Zaļeniekos. S.V.: Princips būs līdzīgs, kā veidojot komunālo pakalpojumu punktus. E.T.: Mēs kā pašvaldība, kas atrodas nomaļus, kārtību plānojam uzturēt kopīgi ar Kalnciemu. Nedaudz pafilosofējot, jāteic, ka Jelgavas novadam nākotnē nebūs sava attīstības centra. Tāda bijusi līdzšinējā vēsturiskā attīstība. Nav, piemēram, skaidrs, kā būs ar likumā noteikto pakalpojumu saņemšanu valgundniekiem, jo no pārējā novada esam atdalīti. Atklāts paliek arī jautājums par vienotas grāmatvedības izveidi un uzturēšanu. M.K.: Saistībā ar lietvedības kopīgas bāzes izveidi būs jāizsver izdevīgākais variants. Pašlaik katrai pašvaldībai lietvedībā daudzos gadījumos tiek izmantotas dažādas programmas. To uzturēšanas izmaksas ir ievērojamas. Apvienojoties tām jābūt ievērojami mazākām. Tāpēc patīkami, ka patlaban Jelgavas rajonā kopā sanākušas visas pašvaldības un sākušas domāt, kā dzīvot tālāk. Varu teikt, ka no valsts vai ministrijas puses nebūs kāda strikta noteikuma, kā rīkoties. Nebūs arī papildu valsts budžeta līdzekļu. S.V.: Jau tagad skaidrs, ka sociālā aprūpe pamatos paliks līdzšinējā. Tas attiecas arī uz tās darbiniekiem. E.T.: Vēlos piebilst, ka patlaban katrai pašvaldībai ir savs palīdzības nolikums un atšķirības arī tās apmērā. Pieņemot jaunu, kopīgu nolikumu, pieļauju, ka iespējami zaudētāji, bet būs arī ieguvēji. Jelgavas novada izglītības iestādes16 vispārizglītojošās skolas4 bērnudārziLielplatones speciālā internātskolaElejas bērnunamsGlūdas Mūzikas skola
