Pagājušas vēlēšanas. Jāizvērtē, kas mūsu sadzīvē uzlabojies šai laika posmā – no vēlēšanām līdz vēlēšanām.
Pagājušas vēlēšanas. Jāizvērtē, kas mūsu sadzīvē uzlabojies šai laika posmā – no vēlēšanām līdz vēlēšanām.
Iedzīvotāji ticēja, ka pašu ievēlētie deputāti atnesīs labklājību, darbu, drošību un mieru. Izlasot viņu solījumus, šķita, ka tautas interešu aizstāvji ir ideāli. Bet šodien redzam, ka retais saglabājis savu godaprātu neaptraipītu, nespējot pretoties varas, naudas un godkāres kārdinājumam. Kā lai tic varas taisnīgumam, ja redzam, ka bagātais kļūst aizvien bagātāks, bet maznodrošinātais – aizvien nabagāks? Kā var izskaidrot absurdu, ja, nepaaugstinot budžetniekiem algas un pensionāriem pensijas, sistemātiski paaugstinās maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem u.c.? Valsts iestādēs strādājošajiem – pilnvarniekiem, sekretāriem, administratoriem, sagādniekiem – ir 20 reižu lielāks atalgojums nekā valsts skolās, augstskolās, medicīnā nodarbinātajiem. Vai šie sekretāri, administratori, menedžeri ir vērtīgāki par profesoru, ārstu, skolotāju? Kas nosaka pedagoga, ārsta, augstskolu pasniedzēja, vispār cilvēka un speciālista vērtību? Kam par šo absurdu jāatbild? Kam jāatbild par zemo demogrāfisko, augsto mirstības līmeni, par to, ka tūkstošiem bērnu Latvijā trūkuma dēļ neapmeklē skolu, jo nav naudas, par ko iegādāties mācībām nepieciešamo. Kas vainīgs par lielo bezdarbnieku pulku, kas vandās pa mēslainēm, par bērniem ubagotājiem? Lielajā likvidācijas posmā tika sagrauta gandrīz visa Jelgavas rūpniecība, aizlaistas postā daudzas ēkas: Driksas, Katoļu, Zirgu ielā u.c. Uzcēluši esam maz vai nemaz… Toties (no vēlēšanām līdz vēlēšanām) tiek «fabricētas» aizvien jaunas un jaunas partijas. Taisni jābrīnās, cik daudz to gribētāju un godkāres tīkotāju…
Daudz stabilāka valsts kļūtu, ja pastāvētu trīs četras lielas partijas, kas strādātu ilgstoši un līdz ar to arī daudz vairāk paveiktu. Laikrakstos pirmsvēlēšanu maratonā lasījām visu partiju rožainos solījumus: kaut ko uzlabos vides aizsardzības jomā, kādus kredītus ņems, piesaistīs investīcijas. Citi ir par pilsētas labiekārtošanu, par lielākiem kultūras pasākumiem. Vēl citi uzskata, ka jāveido, jāstimulē, jāsaglabā interešu klubiņi. Vairākas partijas veicinās uzņēmējdarbību, sadarbosies ar pašvaldībām utt.
Kad lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, saskaras ar nopietnām sociālām problēmām, cilvēkam pirmām kārtām nepieciešams atbalsts. Šajā situācijā uzmanību izpelnās Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) ar savu humāno ideju. LSDSP uzskata, ka cilvēks ir galvenā vērtība. Un iedzīvotāji – Jelgavas lielākā bagātība. Tādēļ tā ir gatava strādāt cilvēka labā. LSDSP ir uzticīga saviem principiem. Viņu vārdi un darbi sakrīt ar solījumiem. LSDSP biedri nav sakompromitējušies nedz pedofilijā, nedz korupcijā, nedz kā citādi.
Reti kurš Jelgavā varētu būt kompetentāks jautājumos par siltumapgādes ierīkošanu un citiem saimnieciskiem jautājumiem kā A.Garanča kungs. Ar objektivitāti, analizējošu prātu un godīgumu izceļas J.Bērziņš, viņa publikācijas «Zemgales Ziņās» vienmēr ir patiesas.
