Pagājis jau vairāk nekā mēnesis no 8. Saeimas vēlēšanu dienas. Tā ir vienīgā diena, kad tautas rokās nodots mūsu valsts liktenis.
Pagājis jau vairāk nekā mēnesis no 8. Saeimas vēlēšanu dienas. Tā ir vienīgā diena, kad tautas rokās nodots mūsu valsts liktenis. Izvēloties sev pieņemamāko partiju no daudzajām, atstājot sarakstā vēlamos deputātu kandidātus, demokrātiskā ceļā vēlētāji izteikuši savu gribu.
Jau tūlīt pēc vēlēšanām masu informācijas līdzekļos steidzīgi sākās tautas vēlmes ne visai glaimojoša izvērtēšana. Jājautā, kādu iemeslu pēc žurnālisti tā cenšas noniecināt tautas vēlēšanu rezultātus. Kur rodas tāda pārliecība, ka partijas «Jaunais laiks» deputāti galīgi neko nespēs? Valdošās aprindas neizprot pavisam vienkāršu lietu – tās ir pārāk aizrāvušās ar sava labuma nodrošināšanu, ignorējot tautas vēlmes un normālas izdzīvošanas iespējas. Patīk tas vai ne, bet ceturtdaļai vēlētāju vecie laiki nav pieņemami, un viņi gaida uzlabojumus valstī. Partija «Latvijas ceļš» zaudējumu vēlēšanās grib norakstīt tikai uz neveiksmīgu reklāmu. Ne bilžu daudzums reklāmu stendos un laikrakstos noteica vēlēšanu rezultātus, bet gan plaisa starp valsts varu un tautu. Tikai viens piemērs – pirmajā «tautas kārtā» par sertifikātiem «Ventspils naftas» akcijas pārdeva par Ls 30 gabalā, otrajā – Ls 15. Bet lielajiem privatizētājiem uzņēmumu akcijas cena bija Ls 1,0 (par sertifikātu 28 akcijas).
Latvijas Republikas Satversmē nav noteikts, cik ilgā laikā Valsts prezidentei pēc Saeimas vēlēšanām jānosauc iespējamais Ministru prezidents, kuram jāsastāda valdība. Tam bija vajadzīgs vesels mēnesis, kura laikā vecā valdība darīja visu, lai pēc iespējas vairāk radītu šķēršļus nākamās valdības darbā, neskopojoties ar dāsniem parādu norakstījumiem un citām darbībām, kas varētu kavēt vēlētajiem solītās programmas izpildi un radīt grūtības finansiālajā darbībā. Par šo partiju dāsnumu nav jābrīnās, jo 8. Saeimas vēlēšanām, lai sēdētu deputātu krēslos, partijas iztērējušas piecus miljonus latu. Neizprotama bija KNAB priekšnieka izvirzīšanas steiga, ko gan pirms tam valdība nevarēja atrast vairākus mēnešus. Laikam šajā atbildīgajā amatā bija jāieliek savs cilvēks.
Pēc atgriešanās no ārzemju ceļojumiem 5. novembrī Valsts prezidente kā nākamo valdības vadītāju nominēja Eināru Repši. Par spīti daudzajām domstarpībām, valdības koalīciju nodibināja. Zīmīgi, ka strīdu galvenais iemesls bija cenšanās iegūt svarīgāko ministru amatus, aizmirstot pirms vēlēšanām dotos solījumus. Visi centās izbēgt no Labklājības ministrijas vadības, lai arī priekšvēlēšanu sanāksmēs dedzīgi pauda savas nesavtīgās rūpes šajā jomā.
8. Saeima, gan ar pārsteigumiem, savā pirmajā sēdē apstiprināja E.Repšes kandidatūru. Parasti jaunās valdības darbību izvērtē pēc 100 dienām. Šoreiz jau tajā pašā vakarā asi un nekorekti A.Šķēle un J.Jurkāns izteicās par vēl neapstiprināto Ministru kabinetu. Arī televīzijas vairākos raidījumos centās apstrīdēt A.Repšes sastādītās valdības spēju strādāt, paredzot tai īsu mūžu. Kaut arī bija pretestība un nebija vērojams ne mazākais atbalsts tautas gribai, rodas iespaids, ka jauno laiku atnākšanu Latvijā apzināti tiek kavēta bailēs no iespējamās iepriekšējo nelikumību atklāšanas un izvērtēšanas.
Par spīti daudziem iebildumiem un ļauniem paredzējumiem, 8. Saeima E.Repšes sastādīto valdību apstiprināja. Bet iesāktā pretdarbība turpinās, lai gan visiem, neņemot vērā piederību partijām, vajadzētu sniegt palīdzīgu roku un padomu, kā Latvijai izkļūt no pašreizējās situācijas un būt cienīgai ceļā uz ES un NATO.
