Lai jautra un interesanta vārdadiena šīsdienas gaviļniekiem Lauriem un Norbertiem! Divdesmit vienu gadu vecais Lauris Lintiņš šogad sāka studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Lai jautra un interesanta vārdadiena šīsdienas gaviļniekiem Lauriem un Norbertiem!
Divdesmit vienu gadu vecais Lauris Lintiņš šogad sāka studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē. «Vasarā strādāju kādā dāņu saimniecībā. Tā sāku interesēties par lauksaimniecību, izlemdams savu turpmāko karjeru saistīt tieši ar šo jomu. Pats nāku no Kuldīgas rajona, un par Jelgavu man ir labs iespaids. Īsta studentu pilsēta. Vienotības izjūta, kad rītos ielās vērojami milzīgi studentu bari ceļā uz pili, ir vienreizēja,» stāsta gaviļnieks.
Pirms studijām puisis divus gadus mācījās Katoļu garīgajā seminārā, gribēdams iegūt priestera amatu: «Semināru nepabeidzu. Lai gan sirdī jutu, ka vēlos veikt garīgu darbu, palīdzēt cilvēkiem, tomēr tagad saprotu, ka tas nav domāts man. Seminārā pavadīto laiku ne mirkli nenožēloju. Tur guvu daudz labu draugu, turklāt radikāli mainīju savu dzīves uztveri. Sapratu, kādus lēmumus varu atļauties pieņemt un kādus ne, kāda ir dzīves būtība.»
Lauris stāsta, ka pēc dabas ir ļoti mierīgs, kluss un nosvērts cilvēks. «Jā, cenšos cilvēkiem neuzbāzties, galvenokārt esmu nosvērts un izlēmīgs. Attiecībās ar citiem, manuprāt, esmu draudzīgs, izpalīdzīgs, iejūtīgs. Varētu teikt, piesardzīgs optimists. Uzskatu, ka dzīve ir skaista, taču, pirms pieņemu pareizo lēmumu, allaž izsveru visus «par» un «pret», lai rezultātā nav jāviļas,» stāsta Lauris. Kopumā jaunietis ir visai aktīva personība: «Man ļoti patīk sportot, pašlaik apmeklēju peldēšanas nodarbības. Bieži skrienu, ceļu svarus un visādi citādi sevi nodarbinu, rūpējoties par fizisko norūdīšanos un veselību.»
Vēl jaunieti aizrauj slaloms, un, kad viņš Baiļos apciemo tēvu, abi dodas izmēģināt jaunos slalomdēļus. «Brīvākos brīžos cenšos būt kopā ar savu ģimeni, draugiem. Patīk lasīt. Arī dziedāt,» tā gaviļnieks. Laurim vārdu deva mamma: «Viņa studiju gados praksē Krievijā iepazinusi kādu skaistu puisi, kura vārdu tad man arī devusi. Atklāti sakot, nekad īpaši par savu vārdu aizdomājies neesmu, taču man tas patīk, jo ir diezgan rets.»
Uz jautājumu, kādu dāvanu šogad gribētos saņemt, Lauris atbild, ka nebūtu dusmīgs par motociklu: «Man kādreiz tāds bija, salūza. Ļoti patīk braukt ar motociklu: brīvas un vienlaicīgi asas izjūtas, var veikt dažādus trikus.»
Lauris ir Kristīgās studentu brālības biedrs, tur apgūst Bībeli, piedalās lūgšanās un reizi mēnesī diskusijās ar kādu mācītāju: «Esmu ticīgs. Tā ir manas dzīves augstākā vērtība. Ar ticību pasauli redzu skaistu, priecīgu. Tā man dod spēku saprast dzīves jēgu, palīdz izvērtēt, kādus principus ievērot.»
