Pagājušajā nedēļā «Ziņas» rakstīja, ka zemnieku saimniecību vadītāji, lauku uzņēmēji Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē gandrīz divdesmit stundu gaidīja rindā, lai laikus iesniegtu pieteikumus subsīdijām lauksaimniecības tehnikas iegādei.
Pagājušajā nedēļā “Ziņas” rakstīja, ka zemnieku saimniecību vadītāji, lauku uzņēmēji Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē gandrīz divdesmit stundu gaidīja rindā, lai laikus iesniegtu pieteikumus subsīdijām lauksaimniecības tehnikas iegādei. Šķiet, kaut kas uzjundījās no padomju laika pazemojumiem, kad cilvēki stāvēja rindās pēc sviesta, desām vai mēbelēm. Vai tiešām nevarēja citādi?
Lietas būtība it kā vienkārša. Tuvojas gada beigas, un Zemkopības ministrijā kļuva skaidrs, ka budžetā paliek neizmantots apmēram miljons latu, kas atvēlēts subsīdijām graudu kalšu būvētājiem un dažām citām jomām. Būvniecība vai nu cementa deficīta, vai kādu citu iemeslu dēļ vienam otram ieilgusi, tādēļ ar subsīdijām jāpagaida.
Novembra vidū Ministru kabinetā (MK) tapa noteikumu grozījumi, kas paredz šo naudu izlietot, subsidējot citas jomas, piemēram, lauksaimniecības tehnikas iegādi. Kopš laika, kad tehnikas iegādi subsidē ES, nacionālās subsīdijas šajā jomā vairs nevienam nepienākas (savukārt ES subsīdijām nākamā pieteikšanās paredzēta tikai 2007. gadā). Taču tika panākts zināms kompromiss – MK pieņēma grozījumus, kas paredz, ka subsīdijas tiks maksātas nevis par šogad iegādātiem traktoriem un kombainiem, bet par piekabināmo tehniku: arkliem, sējmašīnām, minerālmēslu kliedētājiem. Un šādi agregāti jau vairākās saimniecībās ir pirkti, necerot, ka subsīdijās kaut ko varētu dabūt atpakaļ. Kā rīkoties tālāk?
No pieredzes zināms, ka subsīdiju dalīšanā var izmantot vismaz divas metodes, no kurām kristīgākā būtu šāda: piesakās pretendenti, kam subsīdijas varētu pienākties, un tad izskata, kā ir ar šim mērķim paredzēto naudu. Ja pretendentu ir vairāk nekā atvēlētā naudas summa, tiek mainīts subsīdiju nolikums. Proti, zemnieki saņem nevis, piemēram, 30 procentu no subsidētajā jomā ieguldītās summas, bet mazāk. Bešā nepaliek neviens. Vienīgi ierēdņiem nedaudz vairāk darba. Otrā subsīdiju dalīšanas metode ir tāda, kādu mēs to redzējām pagājušajā nedēļā. Starta šāviens – publikācija valdības oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par to, ka jau nākamajā dienā tiks pieņemti iesniegumi no subsīdiju pretendentiem. Kurš mazliet noguļ (vārda vistiešākajā nozīmē), tam tikai mācība, ka avīzes jālasa iespējami agri.
“Kad iepriekšējā pēcpusdienā kādam zemniekam, kas pārvaldē bija ieņēmis vietu pie kabineta durvīm, kur tikai nākamajā rītā sāksies subsīdiju pieteikumu pieņemšana, jautāju, vai viņš tiešām pie pārvaldes domā nakšņot, vīrs man atbildēja: “Ja jums kāds nākamajā dienā varētu uzdāvināt un varētu arī neuzdāvināt četrus tūkstošus latu, vai tad jūs naktī mierīgi gulētu?”,” stāsta pārvaldes priekšnieks Viesturs Reinfelds. Viņš kā iejūtīgs cilvēks bija no situācijas izgājis šādi – naktī pārvaldes koridoru atstājis vaļā, lai rindā stāvošie zemnieki, uzņēmumu vadītāji varētu vismaz sasildīties un izmantot tualeti. Visi taču savi cilvēki! Vienīgi, šķiet, tur, ministrijā Rīgā un Ministru kabinetā, daži ir tādi kā savādnieki.
