Ar mērķi iegūt informāciju par Latvijā mītošajiem ponijiem, apzināt to audzētājus un mīļotājus, ieklausīties viņu vēlmēs, mēneša sākumā Ozolnieku novada Cenu pagasta «Jaunaudzēs» neformālā gaisotnē kopā sanāca poniju audzēšanas entuziasti.
Ar mērķi iegūt informāciju par Latvijā mītošajiem ponijiem, apzināt to audzētājus un mīļotājus, ieklausīties viņu vēlmēs, lai apvienotu savas idejas poniju audzēšanas programmā, mēneša sākumā Ozolnieku novada Cenu pagasta “Jaunaudzēs”, saimniecībā “Zemgales poniji” neformālā gaisotnē kopā sanāca poniju audzēšanas entuziasti.
Pasākumā ar devīzi “Ponijiem būt!” “Zemgales poniju” svinību zālē viesus uzņēma Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas (LŠZAA) biedre poniju audzētāja Karīna Ausekle – Ižika. Viesi turpat Karīnas saimniecībā aplūkoja ponijus, bērni vizinājās ar sirmo Grietiņu un palso Igaunijas vietējās šķirnes ķēvīti Ellinoru.
Latvijā bijuši mazi zirdziņi
Kā “Ziņām” pastāstīja LŠZAA valdes locekle Laine Orbidāne, viesi bija lūgti līdzi paņemt savu poniju fotogrāfijas un izcelšanās dokumentus, pastāstīt par savu saimniecību un nākotnes nodomiem. LŽZAA valdes priekšsēdētājs Guntis Rozītis ievadrunā atbalstīja poniju audzētāju vēlmi un centienus sakārtot neskaidros jautājumus šajā zirgu audzēšanas jomā. “Esam tauta, kas vienmēr skrējusi līdzi dažādiem vējiem. Tā pagājušā gadsimta 20., 30. gados pazuda Latvijas vietējais zirgs, kas bija augumā sīks un diezgan neveikls, taču spēcīgs,” sacīja G.Rozītis. Karīna savukārt akcentēja, ka vēsturnieki atklājuši – savulaik Āraišu ezerpilī turēti zirdziņi, kuru augums skaustā nepārsniedza 120 centimetru.
Poniju audzēšanas programma
Sanāksmē Natālija Dreimane, kas ponijus audzē Rīgas rajona Garkalnes pagastā, akcentēja, ka Latvijā būtu jāattīsta bērnu sports ar ponijiem. Viņa par treneri strādā jau desmit gadu un sanākušos iepazīstināja ar savu ideju – par iespējamo Latvijas sporta poniju audzēšanas programmu. Tās pamatā ir Igaunijas audzētāju izstrādātā sporta poniju audzēšanas programma. Pēc treneres domām, arī mūsu valstī varētu subsidēt poniju kumeliņu piedzimšanu. “Piemēram, ja vietējo šķirņu ķēve nav izaugusi liela augumā, to varētu aplecināt ar maza auguma ērzeli, tā iegūtu Latvijas sporta poniju,” teica N.Dreimane.
Tomēr, kā “Ziņām” pauda L.Orbidāne, Igaunijas situācija Latvijas apstākļiem neatbilst, jo kaimiņvalstī ir vietējā nacionāla šķirne – Igaunijas vietējais, kuru krustojot ar dažādu šķirņu zirgiem un ponijiem, tiek iegūti sporta tipa neliela auguma zirgi. “Lai sakārtotu šo zirgu audzēšanu un process neaizietu pašplūsmā, Igaunijā tapusi šī programma. Latvijā tādas vietējās šķirnes pamatbāzes nav. Tātad identiska programma mums neder, jo Latvijā, kā var prognozēt, nenodarbosimies tikai ar viena tipa poniju audzēšanu,” domā L.Orbidāne. Pēc K.Ausekles – Ižikas domām, jāsakārto gan lielo sporta, gan mazo poniju audzēšanas jautājums, īpaši ņemot vērā, ka pamazām Latvijā tiek ievesti tīršķirnes poniji, piemēram, Šetlendas, no citām valstīm. Asociācijas pārstāve atbalsta poniju iedalījumu klasēs pēc skausta augstuma (A, B, C, D klase), jo atšķirīgām klasēm varētu noteikt atšķirīgus vērtēšanas kritērijus un pat audzēšanas mērķus, jo, piemēram, mazajiem ponijiem lielo dzīvnieku šķirņu asins piejaukšana nebūtu pieļaujama. “Ja nebūs iespējas vienoties, pastāv iespēja izstrādāt atsevišķu programmu A un B klases ponijiem (skausta augstums līdz 110 un līdz 127 cm), nosakot no jau piedāvātajiem atšķirīgus parametrus.”
Audzēšanas programmas – organizāciju kompetencē
Zemkopības ministrija zirgu audzēšanas programmas neapstiprina, tās atstājot šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju kompetencē. Lai abas zirgu audzēšanas organizācijas (Latvijas Zirgaudzētāju biedrība (LZB) un LŠZAA) varētu strādāt pēc vienotiem noteikumiem un programmām, L.Orbidāne aicina poniju audzētājus izdarīt precizējumus un labojumus jau izstrādātajā Latvijas sporta poniju audzēšanas programmā, kas izskatīta LZB, tomēr to nav atzinusi LŽZAA. “Cerēsim, ka kompromiss tiks atrasts, jo pretējā gadījumā cietēji būs zirgu audzētāji. “Lai arī N.Dreimanes centieni sākt aktīvi darboties šajā jomā ir apsveicami, par lielāko trūkumu uzskatu to, ka programma tapusi, nekonsultējoties ar citiem poniju audzētājiem – netika sasaukta darba grupa kritēriju izvērtēšanai, kā to darījām, strādājot pie programmām Latvijas šķirnes braucamajam tipam un Latgales rikšotājiem,” uzskata L.Orbidāne.
Vietējo poniju šķirne nav iespējama
LŠZAA valdes locekle arī pārliecināta, ka nedrīkst veidot savu – Latvijas – poniju šķirni, jo, pirmkārt, par šķirni nav atļauts saukt, haotiski krustojot dažādu šķirņu zirgus (dažāda tipa, dažāda izmantošanas virziena utt.) iegūtu neviendabīgu populāciju. “Otrkārt, šķirnes tapšanas process ir sarežģīts, tas nav dažu gadu darba (īpaši jau zirgkopībā) auglis,” uzskata L.Orbidāne. Igauņi iegūtos un sportam piemērotos zirgus var saukt par šķirni ar daudz lielāku pamatojumu, jo Igaunijas sporta poniju veidošana balstās uz jau pastāvošu, turklāt vienu, pamatšķirni, atšķirībā no mūsu valsts apstākļiem. Līdzīga situācija vērojama arī Lietuvā, kur pamatšķirne ir Žemaitijas zirgi, kurus sporta vajadzībām uzlabo ar arābu zirgiem.
“Protams, nevar aizliegt rīkoties tieši tā, kā dara kaimiņi, tikai šajā gadījumā vajadzētu sadarboties ar šo valstu audzētāju organizācijām un strādāt pēc viņu programmām, arī zirgu vērtēšanu un sertifikāciju veicot šo valstu vērtēšanas speciālistu komisijām. Mēs varam runāt par vispārēju programmu poniju populācijas audzēšanā, nepretendējot uz viendabīgumu un vienlīdz atbalstot gan mazo, gan lielāko klašu poniju audzēšanu,” secina L.Orbidāne.
Ļaus sakārtot ciltsdarbu
Visi poniju audzētāji ir vienisprātis, ka mazo zirgu audzēšanas programma ir vajadzīga. Tā ļaus sakārtot ciltsdarbu, dos iespēju sertificēt ērzeļus un izmantot tos vaislai, neesot pretrunā ar Ciltsdarba likumu, novērtēt jaunzirgus, veicot vaislas zirgu izlasi pēc to eksterjera un darbaspējām. Pašreizējā milzīgā šķirņu dažādība neļaus programmā iestrādāt stingrus kritērijus.
Decembra sākumā LŠZAA biedru kopsapulcē apstiprinot jaunos organizācijas statūtus, to 6. nodaļā iekļauts jauns punkts: “Ar valdes lēmumu var tikt izveidotas interešu grupas, kuras deleģē vienu personu, kas pārstāv tās valdes sēdēs.” Ar to jāsaprot, ka tuvā nākotnē varēs veidot poniju audzētāju, rikšotāju audzētāju un citas sekcijas, kurās apvienosies cilvēki ar līdzīgiem mērķiem zirgu audzēšanā, bet interešu grupu ar savu lēmumu apstiprinās asociācijas valde. Līdz ar to interešu grupas par savām problēmām var regulāri informēt asociācijas vadību un izteikt ierosinājumus, kā arī produktīvāk strādāt pie mērķu sasniegšanas.
***
Poniju audzētāju tikšanās plusi
– Poniju audzētājiem bija iespēja iepazīt citam citu, uzzināt, kādus ponijus un kā audzē citur Latvijā un kādi ir citu saimniecību nākotnes nodomi.
– Varēja iegūt informāciju par iespējamo sadarbību (piemēram, ķēvju lecināšanai piemērota vaislinieka izvēlē).
– Poniju audzēšanas programmas izstrādē jāuzklausa audzētāju intereses, lai kopīgi vienotos par Latvijas apstākļiem piemērotas mazo zirgu ciltsdarba programmas izstrādi, un šo var uzskatīt par pirmo atspērienu kopīga darba sākšanai.
– Beidzot radās iespēja iepazīties ar Latvijas sporta poniju audzēšanas programmu, kuras autore ir Natālija Dreimane.
– LŠZAA ieguva priekšstatu par iespējamo tālāko sadarbību ar poniju audzētājiem un apkopoja informāciju, kas nepieciešama turpmākai poniju audzētāju aktivitāšu uzturēšanai un intereses radīšanai, piemēram, interneta mājas lapā http://www.lbhalatvia.org (sadaļā “poniji”) turpmāk tiks ievietotas jaunākās ziņas par aktivitātēm šajā novirzienā un ciltsdarba programmas tapšanas gaitu, kā arī informācija par poniju audzēšanas saimniecībām un tajās audzētajiem ponijiem.
– Par poniju audzētājiem interese ir arī zirgu audzētāju organizācijām. LŠZAA nākotnē plāno sakārtot jautājumus, kas saistīti ar ciltsdarbu, vaislinieku sertifikāciju, zirgu vērtēšanu arī mazajiem zirdziņiem.
***
Mīnusi
– Neizprasta palika situācija poniju audzēšanas jautājumu risināšanā.
– Poniju audzētāju vēlmes – nekonkrētas.
– Audzētājiem radās iespaids, ka poniju audzēšanas programma jau izstrādāta un turpmāk jādarbojas, pamatojoties uz to. Tomēr minētā programma vismaz LŠZAA nav izskatīta un apstiprināta, un tas netiks darīts bez autores N.Dreimanes tālākiem labojumiem, precizējumiem un papildinājumiem.
– Saskaņā ar Latvijas sporta poniju audzēšanas programmas specifiku varēja saprast, ka mazo poniju, kas neietilpst piedāvātajā sporta poniju kategorijā, audzēšana Latvijā tiks atstāta novārtā.
– Netika izskatīti konkrēti kritēriji, kas jāiekļauj poniju audzēšanas programmā. Tam paredzētas nākamās tikšanās, kad tiks apkopoti viedokļi par jau paveikto.
