Kā «Ziņas» jau rakstīja, konkursā par vakanto Jelgavas Mūzikas vidusskolas direktora amatu uzvarējis agrākais Nacionālo bruņoto spēku orķestra diriģents Pēteris Rudzītis.
Kā “Ziņas” jau rakstīja, konkursā par vakanto Jelgavas Mūzikas vidusskolas direktora amatu uzvarējis agrākais Nacionālo bruņoto spēku orķestra diriģents Pēteris Rudzītis. Kaut arī Mūzikas vidusskola oficiālu dokumentu nav saņēmusi, ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēteris divkārt “Ziņām” mutiski to apstiprinājis. Kāpēc Kultūras ministrija rakstiskā formā “ietur pauzi”? Lielpētera kungs to skaidro ar likumdošanu. Vēl jau ar jauno direktoru nav noslēgts darba līgums. Vispirms Rudzīša kungam jāatbrīvojas no iepriekšējās darbavietas Mazsalacas Mūzikas skolā, kur viņš par direktoru strādā tikai pāris mēnešu.
Mūzikas vidusskolas direktora amatam pieteicās pieci kandidāti, un visus komisija vērtēja kā līdzvērtīgus. Ar kādām īpašībām Rudzīša kungs pārspēja citus? Galvenie kritēriji, kā atzīst U.Lielpēteris, bijusi pieredze vadošā darbā un izglītība. Mūzikas skolu konkursa uzvarētājs, var teikt, tikpat kā nav vadījis, orķestri gan. Turklāt viņš ir mūzikas pedagogs ar vairāk nekā trīsdesmit gadu stāžu. Presei šādā situācijā, protams, jābūt jo īpaši objektīvai un neitrālai – vai tiešām kādam burta kalpam būtu piedienīgi apšaubīt kompetentas konkursa komisijas lēmumu, kuru apstiprinājusi ministre Helēna Demakova? Tomēr ir kāds moments, kas prasās pēc precizējuma. Proti, par vienu no amata kandidātiem, tagadējo direktora vietas izpildītāju Dinu Tauriņu, atklātā vēstulē bija iestājušies vairāk nekā sešdesmit (no apmēram simta) Mūzikas vidusskolas darbinieku un pedagogu. Vai tas konkursa komisijai nebija svarīgi? Izrādās, ne. “Mēs uz šo situāciju skatījāmies neitrāli un sausi, darbojāmies kā kompjūters,” runājot par konkursa komisijas darbu, teica U.Lielpēteris. Ja ministrijas amata kandidāta vērtēšanas kritērijos nav tāda punkta kā autoritāte turpmākajā darbavietā vai atpazīstamība vietējā sabiedrībā un ieteikumi no sabiedriskajām organizācijām, tad tādus arī vērā neņem.
Atceroties skolas direktora maiņas priekšvēsturi, jāpiebilst, ka D.Tauriņa bija viena no četrpadsmit pedagogiem “revolucionāriem”, kas pagājušajā pavasarī atklātā vēstulē vērsās pret līdzšinējo vidusskolas direktoru Jāni Keiču. Saistībā ar Keiča kungu lietas izmeklē prokuratūra, un tur pagaidām nav ko piebilst. Fizikā māca, ka darbība rada pretdarbību. Tādēļ nav brīnums, ka arī par D.Tauriņu kā uz laiku iecelto skolas vadītāju ministrijā saņemtas sūdzības. Tikai būtiska starpība ir tā, ka tās nav atklātas, bet “nāk no kaktiem”. Tomēr ministrijā Lielpētera kungam radies iespaids, ka Jelgavas Mūzikas vidusskolā atkal briest konflikts ir traucēts normāls darbs. Veicot žurnālistisko izpēti, varu teikt, ka konflikta zīmes gan nemana. Skolai beidzot atradušies līdzekļi vērienīgam telpu remontam, iekārtota ar datoru aprīkota skolotāju istaba (kādas agrāk nebija). Aktivizējusies arī radošais darbs – mēģinājumus atsācis stīgu instrumentu orķestris, notiek ciešāka sadarbība ar pašvaldību. Mūzikas vidusskolas pedagogi un audzēkņi Pilsētas svētkos uzstāsies kultūras namā. Noslēgts darba līgums starp direktoru un arodbiedrību, kas nepieļauj piešķirt vienpersoniski akceptētas prēmijas un piemaksas. Tas bija viens no sāpīgākajiem jautājumiem, kura dēļ izteikta neuzticība iepriekšējam direktoram. Nav sajūtas, ka tagad Mūzikas vidusskolā vajadzētu mainīt vadītāju.
Kā saka, dzīvosim – redzēsim. Var jau būt Kultūras ministrijas konkursa komisijas “kompjūters” būs nostrādājis ne tikai sausi, precīzi, bet arī rezultatīvi. Ar datoru varot pat komponēt mūziku. Tikai kurš to gribētu atskaņot un klausīties?
