Mūsu mežiem un krūmiem klātajā zemē pļavas veidojušās, cilvēkam un dabai sadarbojoties.
Mūsu mežiem un krūmiem klātajā zemē pļavas veidojušās, cilvēkam un dabai sadarbojoties. Par dabiskām visbiežāk pieņemts saukt pļavas, kas ilgstoši ir pļautas vai noganītas, un tajās augu sugu komplekss ir pielāgojies regulārai nopļaušanai vai noganīšanai. Nopļaušana ir līdzīga zālēdāju iedarbībai. Palieņu pļavās barības vielu zudumu daļēji aizstāj palu ūdeņu atnestās barības vielas. Pārtraucot pļaušanu un noganīšanu, pļavas strauji aizaug – veidojas kūla, parādās koki un krūmi. Visvairāk aizaug mitrās pļavas, kurās nevar pļaušanai izmantot tehniku. Upju iztaisnošanas un meliorācijas rezultātā Latvijā izzudušas daudzas nozīmīgas slapjo pļavu platības.
