18. janvārī «Zemgales Ziņās» pie raksta «Deg ugunskuri, sirds kvēlo» publicējāt fotogrāfiju «Lauktehnikas ugunskurs Zaķusalā pie televīzijas torņa».
18. janvārī «Zemgales Ziņās» pie raksta «Deg ugunskuri, sirds kvēlo» publicējāt fotogrāfiju «Lauktehnikas ugunskurs Zaķusalā pie televīzijas torņa». Sieva atnesa avīzi un teica: «Redzi, ievietojuši fotogrāfiju par barikāžu laiku, un arī tu tur esi redzams.» Radio kāds inteliģents runātājs, žēl, ka neatceros viņa vārdu, stāstīja, ka daudzi tūkstoši ir piedalījušies barikādēs, bet maz esot pieteikumu apbalvošanai ar dalībnieku piemiņas zīmi. Viņš norādīja, ka personīgi pieteikties it kā būtu neētiski. Vajadzētu sameklēt kādu organizāciju, kas ieteiktu.
Jā, barikāžu dalībniekiem ir stingri jāievēro morāle. Tas gan neattiecas uz deputātiem. Balso, par kuru partiju gribi, iznākums būs viens un tas pats. Līdzko deputāta mandāts kabatā, tūlīt maks no tās ārā, un tik rūpējas, kā piestūķēt to ar latiem. Kā liek deklarēt ienākumus, tā prom no muļķu zemes uz Floridu un iegādājas nekustamo īpašumu. Tā ir deputātu ētika.
Rudenī smieklīgi izklausījās pa radio deputātu dotie zvēresti. Dažs zvērēja, dažs solījās strādāt pēc sirdsapziņas un visu nolasīja no lapeles. Būtu labi, ja «Zemgales Ziņas» nāktu palīgā un savervētu vienu desmito daļu vēlētāju balsu, lai varētu izdarīt zvēresta likumā grozījumus un sastādītu jaunu likumprojektu, kurā teikts, ka zvēresta lapeles vietā deputātiem jānodeklamē R.Blaumaņa dzejolis «Tālavas taurētājs» no galvas, bez palīglīdzekļiem. Tajā ir vārdi: «Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods.» Varbūt pēc tāda zvēresta no tautas kalpiem kaut kas jēdzīgs iznāktu un latviešu tautai būtu kāds labums.
Augstākās Padomes deputāti, kas nobalsoja par 1990. gada 4. maija deklarāciju, saņem un saņems valsts speciālo pensiju 300 latu ik mēnesi, bet barikāžu dalībniekiem viņi pensijas pielikumu skata jau kopš 1999. gada.
Lai viņiem sokas likuma «študierēšanā»! Vai tas ir ētiski vai neētiski, par to lai spriež lasītājs.
Pensionārs A.Elsteris
Redakcijas piebilde
Vēstules autors vērsies arī pie Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja ar līdzīgu ierosinājumu piešķirt speciālas pensijas 1991. gada barikāžu dalībniekiem. Ar 1999. gada 3. septembri datēta LR Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes parakstīta vēstule A.Elsterim:
«Ar patiesu interesi iepazinos ar Jūsu iesniegumu un tajā izklāstīto priekšlikumu. Vēlos Jūs informēt, ka šā gada 29. aprīlī LR Saeima pieņēma likumu «Par 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi». Tādējādi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas valstī ir nodibināts pirmais apbalvojums, lai godinātu aktīvākos Latvijas aizstāvjus.
Jūsu priekšlikumu par speciālajām pensijām personām, kurām piešķirts 1991. gada barikāžu dalībnieka statuss, esmu iesniedzis izskatīšanai visām Saeimas frakcijām.
Cieņā Jānis Straume»
Ko lai vēl saka? Gadi rit tālāk, deputātu izpratne par ētiku joprojām ir miglaina. Vismaz Elstera kungs nav informēts par «Saeimas frakciju» attieksmi pret viņa izteikto priekšlikumu. Toties gandrīz gadu vēlāk jau pieminētais Jānis Straume viņam nosūtījis vēl vienu vēstuli uz «kroņa» veidlapas: «.. vēstules, kurās ir izteikti priekšlikumi par kāda likuma pieņemšanu vai grozīšanu, tiek nodotas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, kas, atzīstot izteiktos priekšlikumus par vērā ņemamiem, ir tiesīgas izstrādāt un iesniegt attiecīgus likumprojektus. Taču ne jau visi vēstulēs izteiktie priekšlikumi pārtop par likumprojektiem.
Cieņā J.Straume»
Var secināt tikai to, ka A.Elstera kunga priekšlikums nav atzīts «par vētrā ņemamu»…
