Meklē zvaniņu (7 vai vairāk spēlētājiem). Dalībnieki sastājas ciešā aplī, un viens paliek vidū. Stāvētāji laiž zvaniņu pa loka ārpusi (sev aiz muguras) apkārt.
Meklē zvaniņu (7 vai vairāk spēlētājiem)
Dalībnieki sastājas ciešā aplī, un viens paliek vidū. Stāvētāji laiž zvaniņu pa loka ārpusi (sev aiz muguras) apkārt. Zvaniņu nedrīkst turēt pie mēlītes. Vidū stāvētājam jāuzmin, pie kā zvaniņš. Ja viņš uzmin pareizi, abi apmainās vietām.
Sniega bumbas (diviem un vairāk mazākiem bērniem)
Ja bērnu ir vairāk nekā divi, viņus sadala divās grupās. Katrs dabū apmēram metru garu auklu. Kad spēles vadītājs saka “sākt”, divi – viens no katras komandas – sāk tīt auklu. Kad pirmais bērns ir beidzis, otrs komandas biedrs žigli piesien savu auklu klāt un tin tālāk. Uzvar grupa, kas pirmā satinusi “sniega bumbu”.
Neskani, zvaniņ! (diviem un vairāk spēlētājiem)
Atvērtās durvīs pakar stīpu un tās vidū zvaniņu. Katrs spēlētājs met mazu mīkstu bumbiņu cauri stīpai, mēģinot netrāpīt zvaniņam. Katrs dalībnieks var mest trīs reizes. Par katru metienu, kas iziet cauri stīpai un neskar zvaniņu, viņš dabū vienu punktu vai konfekti.
Ēnu spēle
Pār atvērtām durvīm līdz pat zemei pārstiepj baltu palagu, zināmā attālumā aiz tā noliek iedegtu lampu. Viens no dalībniekiem nosēžas tumšajā istabā apgaismotā “ekrāna” priekšā, bet pārējie pēc kārtas iet palagam garām. Tumšajā daļā sēdētājam pēc ēnas jāuzmin katra garāmejošā persona. Ja viņš vienu pareizi uzminējis, šī persona nāk viņa vietā par skatītāju, kamēr savukārt atmin kādu citu.
“Atzīšanās”
Mezglā sasien kabatas drāniņu vai ņem gumijas bumbu, ko dalībnieki met cits citam. Katrs metiens jāpavada ar kādu teikumu, uz kuru saķērējam jāatbild, sakot: “Bet es to daru!” Piemēram, met jaunkundzei un saka: “Es dienu nespoguļojos spogulī.” Viņai aši jāatbild: “Bet es spoguļojos!” Metot jauneklim, saka: “Es kuru katru vis nemīlu.” “Bet es mīlu.” Pazīstot dalībniekus, vienmēr var izdomāt frāzes, kas, pa jokam teiktas, liks otram “atzīties”, ko citādi viņš nebūtu darījis, un izraisīs jautrību. Ja dalībnieks izvairās no atbildes, jādod ķīla.
Arī ķīlu izpirkšanu var ieturēt jautrā garā. Piemēram, tās īpašniekam aiz durvīm jāatbild uz trīs jautājumiem. Viņu izved no istabas, pārējie uz papīra uzraksta trīs jautājumus. Ķīlas izpircējam liek nostāties uz sliekšņa ar muguru pret atvērtām durvīm. Pie durvīm piesprauž vai citādi piestiprina jautājumus. Nezinot to saturu, izpircējam uz tiem jāatbild ar noliedzošu vai apstiprinošu atbildi, iesaistot atbildē ne mazāk kā trīs līdz piecus vārdus. Jautājumi, protams, ir komiskas nokrāsas, piemēram, vai jums sapnī rādās K. kundze, vai jūs dzejojat Berga bazāram u.tml.
