Sestdien pulksten pusdeviņos vakarā uz stundu Jelgava ieslīga daļējā tumsā, tādējādi kopā ar vēl 83 pasaules valstīm paužot savu nostāju pret klimata izmaiņām. Tiesa, acīgie jelgavnieki novēroja, ka nākamajā rītā līdz pusdienlaikam pilsētā dedzis ielu apgaismojums.
Uz stundu Jelgavā tika izslēgts dievnamu un pils fasādes ārējais apgaismojums, kā arī vairākās ielās izdzisa laternas. Dažos daudzdzīvokļu namu logos bija manāmas degošas svecītes.Reizi gadā varētuJelgavnieks Dainis Kļava stāsta, ka par akciju ļoti aktīvi iestājies desmitgadīgais dēls, kurš paudis, ka šajā laikā gaismām mājā jābūt izslēgtām, atļaujot darbināt vien datoru. «Istabā dega svece, un šī bija lieliska iespēja ar bērniem pārrunāt gan globālus, gan sadzīviskus jautājumus. Reizi gadā iespējams atbalstīt šādas akcijas, bet biežāk tas jau radītu sarežģījumus,» secina Daiņa kungs. Taču labo nodomu aizēnoja kāds nepatīkams novērojums. «Kāda jēga šādām akcijām, ja otrā rītā līdz pusdienlaikam gandrīz visā pilsētā dega ielu apgaismojums? Lielajā, Pulkveža O.Kalpaka ielā, Ozolskvērā un droši vien arī citur laternas izdzisa precīzi pulksten 12. Mans divpadsmitgadīgais dēls, kurš ļoti iedegās par ideju taupīt elektroenerģiju, bija vīlies un sašutis. Kā pilsētā darbojas taupības un saimnieciskuma princips?» jautā Ūna Buņķe.Taupīs, mazāk apgaismojotRunājot par saimnieciskumu, lasītāja piebilst, ka vismaz līdz pulksten astoņiem vakarā vēl ir gaišs, bet laternas tiek iedegtas jau sešos vakarā un vairākas stundas tērē elektroenerģiju «pa tukšo».Aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns par notikušo nebija informēts, bet vēlāk noskaidroja, ka šo ielu apkaimē svētdienas rītā notikusi tehniska speciālas rācijas kļūme, kas dod signālu apgaismojumu ieslēgt un izslēgt. A.Baļčūns pavēstīja, ka jau tuvākajās dienās tiks saīsināts tā darbības laiks – laternas ieslēgs vēlāk, bet izdzisīs agrāk. Tiekot arī strādāts, lai jau drīzumā, mainot laternu spuldzes, ielu apgaismojums dienā nebūtu jāieslēdz.
