Agitu un Konstantīnu gaidīšanas svētku izdarībās parādās līdzība ar kādreiz populārā Erevānas radio mīklām.
Agitu un Konstantīnu gaidīšanas svētku izdarībās parādās līdzība ar kādreiz populārā Erevānas radio mīklām. Nu tām, kam pareizo atminējumu rotāja paskaidrojumi, ka, piemēram, siļķe ir zaļa vai lillā, lai būtu grūtāka minēšana, bet tā var būt pagultē, jo es savu siļķi varu glabāt, kur gribu.
Iznācis tā, ka manā – Konstantīna Agitas Kokkluča – vārda dienā ievēlējām Jelgavas Domi.
Vairākas listes, kas sevi lepni dēvē par partijām, savus kandidātus reklamēja uz smēķu paciņas lieluma laukumiņiem avīzes sludinājumu lappusē līdzās «pērk», «pārdod», «maina» un pat «policija lūdz atsaukties». Dažas bija iecienījušas strēmeli trešās lappuses apakšā vai veselu šīs lappuses ceturtdaļu. Tas tad arī vedina atcerēties sovjetisko folkloru, jo nereklamē listi vai pirmos tajā, bet tālākās pozīcijās atrodošos Domes deputātu kandidātus. Sak, mūsu liste, tāpēc darām, kā gribam, lai jums mūsu kandidātus grūtāk atminēt. Piemēram, trešās lappuses biežākie viesi sociāldemokrāti klusē par sava visreklamētākā kandidāta veselību, kaut gan cik nu sen viņš veselības stāvokļa dēļ atteicās gan no visas Zemgales vēlētāju dāvātās uzticības, gan no Saeimas deputāta izdaudzinātās lielās algas. Ja pārliecība nebija īsta, dūšas bija par maz vai vienkārši bija žēl atstāt amatu, nevajadzētu ar nepadarītu darbu tagad tā lepoties.
Gandrīz tikpat mīklaini rīkojas konkurējošā liste (konkurējošā, jo sevi sauc par leiboristiem). Arī no tās visvairāk tika reklamēts ne jau pirmais numurs vai «komanda». Reklāmā drīkstot pārspīlēt, tādēļ lai nu paliek, ka «gandrīz puse Jelgavas ir uzcelta pēc «leiboristu» otrā numura darba gaitu sākuma šai pilsētā 1977. gadā. Tas ļauj citiem pretendēt uz otras – lielākās un, reklāmvalodā runājot, labākās – puses uzcelšanu.
Šā kandidāta «es labi zinu, ko vajag izdarīt, lai uzlabotos, attīstītos, uz pusi samazinātos utt.» arī atgādina zināmā radio repertuāru.
Vai nebūs kā dziesmā –
«Pats par savu naudu…
Pats tais’ savu politiku.»
Konstantīns Agita Kokklucis
