Salīdzinot ar Jelgavas pašvaldības Kultūras padomes pirmo darbības gadu, tagad tai iesniegto projektu skaits palielinājies septiņas reizes.
Salīdzinot ar Jelgavas pašvaldības Kultūras padomes pirmo darbības gadu, tagad tai iesniegto projektu skaits palielinājies septiņas reizes. 2003. gadā kultūras projektu atbalstam paredzētais 20 tūkstošu latu finansējums palicis pagājušā gada līmenī. Jelgavas Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs to skaidro ar nepieciešamību prāvu daļu pilsētas budžeta līdzekļu šogad atvēlēt dziesmu svētkiem.
Koriģēta projektu finansējuma sadale, tiek pētīti dažādos gados pieņemtie normatīvie dokumenti, lai izveidotu vienotu, pārskatāmu un ērti lietojamu kultūras finansēšanas nolikumu.
Pašreizējās Jelgavas kultūras administrēšanas sistēmas pamati izveidoti no 1997. līdz 2000. gadam. Tagad, pēc G.Kurloviča teiktā, tiek pētīti šajā laikā pieņemtie un vēlāk papildinātie dokumenti, lai izveidotu vienotu finansēšanas nolikumu, Kultūras padomes darbību kultūras sarīkojumu un māksliniecisko kolektīvu atbalstā un jaunu projektu īstenošanu padarītu pārskatāmāku un atvieglotu turpmāku jauninājumu ieviešanu.
Pašvaldības Kultūras padomes sastāvu un darbību līdz 2002. gada sākumam noteica sadaļa toreizējā Kultūras centra nolikumā. Tagad par to runā vairāki punkti pašvaldības aģentūras «Kultūra» nolikumā, kas nosaka Kultūras padomes vadītāju (pašvaldības aģentūras «Kultūra» direktors) sastāvu (pa vienam pārstāvim no katras pašvaldības kultūras iestādēm, kultūras biedrībām, izglītības iestādēm, radošajām savienībām un valsts kultūras inspektors), kultūras sarīkojumu atbalstīšanas mehānismu jeb lemšanu par valsts, nevalstisku organizāciju un fizisku personu iesniegtajiem projektiem (pagājušogad tādu pavisam iesniegts 140), kas atbilst pašvaldības kultūrpolitikas piecām darbībās jomām: valsts svētki un atceres dienas, kultūras sarīkojumi (valsts un starptautiska vai reģionāla un pilsētas mēroga), mākslinieciski radošas darbības atbalsts, kultūrizglītība un kultūras mantojuma saglabāšana. Pēc tam, kad padomes dalībnieki katrs atsevišķi projektus novērtējuši no nulles līdz trim ballēm, balsošanu sāk ar visaugstāko vidējo vērtējumu ieguvušo projektu izskatīšanu un turpina, līdz izsmelts atvēlētais finanšu limits.
Projektiem paredzēto līdzekļu piešķiršanā šogad ieviesta korekcija. Atbalstāmie projekti sadalīti divās daļās: proaktīvajos (piemēram, valsts svētki, tautas gadskārtu svinības, sarīkojumos, kas kļuvuši par noturīgu pilsētas tradīciju) un iniciatīvas. Proaktīvos projektus Kultūras padome definējusi kā obligātus. Tos koordinē pašvaldības aģentūra «Kultūra». G.Kurloviča vārdiem, ieviest šo kategoriju diktējusi vēlme nodrošināties pret iespēju, ka līdzekļu pietrūkst sarīkojumiem, kuru organizēšanu nosaka likums, tautas tradīcijas vai svarīgi pilsētas tēla veidošanas apsvērumi – pilsētas sarīkojumu dzīves kodols, kam paredzēts izlietot trīs ceturtdaļas no visu projektu atbalstam šogad paredzētajiem 20 tūkstošiem latu. Par tādiem pasākumiem, «kurus nevar nerīkot», atzīti komunistiskā terora upuru piemiņas dienas, Lieldienas, Pilsētas svētki, Līgo svētki, Piena svētki, Ādolfa Alunāna festivāls (kurā iekļautas B.Skujenieces 115 un Ā.Alunāna 155 gadu svinības), pirmās skolas dienas grāmatu svētki, Lāčplēša diena, valsts proklamēšanas gadadiena, Jelgavas atbrīvošanas gadadiena, Ziemassvētki un ledus skulptūru festivāls.
Ar atlikušajiem piectūkstoš latiem Kultūras padome izlēmusi atbalstīt deviņus Jelgavas muzeja priekšlikumus (gleznotāja J.Anmaņa darbu izstādi, Jelgavas mākslinieku izstādi Mākslas dienās, tematisko sarīkojumu un kultūrvēsturisko izstādi «Francijas karaļa Ludviga XVIII galms Jelgavā», sarīkojumu un izstādi «Kurzemes Provinces muzejam – 185», sarīkojumu «Poļu minoritāte Jelgavas vēstures kontekstā», M.K.Čurļoņa darbu izstādi, igauņu mākslinieka H.Polli gleznu izstādi un Jelgavas mākslinieku darbu kataloga izdošanu), sešas aģentūras «Kultūra» ieceres (režisores Lūcijas Ņefedovas 70 gadu jubilejas svinības, labāko kultūras darbinieku godināšanas sarīkojumu, mazo vokālistu konkursu «Cālis» un mazo dejotāju konkursu «Taurenis», renovētās kultūras nama skatītāju zāles atklāšanu, Jelgavas represēto piemiņas dienas sarīkojumus 5. februārī, konkursu «Baltā kaza»). Atbalstīto iniciatīvas projektu skaitā ietilpst arī folkloras kopas «Dimzēns» piedalīšanās starptautiskajā folkloras festivālā «Baltica 2003», Ziemassvētku koncerts Sv.Annas baznīcā, tautas lietišķās mākslas studijas «Dardedze» četrdesmit gadu jubilejas izstāde, kalendārs ar V.Garokalna gleznu reprodukcijām, Jelgavas Latviešu biedrības sarīkojums 18. novembrī, deju kolektīva «Vēja zirdziņš» dalība starptautiskajā bērnu deju festivālā «Sprīdītis», tautas deju ansambļa «Diždancis» 25 gadu jubileja un bērnu bibliotēkas «Zinītis» rīkotie «Grāmatu karalienes svētki».
Nākotnē veicamo darbu skaitā apsvērtas arī korekcijas Kultūras padomes sastāva veidošanas kritērijos. Pēc G.Kurloviča vārdiem, projektu iesniedzēju loka paplašināšanās veicināšanā nav mazsvarīgi, lai noteicošais svars vērtēšanā būtu attiecīgās kultūras nozares profesionāļu viedoklim.
