Uz Latvijas Ornitoloģijas biedrību Rīgā 2. decembrī piezvanīja kāda kundze no Vilces. Tā kā viņa jautāja par ornitologiem Jelgavā un es tieši tobrīd biju biedrības kantorī, klausule tika iedota man, tas ir, raksta autoram.
Uz Latvijas Ornitoloģijas biedrību Rīgā 2. decembrī piezvanīja kāda kundze no Vilces. Tā kā viņa jautāja par ornitologiem Jelgavā un es tieši tobrīd biju biedrības kantorī, klausule tika iedota man, tas ir, raksta autoram.
Kundze bija satraukusies, ka no Vilces dzirnavu dīķa esot pazuduši gulbji. Pirms nedēļas tur vēl bijuši divi, bet tagad nav neviena, un piedevām dīķis aizsalis. Kundze domāja, ka putni varētu būt kaut kur iesaluši ledū. Nebūdams diplomāts, sākumā, kad vēl nesapratu, ka gulbju dīķī vairs nav, salīdzināju gulbju bojāeju ar jebkura cita putna bojāeju, piemēram, zvirbuļa. Bet tas tikai saērcināja kundzi vairāk. Izrādījās, ka gulbji taču pazuduši! Visticamākais, dabiskākais un arī optimistiskākais izskaidrojums ir tāds, ka gulbji, sajūtot sala tuvošanos, vienkārši aizlidoja tālāk uz dienvidiem. Paugurknābja gulbji (latīniski – Cygnus olor), kas visbiežāk ligzdo Latvijā, ir gājputni, un, ja netiek pieradināti pie barības vasarā un rudenī, tad, dabas balsij sekojot, ziemas sākumā tie lido prom. Sliktāk, ja gulbji ir piebaroti, tad tie ir pieraduši pie cilvēka «žēlastības» un prom netaisās. Kā tēlaini reiz teica ornitologs Māris Strazds, cilvēki, kas vasarā baro gulbjus, dzen nagliņas to zārkā. Vēl jāpiemin, ka paugurknābja gulbis Latvijā pavisam nesen – pirms gadiem divdesmit – ligzdoja tikai Kurzemē, kur bija ieviesies tikai pēc Otrā pasaules kara. 1936. gadā Nikolajs fon Transehe un Reinis Sināts grāmatā «Latvijas putni» par paugurknābja gulbi rakstīja, ka tas «pie mums pazīstams tikai kā parku dīķu putns».
Gulbju perēšana Latvijā tagad iespējama, pateicoties maigākajam klimatam, kas, visticamāk, ir pasaules klimata sasilšanas sekas. Bargas ziemas un vēsas vasaras atgriež gulbjus atpakaļ tālāk uz dienvidiem. Un ironijai par zvirbuļu nāvi nav pamata – Lielbritānijā šoruden Sarkanajā grāmatā ticis arī lauku zvirbulis. Mājas zvirbulis tur jau bija iekļauts pirms tam… Lielākās Latvijas dabas aizsardzības problēmas pašlaik ir mežu izciršana, jūras piekrastes apbūvēšana un dabisko pļavu izzušana, kas neatgriezeniski iznīcina putnu un citu dzīvu radību mājvietas.
Ja jums rūp Latvijas putnu liktenis, arī jūs tiekat aicināti apmeklēt Jelgavas ornitologu grupas sanāksmes, kas notiek ik pārnedēļas pirmdienās, pulksten 17 LLU Veterinārmedicīnas fakultātes telpās Helmaņa ielā 8. Nākamā sanāksme paredzēta 16. decembrī.
