Kam pašreizējā «apburtajā lokā», kad valsts samazinājusi iepirkumu apjomu, bankas pārtraukušas kreditēšanu, uzņēmumiem kļuvis grūtāk gan attīstīties, gan pārdot preces un pakalpojumus, būtu jāsper pirmais solis ekonomikas «iešūpošanai»?
Ingrīda Jakušonoka, LLU EF profesoreAtdzīvināšana jāveic nekavējotiesDiemžēl jāsecina, ka situācija Latvijā pēdējo divu mēnešu laikā turpinājusi strauji pasliktināties. Vislielākās bažas rada privātās komercdarbības sašaurināšanās un darbinieku masveida atlaišana. Domājams, bezdarba rādītāji pavasarī būs katastrofāli, bet tas nozīmē krasu maksātspējīgā pieprasījuma kritumu valstī. Valdības līmenī izskanējusī informācija, ka starptautiskais atbalsts tiks novirzīts valsts saistību (valsts ārējā parāda, tajā skaitā «Parex bankas» saistību, pārfinansēšanai) un budžeta deficīta segšanai, lielā mērā šo tendenci ir veicinājusi. Bet komercbanku nevēlēšanās riskēt kreditēt uzņēmējus tik nedrošā situācijā ir klaji redzama. Valsts joprojām nav sākusi ekonomikas «atdzīvināšanas» pasākumus, bet tie ir vitāli nepieciešami nekavējoties, zaudēt vēl vairāk laika Latvija nevar atļauties. Pat tāds neliels solis kā valsts iepirkuma summu zemāko līmeņu paaugstināšana un nevajadzīgas birokrātijas atcelšana ļautu mazajiem tirgus spēlētājiem sniegt savus pakalpojumus un piedāvāt saražoto produkciju valsts un pašvaldības iestādēm un saglabāt dzīvotspēju.Almants Reinbergs, SIA «Alvima» valdes loceklisMūsu bērni to nepiedosIr nepieciešami valsts pasūtījumi būvniecībā, lai varētu šo kuģi iekustināt. Tieši par šo jautājumu runājām Būvnieku asociācijas valdes sēdē. Eiropas līdzfinansējums pasūtījumiem būtu 65 procenti, un nauda jānovirza būvniecībai pa tiešo, nevis caur bankām. Ja neizmantosim iespēju tikt pie šīs Eiropas naudas, mūsu bērni mums to nepiedos. No šādiem valsts pasūtījumiem iegūtu valsts un pašvaldības, jo ir milzīga konkurence, turklāt tie veicinātu metālapstrādes uzņēmumu produkcijas noietu, labāk klātos arī būvmateriālu veikaliem, kas tagad spiesti bankrotēt, jo bankas atsaka kredītlīnijas. Gaismas pilij armatūru pērk no Baltkrievijas, bet vai pa šo laiku piedzīvotais cenu un algu samazinājums atspoguļojas tāmē? Valstij būtu jāķeras arī pie tranzīta un transporta atbalsta, un pozitīvi, ka vismaz uz pusgadu dota atelpa, neieviešot eirovinjetes – maksājumus par galveno autoceļu izmantošanu. Laikam jau nepopulāri to piesaukt, taču tā ir Amerikas pieredze. Arī tagad ASV būvnieki sniedz valdībai līdzīgus priekšlikumus, rosinot veikt apjomīgus pasūtījumus.Pēteris Strautiņš, «Swedbank» vadošais sociālekonomikas ekspertsBezdarba kāpumu nenovērstMan šķiet, nav runa par izkļūšanu no kāda apburtā loka, bet gan par fakta atzīšanu – ir pilnīgi skaidrs, ka IKP samazināsies par vairāk nekā desmit procentiem, uzņēmumiem būs jāsašaurina sava darbība, daudziem arī jāaiziet no tirgus, jo Latvijas ekonomika kļūst mazāka. Bezdarba palielināšanās nav novēršama, un valdībai būs jāpalīdz pārvarēt šīs parādības sociālās sekas, pārlaist šo grūto laiku, jāpalīdz daļai strādājošo pārkvalificēties. Janvārī jaunu auto pārdošana kritusies par 77,5 procentiem, līdzīga tendence vērojama arī citu ilglietošanas preču tirdzniecībā. Tātad zināma daļa cilvēku ierastajā jomā strādāt vairs nevarēs, un ar laiku viņiem būs jāiekārtojas citā darbā. Iedzīvotāji aizņemties patēriņam nevarēs, eksports samazināsies, tāpat kā apgrozībā esošais naudas daudzums, un iekustināt mūsu ekonomiku spētu vien pasaules ekonomikas atlabšana, kad palielinātos Latvijas metālu un koksnes noiets. Pastāv arī alternatīvas – importa aizstāšana, mūsu uzņēmumu iespraukšanās mazāk ierastās jomās –, taču tās nedos tūlītēju efektu.Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja vietnieksVispirms jāaktivizē kreditēšanaPar secību, kādā meklējama izeja no ekonomikas «sasaluma», – pirmkārt, veicināma kreditēšanas atjaunošana, aktivizēšana. Otrkārt – liela Latvijas mēroga projekta sākšana, iesaistot vietējo darbaspēku un ražošanas jaudas un plašāk, efektīvāk izmantojot ES fondu iespējas. Piemēram, mājokļu siltināšanas programma vai nozīmīgu infrastruktūras objektu būve. Treškārt – nodrošināma budžeta stabilitāte, esot gataviem tālāk samazināt izdevumus, paredzot, ka tautsaimniecība varētu turpināt lejupslīdi, ņemot vērā situācijas pasliktināšanos visos eksporta tirgos un dziļāka, nekā līdz šim gaidīts, recesija pasaulē, kas nozīmēs vēl mazāku ārējo pieprasījumu. Lai gan pasaules ekonomikas vēsturē bijušas daudzas krīzes ar atšķirīgiem risinājuma scenārijiem, arvien skaidrāks kļūst tas, ka patlaban notiekošais nostāda ekonomiskās politikas veidotājus un katru no mums līdz šim nebijušu apstākļu kopuma priekšā.
