SIA «Creditreform Latvija» valdes loceklis Māris Baidekalns stāsta, ka kredītvēstures datu bāzes ar mērķi aizsargāt kreditoru intereses tiek piedāvātas kopš 2000. gada.
SIA “Creditreform Latvija” valdes loceklis Māris Baidekalns stāsta, ka kredītvēstures datu bāzes ar mērķi aizsargāt kreditoru intereses tiek piedāvātas kopš 2000. gada. Pašlaik datu bāzēs par juridiskām personām reģistrēto ierakstu skaits tuvojas 30 000. Par fiziskām personām reģistrēts astoņas reizes vairāk neizpildīto saistību gadījumu. Pirms diviem gadiem datu bāzē bija informācija par 130 000 privātpersonām.
Katru “Creditreform” kredītvēstures datu bāzē fiksēto maksājuma kavējuma faktu paredzēts saglabāt desmit gadu. Tas netiek dzēsts arī pēc saistību izpildes. Tas tāpēc, ka kreditoram, lai novērtētu sadarbības risku, ir būtiski zināt ne tikai to, vai persona noteiktajā brīdī kādam ir parādā, bet arī to, vai tā agrāk nav pieļāvusi ilgstošus maksājumu kavējumus, kaut gan uzņemoties jaunās saistības, iepriekšējās ir dzēstas. Turpināt vai pārtraukt klienta kreditēšanu, ir kreditora ziņā.
“Creditreform” datu bāzēs reģistrē būtiskus pārkāpumus – ilgstošus maksājumu kavējumus. Ieraksts fiziskās vai juridiskās personas kredītvēsturē tiek veikts, ja pēc “Creditreform” atgādinājuma persona pieņemamā laikā neizpilda savas saistības pret kreditoru. Pirms ieraksta kredītvēstures datu bāzē ikviens parādnieks tiek brīdināts, un viņam saprātīgos termiņos tiek dota iespēja izpildīt saistības. Ja parādnieks šo iespēju neizmanto, maksājumu kavējuma faktu reģistrē datu bāzē.
Lai personas datu bāzē nenokļūtu nepamatoti, “Creditreform” pirms parādsaistību fiksēšanas debitoru par to rakstiski brīdina un dod laiku vērsties ar iebildumiem, ja parādnieks uzskata, ka prasība nav pamatota.
“Creditreform” klientu vidū ir un kredītvēstures datu bāzi izmanto bankas un līzinga kompānijas, kā arī telekomunikāciju operatori un citu nozaru uzņēmumi. Runājot par tendencēm, M.Baidekalns norāda, ka debitori kļūst izglītotāki, vairāk izprot savus pienākumus un saistības, kā arī sekas, ja savlaicīgi netiks nokārtotas saistības.
Protams, ir daļa parādnieku, kas dažādu iemeslu dēļ savas parādsaistības ignorē. Ja arī pēc “Creditreform” iejaukšanās parādnieks neievēro prasību vai atsakās vienoties par saistību nomaksas kārtību, viņš tiek brīdināts, ka maksājuma kavējums tiks reģistrēts viņa kredītvēsturē. Šāds ieraksts potenciālajiem kreditoriem norāda, kāda ir personas attieksme pret parādsaistībām. Parādniekam jārēķinās, ka viņam nākotnē būs sarežģītāk saņemt kredītu, tostarp arī līzingu. Kreditors viņam finansējuma piešķiršanu var atteikt vispār vai arī piedāvāt debitoram neizdevīgākus nosacījumus.
“Creditreform” datu bāzēs kreditori ik mēnesi veic apmēram 100 000 pieprasījumu. Protams, par savu kredītvēsturi interesējas arī parādnieki.
Lai brīdinātu klientus par uzņēmumiem, ar kuriem sadarbība var būt riskanta, “Creditreform” interneta mājas lapā “on-line” režīmā pieejams uzņēmumu saraksts, kas pēc “Creditreform” vērtējuma sadarbības partneriem var radīt būtiskas problēmas, savlaicīgi nesamaksājot par piegādātajām precēm un pakalpojumiem. Melnajā sarakstā iekļautie uzņēmumi regulāri kavē rēķinu nomaksu un izvairās no finansiālo saistību izpildes vai arī tiem ir nopietnas finansiālas grūtības.
Saraksts veidots pēc stingriem kritērijiem, kas balstīti uz “Creditreform” “inkasso” praksi, uzņēmumu kredītvēsturi, kā arī kredītinformācijas datu bāzi un kredītreitingiem. Sarakstu atjauno katra mēneša pirmajos datumos. Apliecinājums melnā saraksta objektivitātei ir fakts, ka regulāri vairāki no tajā iekļautajiem uzņēmumiem kļūst maksātnespējīgi. Uzņēmumu kredītvēstures datu bāze bez maksas pieejama klientiem, kas noslēguši attiecīgu līgumu.
