Par vietām nākamajā Jelgavas Domē cīnīsies arī Jaunā kristīgā partija, kas iepriekš bija pazīstama kā Jaunā partija.
Par vietām nākamajā Jelgavas Domē cīnīsies arī Jaunā kristīgā partija (JKP), kas iepriekš bija pazīstama kā Jaunā partija. JKP identitātes neskaidrības novērš un par partijas iecerēm sarunā ar Modri Sprudzānu stāsta JKP Jelgavas nodaļas līderis, pašreizējās
Domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Kaminskis.
Daudzus lasītājus interesē JKP identitātes jautājums. Kā zināms, pašlaik Saeimā strādā gan JKP, gan arī Jaunā frakcija, kas nepārstāv nevienu partiju. Jaunās partijas pārtapšana par JKP liek domāt par kaut kādām korekcijām partijas nostādnēs. Tajā pašā laikā, šķiet, galvenais bauslis, kura ievērošanu iedzīvotāji gaida no politiķiem ir: «Tev nebūs zagt!» Tātad – vai jūsu partijas identitāte ir mainījusies šīs pārtapšanas rezultātā?
Jaunās partijas laikos pirms kongresa, kad tā pārtapa par JKP, partijai bija spožs līderis – komponists Raimonds Pauls –, līdz ar viņa aiziešanu tika prognozēta šīs partijas sabrukšana. Tāpēc bija nepieciešami meklējumi, kā saglabāt partiju, saglabāt tos cilvēkus, kuri bija atsaukušies aicinājumam un iesaistījušies politikā. Ja partija beigtu pastāvēt īsi pirms pašām pašvaldību vēlēšanām, tas, manuprāt, būtu neētiski pret tiem, kas palīdzēja partijai iekļūt Saeimā un pašreiz atrasties valdībā.
Runājot par identitāti, jāatzīst, ka drīzāk tā nav mainījusies. Guntis Dišlers kādreiz piedalījās arī Jaunās partijas dibināšanā. Baznīcas ļaudis tika iesaistīti ar domu skaidrot to, kas notiek valdībā, piedalīties tās darbā un tuvināt to iedzīvotājiem. Šeit es saskatu arī saikni ar Jelgavu, jo Dome pārāk maz informē iedzīvotājus par pašvaldības uzņēmumos un arī pašā Domē notiekošo. Pietrūkst ikdienas informētības. Jāatrod veids, kā informēt iedzīvotājus, arī tos, kuri nevar pasūtīt laikrakstus. Liepājas pašvaldība, piemēram, izdod bukletiņus par kādas problēmas risinājumu vai jauniem lēmumiem, un tie ir katram pieejami Liepājas Domē. JKP Jelgavas nodaļa savā programmā pievērš uzmanību pasākumiem, kas padziļinātu sabiedrības izpratni par Domes un tās struktūrvienību darbu. Tie ir skaidrojumi masu saziņas līdzekļos par paveikto un plānoto, arī vienkāršotas aptaujas pilsētas iedzīvotāju vidū, lai iegūtu objektīvu vērtējumu par Domes darbinieku un deputātu rīcību vai bezdarbību. Lai mēs zinātu, kur ir trūkumi pašvaldībā un pie kā vēl ir jāstrādā.
Raksturojiet, lūdzu, JKP deputātu kandidātu sarakstu nākamajai Jelgavas Domei!
Mūsu komandā pirmām kārtām ir partijas biedri – es, Ivars Stalidzāns, Uldis Krūklītis, Andris Brizgo, Ivars Brants – un ir arī cilvēki, kas piekrituši nākt mūsu sarakstā bez domas «bet kas man par to būs?». Es prasu viņiem informāciju un speciālistu viedokļus par dažādiem jautājumiem, kas būtu risināmi pilsētā. Varu minēt Andri Strautiņu, «Baltcom» filiāles direktoru, uzņēmēju Aināru Rīderu, «AUTO FANS» īpašnieku un direktoru, tad A.Brizgo un I.Brantu no «Jelgavas maiznieka», kas partijā ir kopš tās dibināšanas dienas, dakteri Edmundu Kalniņu, kas nāk no ārstu ģimenes un ir mediķis jau trešajā paaudzē, daudzo kultūras pasākumu organizatori, kultūras nama «Rota» direktori Ingu Englandi, LLU Informācijas nodaļas vadītāju Brigitu Buividaiti, partijas biedru, inženieri Armandu Sabuli no «Latvenergo» Tehniskā centra, partijas biedri, «Baltas» inspektori Inesi Kacēnu, arhitektu Arvīdu Račinski, kas ir izstrādājis ne vienu vien projektu mūsu uzņēmējiem, diriģentu un 4. vidusskolas skolotāju Ingu Leilandu. Domāju, tas tikai veicinās 4. vidusskolas attīstību, ja tajā būs politiska sāncensība starp Agri Celmu un I.Leilandu.
Kuri varētu būt JKP koalīcijas partneri, ja jūsu saraksts iegūst vietas nākamajā Domē?
Es vēl negribētu teikt, ar ko iesim kopā, jo tā ir zīlēšana kafijas biezumos. Mēs nezinām, kādas personālijas iekļūs nākamajā Domē, nezinām arī, kādas partijas tajā būs pārstāvētas. Es vienmēr esmu gribējis, lai Jelgavas Domē darbotos komandas princips. No vienas puses, ir labi, ja ir daudz partiju – pārstāvēts plašs politisks spektrs un ir daudzas gudras galvas. Bet vai šie politiķi spēs vienoties un atkal neradīsies tā pati komandas problēma, kāda ir šodien Domē?
Vai ir partijas, ar kurām JKP noteikti nesadarbosies? Es pieļauju, ka, piemēram, «tēvzemieši» nesadarbosies ar Jurkāna partiju?
Es arī to pieļauju. Taču es nedomāju, ka mēs nevarētu sadarboties kaut vai ar Jurkāna partiju, jo mūsu pilsētā ir ļoti daudz cittautiešu, ap 50%, un tie ir iedzīvotāji, ar kuriem ir jāstrādā. Zinot atsevišķus cilvēkus, kuri no šiem sarakstiem kandidē uz nākamajām Jelgavas Domes vēlēšanām, es domāju, ka sadarbība var veidoties.
Cits jautājums ir vairāki nesen radušies saraksti, kuros mēs redzam «nelikumsakarības». Ja pārcilājam vienas otras partijas sarakstu, redzam, ka tajos partijas biedru ir ļoti maz. Un šādas partijas Jelgavā ienākušas ļoti daudz. Kādreiz vairākām partijām Jelgavā bija viens vai divi biedri, bet pēkšņi parādās saraksts ar 15 cilvēkiem. Tātad te ir kaut kāda interese. Vai nu tā ir ūdensvada nauda, šo miljonu sadalīšana, vai arī tas ir ģenerālmēģinājums pirms Saeimas vēlēšanām, kas vairs nav aiz kalniem.
Kuri, pēc jūsu partijas domām, būtu pirmie veicamie darbi?
Esmu piedalījies vairāku pilsētas budžetu pieņemšanā, un daudzi darbi var tikt paveikti, ja atrisinām šādu vai tādu problēmu. Ja atrisinām STU jautājumu, tas noteikti atvieglotu pašvaldības darbu un ieguvēji būtu arī iedzīvotāji. Es nerunāju par tarifiem, bet par rēķiniem. Pēc ekonomiskajām aplēsēm, četru gadu laikā varētu iegūt ap 2,5 miljoniem latu no pilsētas budžeta, ko mēs tagad atvēlam Pasaules Bankas kredīta atmaksāšanai. Ja realizējas «Dalkia» piedāvājums, tas paver iespējas četru gadu laikā novirzīt šos 2,5 miljonus latu pilsētas sakārtošanai. Man pirmām kārtām kā sportistam tā ir 2. ģimnāzijas sporta halle. Tas ir ļoti sāpīgs jautājums – skolā nevar vadīt normālas fizkultūras stundas, šī vieglatlētikas halle bija vienīgā Zemgalē, uz kuru brauca gan no Dobeles, gan no Bauskas. Tur arī varētu organizēt reģionālās izstādes utt. Tie ir 200 – 250 tūkstoši latu. Ja STU projekts tiek realizēts, mēs jau šogad varētu reanimēt 2. ģimnāzijas sporta halli.
Par 600 tūkstošiem latu gadā varam sakārtot ne vienu vien ielu, pārvietot estrādi un uzcelt jaunu. Un pats galvenais, mums vairs nevajadzētu izšķiest līdzekļus visam. Jo nevar paredzēto naudu izlietot bedrīšu lāpīšanai, ja pēc gada tās pašas bedres atkal ir vaļā. Pagājušajā gadā mēs esam padarījuši diezgan lielu darbu, sakārtojot vairākas pilsētas ielas diezgan ievērojamā garumā.
Nākamais – jārada jaunas darba vietas. Bet kā to izdarīt? Investīcijas nenāk tik viegli, tās ir grūti piesaistāmas. Ekonomikas attīstības nodaļā ir jābūt vienam aktīvam cilvēkam, kas nodarbotos ar projektu izstrādi un investīciju piesaisti. Bet ir jāskatās, ko mēs pilsētas attīstības labā varam izdarīt pašu spēkiem un kur ir nepieciešamas valsts un ārvalstu investīcijas.
Vēl būtisks uzdevums ir priekšlikumu sagatavošana valdībai par nodokļu politikas pārskatīšanu par labu pašvaldībām. Protams, arī pašvaldībai jāizstrādā atlaides nekustamā īpašuma nodoklim potenciālajiem investoriem, lai viņi gribētu šeit ieguldīt savus līdzekļus.
