Ar lielu prieku saņēmām 2007. gada 15. oktobra «Lattelecom» Klientu apkalpošanas mazumtirdzniecības daļas direktores Kerli Gabrilovičas vēstuli par sakaru modernizāciju Platonē.
Ar lielu prieku saņēmām 2007. gada 15. oktobra “Lattelecom” Klientu apkalpošanas mazumtirdzniecības daļas direktores Kerli Gabrilovičas vēstuli par sakaru modernizāciju Platonē.
Runa ir par tālruņa pieslēgšanu ciparu tīklam, kas vienkāršam “Lattelecom” klientam varētu nozīmēt svētkus. Proti, jau daudzus gadus jēdziens “ciparizācija” nozīmēja augstu sakaru kvalitāti un neierobežotu kvantitāti. Mēs sen bijām sapratuši analogā signāla nevarību un ar patiesu prieku saņēmām minēto vēstuli.
Turklāt tautā klīda valodas, ka pēc “ciparizācijas” beidzot interneta pieslēgums būs kvalitatīvs, pieslēdzot papildierīci, būšot arī kvalitatīvs televīzijas signāls… Vārdu sakot – beidzot!
Zinot sava īpašuma privilēģijas, kad mājai ir tiešs divu kārtīgu kabeļu savienojums ar vietējo telefona centrāli, biju patiesi priecīgs par vareno firmu, kurai, kā domāju, būšu mūžīgais klients. Bet realitāte izrādījās bēdīga.
Meistari teica – kabeļus vari norakstīt, līdz Platonei tie ir samirkuši, un jums kā leišu nomalei ciparu signāls pienāks caur antenu. Turklāt – tikai tad, ja būs elektrība. Nepieciešami 220 V, un – lai nebūtu pērkona!
Arī interneta pieslēgums iespējams tikai ar iezvanpieeju kā agrāk, un laukos nekādu citu signālu nebūs. Drīzāk pa elektrotīklu sakarus sagaidīsiet…
Bet kāda ir patiesība? Kas to vienkāršiem “Lattelecom” lauku klientiem paskaidros? Piezvanīt varēja arī iepriekš. Kā ar interneta un TV signāla drošumu? Vai jāatsakās no “Lattelecom” klienta statusa un jāpāriet uz LMT vai tamlīdzīgu, un jāpainteresējas par satelītsignāliem? Lūk, visādi jautājumi. Ko domā citi?
