Šokējoši augošās apkures izmaksas liek daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem pēc iespējas taupīgāk pirkt siltumu. Ja dienā un naktī nodrošina atšķirīgus apkures režīmus, var panākt kaut nelielu – piecu līdz septiņu procentu – izmaksu ietaupījumu. Pēc siltuma ražošanas uzņēmuma «Fortum Jelgava» aplēsēm, šādi siltumu regulē vairāki desmiti daudzdzīvokļu māju, kas tomēr ir mazākā daļa no kopējā skaita.
«Es nesaprotu, ar ko viņi kurina – ar urānu vai zeltu. Apkures tarifs pēdējo 10 – 15 gadu laikā audzis vairākas reizes, tālāk vairs nav kur,» neapmierinātību pauž kāds Uzvaras ielas 4. nama iedzīvotājs. Decembrī kvadrātmetra apkure šajā mājā izmaksāja 1,34 latus, taču pērnziem bija robežās zem lata. Siltumu prasa samazināt divas reizesUzvaras ielas 4. mājas pilnvarnieks Renāts Fasuļins, kas šos pienākumus pilda kopš pērnā septembra, stāsta – uzklausot dažu kaimiņu ieteikumus, 14. decembrī SIA «Fortum Jelgava» pieprasījis, lai temperatūru apkures sistēmā samazina par diviem grādiem. Janvāra otrajā nedēļā panākts, lai naktīs starp pulksten 22 un sešiem rītā temperatūra būtu mazāka vēl par diviem grādiem. Neviens kaimiņš par vēsumu neesot sūdzējies. «Es domāju, ka apkures rēķins šomēnes būs apmēram par 15 procentiem mazāks nekā tad, ja mēs nedarītu neko,» secina mājas pilnvarnieks. R.Fasuļins vienojies ar mājas apsaimniekotāju SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde», ka līdz nākamajai apkures sezonai uz radiatoriem tiks uzlikti alokatori jeb siltuma regulētāji. Tas apkures tēriņus varētu samazināt vēl par apmēram 15 procentiem. R.Fasuļins piebilst, ka ēkas pilnīgai renovācijai pagaidām esot tikai viens aktīvs atbalstītājs, jo 1963. gadā būvētajam namam ir diezgan biezas ķieģeļu sienas, turklāt gan jumts un pagrabs, gan apkures caurules siltinātas jau agrāk, kad par ēku rūpējās iepriekšējais pilnvarnieks Jānis Gatiņš. Šis 78 gadus vecais vīrs atzīst, ka naktī dzīvoklī ir apmēram par grādu vēsāks. Tas viņu pārāk neuztraucot. Varētu lietot paši savas krāsnis Divi lati un 34 santīmi par kvadrātmetru – tik par apkuri jāmaksā 1959. gadā būvētajā astoņu dzīvokļu divstāvu mājā Pētera ielā 23, ko apsaimnieko SIA «Nebruk Jelgava». Mājas pilnvarniece Ļubova Pospelova stāsta, ka pirms mēneša lūgusi siltumu samazināt par pieciem grādiem, bet naktī – vēl par par diviem grādiem. Dzīvokļa īpašniekam Voldemāram Varslavānam radies iespaids, ka «Fortum» darbinieki ir visai kūtri brīžos, kad klients prasa zemāku temperatūru. Novembrī mājā bijis tik karsts, ka logus turējuši vaļā. Taču arī, kad siltuma piegāde normalizēta, par to iznākot maksāt ļoti dārgi. Divistabu dzīvokļa īpašniece un divu mazgadīgu bērnu māte Saiva Beča sašutusi, ka janvārī par apkuri bijis jāmaksā krietni vairāk nekā viņas mātei par trīsistabu dzīvokli Ventspilī. Turklāt pēc temperatūras samazināšanas dzīvoklī nav pietiekami silts. Tas pirmsskolas vecuma meitiņai Elīzai esot radījis ilgstošu elpvadu iekaisumu. «Slīgstam parādos, neprotestējam, skumīgi, ka par to runājam tikai savā starpā,» stāsta S.Beča. Viņa piebilst, ka Pētera ielas 23. mājas dzīvokļos ir krāsnis, ko vēsākās dienās var iekurināt. Agrāk Beču ģimene izteikusi priekšlikumu mājai vispār atteikties no centrālās apkures un katram pašam kurināt, taču līdz šim dzīvokļu īpašnieku vairākums to nav atbalstījis. LLU gaidīs jauno koģenerācijas stacijuUzņēmuma «Fortum Jelgava» Realizācijas daļas vadītājs Gundars Pētersons stāsta, ka pēdējā mēnesī saņemti vairāki iesniegumi ar lūgumu pazemināt piegādātā siltuma daudzumu. «Labā ziņa ir tāda, ka pēc smagā decembra pasaulē tiek prognozēts gāzes cenu neliels samazinājums. Tomēr kopumā gāzes cenām ir tendence augt,» saka G.Pētersons. Viņaprāt, jelgavniekiem drošākas cerības par apkures cenu samazināšanos saistās ar topošo biokoģenerācijas staciju. G.Pētersons atzīst, ka apkure jelgavniekiem izmaksātu lētāk arī tad, ja «Fortum» siltumtīkliem pievienotos LLU un Jelgavas cietums, kas ir lielākās iestādes ar autonomajām apkures sistēmām. LLU direktors Andrejs Garančs gan teic, ka tuvākajā trīs līdz piecu gadu nākotnē tādi plāni nav paredzēti, jo pašiem apsildīt savas ēkas, tostarp pili un peldbaseinu, iznāk lētāk. 12 katlumājas apkalpo pašas augstskolas saimnieciskie darbinieki. «Paskatīsimies, cik izmaksās siltums, kad sāks darboties koģenerācijas stacija, tad varbūt būs jauni secinājumi,» saka A.Garančs. «Pūces» var justies neomulīgi Pilsētas lielākās dzīvojamo māju apsaimniekotājas Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Juris Vidžis gan uzskata, ka, dienā un naktī regulējot dažādu siltuma piegādi, ievērojamu ietaupījumu panākt nevar. «Ja vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku nolemj, ka apkuri vai silto ūdeni naktī vajag samazināt, bet viens tomēr ceļas ļoti agri, lai brauktu uz darbu, tad tīri cilvēciski vajadzētu ņemt vērā, ka viņš nejutīsies omulīgi,» spriež J.Vidžis. Viņaprāt, visefektīvākie būtu alokatori un māju siltināšana. J.Vidžis atturas prognozēt, pēc cik gadiem varētu būt nosiltināta kaut puse Jelgavas daudzdzīvokļu māju.Ekonomikas ministrijas mājokļu politikas speciālists Mārtiņš Auders uzsver, ka likums prasa, lai daudzdzīvokļu mājās prioritāras būtu vairākuma intereses, nevis atsevišķa indivīda ērtības. Arī lemjot par siltuma piegādes jautājumiem, normatīvi liek savākt puses plus viena dzīvokļa īpašnieka balsis.
