Lielajā Ziemassvētku drudzī, kad ir tik daudz rūpju, neaizmirsīsim bērnus, viņu prieku un labklājību. Būsim modri un neļausim mazajiem rotaļāties ar uguni, bez uzraudzības neatstāsim aizdegtas svecītes un karstus šķidrumus.
Lielajā Ziemassvētku drudzī, kad ir tik daudz rūpju, neaizmirsīsim bērnus, viņu prieku un labklājību. Būsim modri un neļausim mazajiem rotaļāties ar uguni, bez uzraudzības neatstāsim aizdegtas svecītes un karstus šķidrumus. Parūpēsimies, lai Ziemassvētku prieku neaizēnotu bēdas un sāpes!
Gandrīz katru gadu ap saulgriežiem kādā ģimenē prieka pilno un gaišo brīdi aizēno skumji notikumi, kurus izraisījusi neuzmanīga rīcība ar uguni, alkohols vai vieglprātība.
“Ziemassvētku laiks ir īpaši bīstams. Tad pieaugušie nereti ir iereibuši, tiek degtas svecītes un apkārt ir daudz sintētisku, viegli uzliesmojošu vielu, kas degot rada toksiskus dūmus,” stāsta bērnu ķirurģe Ārija Ozoliņa.
Cilvēki pagaidām ir uzmanīgi – slimnīcā Bērnu nodaļā ar apdegumiem vai smagām traumām nav ievietots neviens mazulis, taču svētki vēl tikai priekšā. Cerams, ka arī tie būs mierīgi un klusi.
“Pēc piecu gadu datiem var secināt, ka Jelgavas slimnīcā Traumatoloģijas nodaļā ārstējušies vidēji 22 – 30 bērnu ar viegliem un vidēji smagiem apdegumiem, nopietnākos gadījumos mazie pacienti tiek pārvesti uz Bērnu klīnisko slimnīcu Rīgā,” stāsta Ā.Ozoliņa.
Ārste atgādina, ka visbiežāk bērni apdegumus gūst no sadzīviskām lietām, tostarp karstiem šķidrumiem (tējas, kafijas, buljona, ūdens), kas reizēm var apdraudēt viņa dzīvību.
Apdegumi ir audu bojājumi, kas rodas paaugstinātas temperatūras ietekmē. Tas izraisa sāpju šoku, un apdegušo audu sabrukšanas dēļ izveidojas toksisks produkts, kas rada saindēšanos, kā arī sagādā problēmas sirdij un nierēm. Jau 60 grādu temperatūrā šūnas aiziet bojā. Apdeguma pazīmes ir sāpes, ādas apsārtums, pietūkums, čulgu veidošanās, dziļāko audu bojājums.
Ja apdegums ir plašs, organisms zaudē daudz audu šķidruma ar sāļiem un olbaltumvielām. Tā rezultātā attīstās šoks. Apdedzinoties vienmēr pastāv arī infekcijas draudi. Ļoti bīstami ir elpošanas traucējumi, kas rodas, ja cietušais karstuma iedarbības brīdī (eksplozija, uzliesmojums) ieelpo sakarsušu gaisu. Gandrīz vienmēr tiek apsvilināta mute, rīkle un elpceļi, kas var izraisīt ļoti ātru tūskas attīstību un cietušā nāvi nosmokot.
“Liela nozīme ir nekavējoties sniegtai palīdzībai. Pēc apdeguma cietušā ķermeņa daļa jāiegremdē aukstā ūdenī, lai apturētu dziļāku audu bojāšanos. Nereti vecāki, baidoties mazajam nodarīt pāri, izvairās uz brūces liet aukstu ūdeni. Taču tas ir nepareizi. Eļļas vai sviesta smērēšana uz apdeguma gan izraisa pretēju efektu. Pret šoku var lietot pretsāpju medikamentus. Ja apdegums ir smags, jāvēršas pie ārsta, jo katra bez palīdzības pavadīta stunda var pasliktināt veselības stāvokli,” skaidro Ā.Ozoliņa.
Viņa atminas gadījumu, kad vecāki, gribēdami noslēpt savu paviršību, nav veduši bērnu pie ārsta pat vairākas dienas, tādēļ mazajam kļuvis daudz sliktāk. Ļoti bieži apdegumus bērni guvuši no karstiem kartupeļiem, ko vecāki it kā ārstnieciskos nolūkos mazajam likuši uz krūtīm, vai arī mazuļi applaucējušies, izgāžot karstu šķidrumu, veicot inhalāciju. Bērnu ķirurģe atgādina – ja mājās ir mazs bērns, uz grīdas, galda malas vai citā mazulim pieejamā vietā nedrīkst novietot traukus ar karstu šķidrumu un ēdiena katlus. Pieaugušajiem nevajadzētu dzert karstus dzērienus, turot rokās zīdaini. O
Paldies ķirurģei Ārijai Ozoliņai un Pils aptiekas direktorei Dinai Kurzemniecei par konsultācijām raksta sagatavošanā.
***
Pirmā palīdzība
pārtraukt karstuma ietekmi uz ķermeņa audiem;
apturēt cietušo, lai tas nekustas, jo, kad cilvēkam aizdedzies apģērbs, viņš skrien, un tas vēl vairāk veicina degšanu. Tūlīt jānodzēš apģērbs, noslāpējot liesmas ar segu, vārtot cietušo pa zemi;
degoša apģērba dzēšanai censties nelietot ķīmiskus līdzekļus vai ogļskābo gāzi balonos, jo tad noteikti būs vai nu ķīmisks ķermeņa (sevišķi acu) apdegums, vai arī dziļš apsaldējums;
dzesēt apdegušo vietu ar aukstu ūdeni, darīt to vismaz desmit minūšu, īpaši efektīvi ir liet ūdeni starp apdegušo vietu un cietušā apģērbu;
ja apdegumi ir plaši, cietušo ķermeņa daļu var ietīt tīrā palagā;
neapsegt cietušā seju;
nepārdurt čulgas;
apģērbu, kas apliets ar karstu eļļu, neplēst nost, bet dzesēt ar aukstu ūdeni;
cietušajam dot dzert daudz šķidruma;
uzlikt tīru pārsēju;
pasargāt cietušo no atdzišanas;
nekavējoties izsaukt ārstu.
***
Zināšanai
Smagāku apdegumu gadījumos nav ieteicams lietot dažādus “mājas” līdzekļus, jo ārstam brūce jāredz pilnīgi neskarta, lai novērtētu bojājuma smaguma pakāpi. Izņēmuma gadījumā, ja brūce ir neliela vai virspusēja, drīkst lietot pretapdeguma, pretmikrobu līdzekļus, īpaši aerosolus “Pantenols”, “Kotbi”, “Combsi” un citus, jo to putas dezinficē, atsāpina apdeguma brūci.
Mājas aptieciņā noteikti vajadzētu būt pirmās palīdzības līdzekļiem pret apdegumiem. Tie var būt vairāki:
hidrogēls – pirmais palīgs dažādu apdegumu gadījumos. Preparāts jātur ledusskapī. Vajadzības gadījumā tas jāuzlej uz apdeguma vietas;
nepielīpošais plāksteris – speciāls plāksteris “SOFTA”, kas nepielīp pie ādas un apmatojuma. Antiseptisks, porains, elastīgs, asinis uzsūcošs, savstarpēji salīpošs. Ļoti ērts, ja apdegums skāris kāju pirkstus vai roku pirkstu locītavas;
sterilais plāksteris – marles daļa pārklāta ar mikroskopisku sietiņu, kas nepielīp pie brūces un nenorauj tās virskārtu. Sterils un ērts lietošanai;
putas – veicina brūču dzīšanu, nomierina un atvēsina ādu;
medikamenti apdegumu ārstēšanai – aptiekās nopērkami bezrecepšu medikamenti, kas izmantojami arī saules un solārija apdegumu ārstēšanai.
