Augsburgas ticības apliecības luterāņu draudze iestājas par mācības tīrību un pieturas pie senās luteriskās dievkalpojuma kārtības.
Svētdienas rīts Jelgavas vecpilsētā ir neparasti kluss. Dažas minūtes pirms pulksten 11 steidzīgi meklēju Ausekļa ielas 70. namu, kur esmu uzaicināta uz Augsburgas ticības apliecības Jelgavas luterāņu Kristus draudzi. Par tās esamību neliecina augsti torņi vai pamatīgs velves, pēc kā to varētu ātri atpazīt. Kādas senākas ēkas logos pamanu vien baznīcai raksturīgo lustru gaismiņas un plāksni pie durvīm. Mani sagaida pulciņš laipnu baznīcēnu un mācītājs Ivo Sildegs. Viņš ātri instruē, ka grēksūdze un svētais vakarēdiens, kā jau konfesionālā draudzē pieklājas, paredzēts tikai tās locekļiem. Respektēju to un dodos mazā zālītē, kur solu rindas, altāris un kancele atgādina, ka esmu nonākusi tieši luterāņu dievkalpojumā. Arī tā kārtībā manu lielu līdzību ar liturģiju, ko praktizē Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) draudzēs. Ar ko tad šie luterāņi atšķiras no pārējiem, mēģinu noskaidrot sarunā ar mācītāju.– Kas īsti ir Augsburgas ticības apliecības luterāņu draudze?Augsburga ir pilsēta Vācijā, kur 16. gadsimtā pirmo reizi pāvesta sūtņu un valdnieku priekšā tika apliecināta luteriskā ticība. Mēs esam šīs ticības mantinieki, tāpēc ar prieku un lepnumu nesam šo vārdu. No pārējiem atšķiramies tikai ar nostāju pret vēsturiskajām ticības apliecībām, kas apkopotas luterāņu «Vienotības grāmatā». Citi uzskata, ka tajā daudz kas ir novecojis, un ņēmušies tās revidēt. Mēs esam pārliecināti, ka jāturas pie mācības, ko luterāņi cauri gadu simtiem mācījušies un apliecinājuši. Augsburgas ticības apliecības jeb konfesionāli luteriskās baznīcas draudzes Latvijā parādījās 1996. gadā. Pēc tam, kad Ķekavas un Bulduru draudžu mācītājs Ilārs Plūme vēl LELB sastāvā aicināja citus mācītājus apliecināt savu lojalitāti luteriskajai ticībai, kāda tā vēsturiski bijusi. Viņš iestājās par mācības tīrību. Tā bija cīņa par to, lai luteriskā baznīca saglabātu savu reputāciju. Pēc tam daļa LELB draudžu locekļu pameta baznīcu, un 1996. gada beigās, 1997. gada sākumā tika reģistrētas pirmās neatkarīgās Augsburgas ticības apliecības luterāņu draudzes.– Kā izveidojās draudze Jelgavā?Tajā pašā 1996. gadā dažādu iemeslu dēļ notika šķelšanās Svētās Annas draudzē. Daļa aizgāja, un tas arī bija mūsu sākums. Dievkalpojumi tika noturēti mājās, vēl citās vietās, bet pamazām draudze sāka atjaunot šo namu, kas tika nodots privatizācijā. Visus maksājumus esam veikuši, bet dažādu papildu nosacījumu dēļ pilnībā ēka vēl mums nepieder. Sākām drīzāk no mīnusiem nekā no nulles. Jumts iebrucis, logu un durvju praktiski nebija, «kultūras slānis» līdz ceļiem, jo te mitinājās «bomži» ar visām no tā izrietošajām sekām. Esam centušies visu atjaunot, cik mūsu spēkos. Pērn nomainījām jumtu, esam ielikuši jaunas ārdurvis. Ziemā gan pagaidām vēl pagrūti piekurināt līdz mājīgam siltumam.– Kāda ir jūsu iekšējā dzīve?Dievkalpojumus noturam reizi nedēļā – svētdienās. Pirms tam ir katehēzes mācību stunda. Rīkojam arī sadraudzības pasākumus. Vismaz reizi gadā notiek Draudžu dienas, kad sanākam kopā visas astoņas konfesionāli luteriskās baznīcas draudzes. Esam apvienojušies šādā baznīcā, kaut pēc Latvijas likumdošanas (kas noteic, ka vienai konfesijai nedrīkst būt divi reliģiskie centri) nevaram to reģistrēt. Oficiāli Augsburgas ticības apliecības draudzes ir neatkarīgas un atsevišķi reģistrētas. Tomēr uzturam sadraudzību ne tikai savā starpā, bet esam savienībā ar 17 citām konfesionāli luteriskajām draudzēm visā pasaulē, kas apvieno apmēram pusmiljonu ticīgo. Mūsu draudzē ir ap 40 locekļu. Uz dievkalpojumiem svētdienās nāk 15 – 20 cilvēku. Baznīca ir pilna uz svētkiem. Piemēram, Lieldienās mums ir tradīcija noturēt nakts dievkalpojumu. Pirms pusnakts pamīšus dziedam ciešanu laika korāļus bez pavadījuma un uzklausām Bībeles lasījumus, kuros izklāstīta pestīšanas vēsture un tās centrālais notikums – Kristus ciešanas un vietnieciskā upura nāve. Pēc pusnakts dievkalpojums turpinās pilnā apgaismojumā pie krāšņāka altāra noformējuma. Cilvēku balsīm pievienojas ērģeļu pavadījums, un visi gavilē par Glābēja uzvaru, grēku, velnu un nāvi. Dziedāšana ir mūsu draudzes tradīcija, bez kā neiztiek neviens saviesīgs brīdis.– Kā sadzīvojat ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzēm?Sākumā bija grūtības. Vairākas mūsu draudzes tika spiestas ārā no visām vietām, kur vēlējāmies noturēt dievkalpojumus. Dažādos veidos sāncensība bija ļoti jūtama. Patlaban, manuprāt, situācija ir nostabilizējusies, un mēs ļoti labi redzam savu vietu Latvijas garīgajā dzīvē. Kopjam savas draudzes un sludinām Dieva vārdu saskaņā ar luterisko mācību.– Kāda ir jūsu baznīcas misija?Mūsu kā konfesionāli luteriskās baznīcas galvenais uzdevums ir nevis risināt sociālus jautājumus vai veikt reliģiskus rituālus, bet mācīt un skaidrot cilvēkiem kristīgo mācību. Lai evaņģēlija vēsts top maksimāli skaidra un cilvēki izprastu, kas viņiem vēstīts Dieva vārda atklāsmē. Manuprāt, tas ir viens no lielajiem luterisma panākumiem un pienesumiem rietumkristīgajā kultūrā, ka dievkalpojumi kļuva visiem saprotami, jo vairs nenotika latīņu valodā. Mēs pieturamies pie luteriskās dievkalpojumu kārtības, kāda tā bijusi sākotnēji, uzskatot, ka tajā mums ir dots viss, kas nepieciešams ticības uzturēšanai. Taču svarīgi to paskaidrot, lai liturģija nepaliktu ārējās čaulas jeb tukša rituāla līmenī. Lai, kā saka Luters, katram septiņgadīgam bērnam būtu skaidrs, ko, piemēram, saņem grēksūdzes absolūcijā un svētajā vakarēdienā. Konfesionāli luteriskā baznīca (KLB) KLB draudzes ir neatkarīgas un pašas nosaka garīgo un praktisko darbību, kā arī pārvalda savus īpašumus un atbild par tiem. Patlaban reģistrētas astoņas draudzes – Rīgā, Jelgavā, Ozolniekos, Cēsīs, Limbažos, Alojā, Pālē un Ķekavā. Savi jaunuzcelti dievnami ir draudzēm Ķekavā un Ozolniekos, kura iesvētīšana plānota šā gada 11. jūnijā. KLB pauž pārliecību, ka mūsdienu luterāņu teoloģiju pasaulē nosaka tieksme pēc pārprastas evaņģēliskās brīvības, kas cenšas apiet doktrinārus jautājumus. Kristiešiem tiekot radīti jauni «baušļi», kas pēc būtības noskatīti sekulārajā sabiedrībā. Baznīcu 1996. gadā dibināja no Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas izslēgtais mācītājs Ilārs Plūme.Mācītājs Ivo Sildegs Dzimis 1970. gadā Dzīvo Rīgā 1991. – 1995. g. studējis teoloģiju Latvijas Universitātē. Pēc tam gadu studējis «Interlutheran Theological Seminary» ASV. Kopš 1999. gada strādā arī pilna laika laicīgu darbu ASV vēstniecībā
