Viens gads beidzas, otrs sākas un tā nebeidzamā virknē klājas viens pār otru, atstādami aiz sevis atmiņas, pārdzīvojumus un prieku. Tas ir neapstādināms un neietekmējams process un pieder pie dabas likumiem, tāpat kā bērniņa piedzimšana.
Viens gads beidzas, otrs sākas un tā nebeidzamā virknē klājas viens pār otru, atstādami aiz sevis atmiņas, pārdzīvojumus un prieku. Tas ir neapstādināms un neietekmējams process un pieder pie dabas likumiem, tāpat kā bērniņa piedzimšana. Aizejošais gads Jelgavas slimnīcas Dzemdību nodaļā ir sācis dzīves skaitījumu jau 646 jaundzimušajiem. No tiem pieci pāri ir dvīņi, bet pieci pasaulē nākuši mājās un uz slimnīcu nogādāti vēlāk. Dzemdību nodaļas mediķi atzīst, ka mājās dzimstot bērniņi, kas ģimenē nav pirmdzimtie. Vai nu vecāku modrība ir zudusi un mazuļa dzimšana sievietei kļuvusi gluži vai par ikdienu, vai arī māmiņas, kas dzīvo tālāk no pilsētas, uz dzemdību namu nepaspēj laikus. Šādos gadījumos parasti dzemdības pieņemot tuvinieki vai arī šajā brīdī sieviete un mazulis ir vieni.
Mediķi stāsta, ka arvien palielinās ģimenes dzemdību skaits un tā jau kļuvusi par ierastu lietu. Tas esot apsveicami, jo beigušies laiki, kad stāvoklī bija tikai sieviete. Tagad grūtniecība skar abus vecākus un daļa nākamo tētu apzinīgi apmeklē ārstus un vecmātes kopā ar mīļotajām. Jelgavā apmēram ceturtā daļa vīriešu dzemdībās atrodas blakus māmiņām. Dažreiz gan tētis tiek izvadīts no zāles ar bālu seju. Ir arī tādi, kas izmūkot paši. Dzemdību speciālisti atzīst, ka agrāk tēta piedalīšanās dzemdībās esot bijusi gluži vai tāda kā modes lieta, taču tagad viņi nāk vairāk sagatavoti un apņēmības pilni palīdzēt, nevis būt pasīvi notikumu vērotāji. Ir gadījumi, kad vīrietis ne tikai psiholoģiski palīdz sievietei, bet praktiski – arī vecmātēm, kuras atzīst, ka tēti ir kļuvuši daudz apķērīgāki, nu tādi, ka prieks skatīties un sadarboties.
Jaunajā gadā mediķi novēl visām jelgavniecēm un rajona iedzīvotājām, kas tikai gatavojas kļūt par māmiņām, labāk rūpēties par savu veselību, līdz ar to izrādot mīlestību pret savu mazuli. Arī smaids ir daļa no šīm rūpēm par atvasīti, jo dabas noteiktos deviņus mēnešus tieši emocijas ir saziņas līdzeklis starp sievieti un viņas mazuli.
