Par «Lattelecom» pakalpojumu pieejamību ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi runā Edgars Kupčs un Gaļina Kudrjavceva.
– Kā «Lattelecom» jūtas Jelgavā?Jelgavā jūtamies brīnišķīgi, jo tā ir vienīgā pilsēta, kur kabeļu infrastruktūru aizliegts vilkt pa gaisu, jo tas neizdaiļo pilsētu. Mūsu infrastruktūra izbūvēta zem zemes, nebojā pilsētas izskatu, esam pamatīgi ieguldījuši «optikā». Tāpēc Jelgavā optiskā interneta pakalpojumu izmantošana ir daudz augstākā līmenī nekā citur Latvijā. Jelgavas centrā optiskais internets pieejams vairāk nekā 13 tūkstošiem mājsaimniecību, savukārt Ozolnieku novadā – 790 mājsaimniecībām.- Aizliegums būvēt gaisa līnijas jums droši vien samazina konkurentu skaitu?Mēs pa gaisu infrastruktūru nevelkam, citi velk. Ja velc pa gaisu, tad var neapstiprināt projektus un būvēt nelegāli – tā pie mums ir pieņemts. Mēs visu darām legāli, ieguldām lielus līdzekļus.- Kas ir jūsu galvenais konkurents Jelgavā?Es gribu stāstīt par «Lattelecom», ne par konkurentiem.- Kāda ir uzņēmuma pakalpojumu pieejamība attālākos pagastos?«Lattelecom» televīzija pieejama 99 procentos Latvijas teritorijas, tāpēc arī Jelgavas novadā pieejamības problēmām nevajadzētu būt. Savukārt optisko interneta tīklu ierīkojam tur, kur tas ir ekonomiski pamatots.- Vai Jelgava ar optisko internetu ir pārklāta?Rajonos, kur ir daudzdzīvokļu mājas, optikas pārklājums ir pieejams.- Kāda ir pakalpojumu kvalitāte? Dzirdēts, ka pēc stiprāka vēja televīzija zūd.Katram mājas īpašniekam pašam jārūpējas par labu antenu. Daudziem tās ir trīsdesmit gadu vecas, uzstutētas slotas kātā laikā, kad televīzija mājās parādījās. Tā, ieviešot virszemes televīziju, sākumā bija problēma, taču pašlaik sūdzību praktiski nav, cilvēki iemācījušies izmantot jaunās tehnoloģijas un izprot priekšrocības – labāka kvalitāte, plašākas satura izvēles. – Šovasar klienti saņēma paziņojumu par pakalpojumu sadārdzināšanu, jo «Lattelecom» palielinājušās to izmaksas. Esam gan pieraduši, ka, piemēram, mobilie operatori konkurē un samazina cenas.Mūsu biznesa plāns tika akceptēts ar konkrētiem noteikumiem. Valsts izvēlējās «Lattelecom» kā virszemes pakalpojuma sniedzēju uz pieciem gadiem, tāpēc piecu gadu laikā mums investīcijas jāatpelna. Vairākkārt esam vērsušies pie valsts ar dažādiem piedāvājumiem, kā pakalpojumam vajadzētu izskatīties nākotnē, bet pašlaik šķiet, ka valsts nolēmusi to pilnībā iznīcināt. Palicis gads līdz brīdim, kad beigsies līgums par virszemes televīzijas pakalpojuma sniegšanu. Iespējams, 2014. gadā šis projekts aizies pa tādu pašu taku kā fotoradari vai vilcienu iepirkums. – Ko tas nozīmētu patērētājam?Ja valsts nepieņem normālu lēmumu, to nevar paredzēt. Var gadīties, ka iedzīvotāji 2014. gada 1. janvārī dosies pie bankomātiem pēc pirmajiem eiro, bet neviens televīzijā ar to nevarēs palielīties. Ķīselis ir briesmīgs. Valdībā strādā eksperti no ministrijām, viņi pieņem lēmumu un nosūta uz Saeimu, kur profesionāļu nav.- Ir risks, ka šāda pakalpojuma nebūs vispār?Protams. Pirmkārt, nav saprotams, kāds būs modelis. Otrkārt, cik būs komersantu un kā sistēma darbosies. Neviens nespēj formulēt. Pašlaik valsts drudžaini mēģina izdomāt kaut ko, kas dabā neeksistē, izgudro divriteni, tāpēc man arī ir sajūta, ka dabūsim vēl vienus fotoradarus vai vilcienu iepirkumu.- Vai, palielinot cenu, piecgades plānu izpildīsiet?Mēs ne tikai palielinājām maksu par pakalpojumiem, palielinājām arī kanālu piedāvājumu.- Vai klienti arī skatās piedāvāto?Protams. To, ko grib skatīties, to arī rādām, un otrādi. Populāri ir četri nacionāli kanāli, komerckanāli un krievu kanāli.- No kā veidojas pakalpojuma maksa?Virszemes televīzijā ir ierobežots frekvenču skaits, un tās nav bezmaksas. Arī infrastruktūra jāuztur, maksājam satura piegādātājiem. Pašlaik tirgū izveidots satura monopols – MTG –, kas savās rokās tur 80 procentu satura. Tur, kur ir konkurence, cenas krīt, bet, ja konkurences nav, cenas celsies, par ko dabūs maksāt visi skatītāji.- Vai MTG kanāli būs pieejami arhīvā?Tas atkarīgs no tā, kā vienosimies ar koncernu. Katram kanālam ir savi nosacījumi un līguma termiņi. Ja nebūs ekonomiskā pamatojuma, tad nebūs.- Vai tuvākajā laikā būs pieejami jauni kanāli?Ja būs, mēs par to noteikti informēsim. Tā ir komerciāla informācija, ko negribam izpaust.- Vai attīstāt vēl kādus nebijušus interaktīvus pakalpojumus?Jā, mēs to darām, bet dzīves patiesība ir tāda, ka cilvēki 95 procentos gadījumu grib vienkārši skatīties televizoru un ārkārtīgi gudras funkcijas viņus neinteresē. Protams, mēģinām jaunas lietas palaist testa režīmā, lai noskaidrotu, cik liela ir interese. Piemēram, palaidām interneta televīziju kā pilotprojektu. Olimpiādes laikā Pļaviņa un Šmēdiņa spēles skatījās 25 tūkstoši vienlaicīgi, īpaši jaunieši, kuriem nav televizora.- Maksājot lielu rēķinu par internetu, klients pilsētā cer, ka par šo naudu tiks izbūvēta infrastruktūra arī uz laukiem.Izmaksas nav tikai vadi. Tā ir arī centrāle, kur ir daudzas dārgas iekārtas. Vadus arī griež, plēš, tie jāuzmana un jāremontē. Izmaksas dalās divās lielās daļās – tehniskās un personāla. Par katru pieslēgumu jāmaksā. Izvilkt vadus mājai ar simts dzīvokļiem maksā tikpat, cik aizvilkt līdz viensētai, bet ieguvumi no simts dzīvokļu mājas ir daudz lielāki nekā no viensētas, tāpēc pakalpojumus piedāvāsim tur, kur tas ir ekonomiski pamatoti. Mēs esam uzņēmums, kas strādā pēc komercprincipiem, neesam valsts iestāde, kurai būtu pienākums nodrošināt visus ar pakalpojumiem. Es valsts vietā stimulētu iedzīvotājus dzīvot pilsētās un novadu centros, kur pieejama infrastruktūra, kur var nodrošināt visus komunālos, medicīnas pakalpojumus un iegūt izglītību.- Vai piedāvājat viensētu īpašniekiem tīklu izbūvi daļēji segt par saviem līdzekļiem?Jā. Taču par «Lattelecom» pakalpojuma ierīkošanu iedzīvotāji gatavi maksāt daudz mazāk nekā par «Latvenergo» tīklu izbūvi. Izmaksas atkarīgas no konkrētas vietas, tas var maksāt arī desmitiem tūkstošu latu. Viss atkarīgs no tā, cik tālu māja atrodas no centrāles.- Vai spējat ātri reaģēt uz avārijas atslēgumiem?Līgumā noteikts, ka bojājums jānovērš trīs dienu laikā, bet mēs to izdarām daudz ātrāk. Kā zināms, ir daudz uzņēmīgu cilvēku, kas no akām mēģina vilkt ārā kabeļus un nodot metāllūžņos. Pārgriežot kādu optisku kabeli ar 60 dzīslām, bez pakalpojumiem var atstāt veselu mikrorajonu, bet, lai salādētu kabeli, paiet laiks, jo akā nevar strādāt vairāki cilvēki. Mums var piezvanīt 24 stundas diennaktī, arī avārijas dienests pieejams 24 stundas, un tā ir mūsu galvenā priekšrocība. Mums ir arī labākie pakalpojumi un labākie darbinieki, konkurentiem tā visa nav.- Vai Jelgavā metāla zagļu ir daudz?Jelgavā mazāk, Rīgā vairāk, īpaši Ķengaragā. Aku vāki pēdējā laikā zūd mazāk.- Vai Jelgavā servisa darbiniekus viegli atrast?Pietiekami, problēmu ar darbiniekiem nav. Cēsīs ir grūtāk, arī Rīgā reizēm.- Kādi varētu būt iespējamie ieguvumi un zaudējumi no «Lattelecom» privatizācijas?Tas jāskatās valstij kā akcionāram. Esmu tikai amatpersona, kurai to nevajadzētu komentēt. Domāju, kādā brīdī uzņēmumu vajadzētu privatizēt. «Lattelecom» no citiem valsts uzņēmumiem atšķiras ar to, ka mums ir ļoti labs pārvaldības modelis, arī uz Baltijas valstu fona. Mums ir saglabāta padome, caurskatāmas procedūras. Lai gan padome samazināta, ar septiņiem cilvēkiem pietiek.- Kādu redzat nākotni pēc gadiem desmit? Vai digitālajiem pakalpojumiem ir robežas?Pašlaik jau piedāvā internetu, kura ātrums ir gigabits sekundē. Jautājums ir, vai tas tiešām vajadzīgs. Ja būs nepieciešams saturs, tad tirgus piedāvās atbilstošu ātrumu – tā ir spirālveida attīstība. Patērēto datu apjoms aug ģeometriskā progresijā, jo mainās interneta izmantošanas paradumi, tiek lietots arvien vairāk video failu, arī tehnika ir arvien jaunāka un attīstās.
