Gājputnus var iedalīt divās grupās: tuvie jeb laika apstākļu migranti un tālie jeb instinkta migranti.
Gājputnus var iedalīt divās grupās: tuvie jeb laika apstākļu migranti un tālie jeb instinkta migranti.
Tuvie ziemo netālu – tepat Eiropā – un reaģē uz laika apstākļu izmaiņām: iestājoties siltākam laikam tie ierodas, atkal uznākot aukstumam, – «atkāpjas» uz dienvidiem. Piemēram, 1998. gadā lauka cīruļi, mājas strazdi un ķīvītes tika novēroti jau februāra divdesmitajos datumos, kad daudz kur sniegs bija nokusis, bet, uznākot salam un sniegam, atkal pazuda, lai atgrieztos vēlāk. Migrācijas šai gājputnu grupai var būt vairākas vienā pavasarī.
Tālie migranti parasti ziemo viņpus ekvatoram un atgriežas gandrīz vienos un tajos pašos datumos.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība vāc datus par gājputnu atlidošanu kopš 1987. gada. Apkopojot to atgriešanās informāciju, iznāk saskarties ar vairākām problēmām. Maldīgs ir priekšstats, ka ziņotāju par gājputnu atlidošanu pietiek, ja katrā rajonā ir daži dabas draugi, kas sūta savus novērojumus. Jo lielāks būs ziņojumu skaits, jo pilnīgāka aina būs par putnu atlidošanas gaitu, tātad datus vieglāk apstrādāt.
Otrā galējībā var nonākt, organizējot masveidīgu ziņojuma rakstīšanu piespiedu kārtā. Tas lielā mērā attiecas uz skolēnu iesaistīšanu gājputnu reģistrācijā veselām klasēm kā daļu no mācību programmas. Šādos gadījumos iesūtītie datumi ļoti bieži atšķiras no reālajiem. Nevēršos pret skolēnu iesaistīšanu novērojumos, tā ir ļoti nepieciešama, vienīgi tai jānotiek pilnīgi brīvprātīgi.
Svarīgi atšķirt migrējošos putnus no ziemojošiem. Daudzām gājputnu sugām daļa populācijas vai atsevišķi īpatņi pie mums arī ziemo. Piemēram, ziemojošie paugurknābja un ziemeļu gulbji neaizsalušās vietās nav retums. Tomēr gulbju pavasara migrācijas sākums uzreiz ir pamanāms. Par migrāciju nevarētu runāt tad, ja ziemā aizsalusi vieta, uznākot siltākam laikam, atkūst un tajā parādās gulbji, pīles, kas dzīvo tur līdz pavasarim vai ilgāk, vai tad, ja vēsākā laikā ūdeņi atkal aizsalst un putni no turienes pazūd. Par migrāciju var runāt tad, ja sākas regulāra gulbju baru kustība kādā virzienā un atklātais ūdens tiek izmantots tikai kā pagaidu atpūtas un barošanas vieta.
Līdzīgi ir arī ar melnajiem mežastrazdiem un mājas strazdiem, kas nereti ziemo Latvijā. Tie, kas ziemas beigās ir novērojami vai apmeklē putnu barotavas, visdrīzāk ir ziemotāji, tādēļ nebūtu jāuzskata par atlidojušiem gājputniem.
Ainārs Auniņš, Latvijas Ornitoloģijas biedrības projekta «Gājputnu atlidošana» vadītājs
