Aizkustinošu pavērsienu pilni likteņstāsti jau sen vairs nav jāmeklē Meksikas un citu tālu zemju seriālos, kuru pamatā ir izdomātas intrigas, krāpšanas un mākslīgi radītas emocijas.
Aizkustinošu pavērsienu pilni likteņstāsti jau sen vairs nav jāmeklē Meksikas un citu tālu zemju seriālos, kuru pamatā ir izdomātas intrigas, krāpšanas un mākslīgi radītas emocijas. Plašsaziņas līdzekļu aktivitātes dēļ īsta daudzsēriju realitātes šova raksturu ieguvis temats par ārvalstīs strādājošajiem latviešiem.
Dzīvesstāstu līkločiem svešumā izsekojušie, spriežot pēc atsauksmēm, reti palikuši vienaldzīgi. Emocijas paustas dažādas – no klusa atbalsta par uzdrošināšanos doties pretī nezināmajam līdz uzspēlētiem pārmetumiem par patriotisma trūkumu.
Pēdējā laikā temats ieguvis jaunu pavērsienu. Proti, tā Latvijas iedzīvotāju daļa, kas darba gaitās ilgstoši devusies uz tālām zemēm, negaidot nokļuvusi negatīvo varoņu lomā – ja līdz šim tai pārmests tik vien kā pilnīgs patriotisma trūkums un tēvzemes “aklās” mīlestības upurēšana izdzīvošanas labad, tagad to jau papildinājuši pielipināti nopelni teju vai valsts ekonomikas destabilizēšanā. Ja bezdarbībā pavadīts laiks mājās pielīdzināms pilnīgai bezjēdzībai, tad stabils darbs un ienākumi svešumā, kas ceļ personīgo labklājību, izrādās, atstāj nevēlamas sekas uz makroekonomisko vidi Latvijā.
Analītiķi nākuši klajā ar atzinumu, ka ārzemēs strādājošie un pelnošie tautieši Latvijā ik gadu iepludinot lielas naudas summas, radot patēriņa bumu un veicinot inflāciju. Rietumu prese, izmantojot pagaidām neskaidrus informācijas avotus, minējusi 230 miljonus dolāru, bet vietējie banku speciālisti tēmējuši vēl augstāk, apgalvojot, ka šī summa esot ap 20 miljoniem latu mēnesī jeb 240 miljoni gadā.
Pamatojoties uz šiem datiem, mazliet skaidrākas aprises iegūst patiesais ārvalstīs pelnošo letiņu skaits, jo skaidrs, ka daži tūkstoši cilvēku, ārzemēs strādājot ne tā augstākā ranga darbos, ik gadu šādu summu iekrāt nevarētu. Tajā pašā laikā pastāv šaubas, vai šīs naudas masas negatīvā ietekme uz ekonomiku netiek krietni pārspīlēta – tā ir samērā nebūtiska, salīdzinot ar summām, kas tiek apgrozītas nekustamo īpašumu tirgū, kur pat viena darījuma ietvaros nereti figurē septiņciparu skaitlis, ar straujo ikgadējo banku kredītportfeļu pieaugumu un apgrozībā esošo tā sauktās “pelēkās” naudas daudzumu.
Spriežot pēc šīs analīzes rezultātu pasniegšanas veida, rodas iespaids, ka izceļojušie, savas ģimenes no tālienes nodrošinošie letiņi ir gandrīz galvenais inflāciju veicinošais faktors. Vietā jautājums – kādēļ gan no ārvalstīm iesūtīto līdzekļu “postošā” ietekme netika ievērota līdz šim? Lai gan ekonomiskās migrācijas degpunkts sasniegts tikai pēdējo mēnešu laikā un izbraucēju skaits turpina palielināties, teju masveidīgi darba meklējumi aiz robežas nav nekas neparasts jau vismaz gadus piecus. Visu šo laiku uz Latviju arī tikušas sūtītas nebūt ne mazas naudas summas, kam, ņemot vērā valsts budžeta apmēru un cenu līmeni pirms vairākiem gadiem, būtu vajadzējis izraisīt daudz graujošāku efektu par to, kas it kā tiek apspriests pašlaik.
No autoritatīvām finanšu iestādēm iegūtie dati, nav izslēgts, jau tuvākajā nākotnē var kļūt arī par parocīgu instrumentu valstsvīru rokās. Norobežojoties no naftas tirgotāju sazvērestības iespējas, vairākkārtēja enerģijas resursu sadārdzinājuma un valūtas kursu svārstībām, par galveno un neapturamo inflācijas iemeslu var tikt mālēts emigrēt kāru letiņu slānis, kas, stūķējot savos maciņos un kontos brīvi konvertējamās valūtas žūksnīšus, paši to pat neapzinoties, vienlaikus veic ekonomiskas diversijas pret valsti, kuras izdotu pasi nēsā kabatās. Vajadzības gadījumā šī informācija, kas zina, atrastu savu vietu arī Emša izsmeļošajā teorijā par mistiskajām, zemeslodi apvijošajām tīklveida struktūrām, kam nu pievienojusies vēl viena, un tās mērķis ir Latvijas ekonomiskā nespēja.
