Ikdienas steigā skrienot ierastajos darbos, brīžam pat nepamanām, ka garām pašāvies putns, pa zāles stiebru aizrāpojis kukainis, Dievs viņu zina, kāds koks aug tuvējās upītes krasta ielokā un kādas puķes mums draugi sarūpējuši jāņuzāļu pušķī.
Ikdienas steigā skrienot ierastajos darbos, brīžam pat nepamanām, ka garām pašāvies putns, pa zāles stiebru aizrāpojis kukainis, Dievs viņu zina, kāds koks aug tuvējās upītes krasta ielokā un kādas puķes mums draugi sarūpējuši jāņuzāļu pušķī. Varbūt vērts uz brīdi apstāties un pavērot? Kā ik gadu, arī 2006. gadā izvēlēti dzīvnieks, kukainis un augs, kam šogad būs pievērsta īpaša uzmanība.
Retais lidotājs
Latvijas Dabas muzeja speciālisti par 2006. gada dzīvnieku pasludinājuši lidvāveri (Pteromys volans), kas iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā kā izzūdoša mūsu faunas suga. Lidvāvere ir viens no dzīvnieciņiem, par kuru sastopamību Latvijā ir ļoti maz ziņu, tādēļ pamats uzskatīt, ka tās varētu būt izzudušas pavisam. Vēsturiski lidvāvere bija sastopama visā mūsu valsts teritorijā. 20. gadsimta beigās tā bija novērota tikai Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Pēdējā zināmā lidvāveres dzīvesvieta ir dabas liegumā “Gruzdovas meži” Balvu rajonā. Lidvāveres dzīvo vecās jauktu koku mežaudzēs, kurās netrūkst dobumainu apšu. Šie dzīvnieki pārsvarā nemīl mainīt dzīvesvietu un tiek uzskatīti par nometniekiem. Tie veikli kāpelē un savu nosaukumu ieguvuši, pateicoties veiklajai planēšanai no koka uz koku, izmantojot starp kājām augošās lidplēves. Pa zemi pārvietojas reti, galvenokārt īsiem lēcieniem. Viena no drošākajām liecībām par lidvāveres apmešanās vietu ir koka pakājē atstātie dzeltenīgie mēsliņi. Latvijas Dabas muzeja speciālisti aicina visus, kam ir ziņas par šā dzīvnieka sastopamību, ziņot pa tālruni 7356040.
Gada dzīvnieku Latvijas Dabas muzeja speciālisti izvēlas jau sesto gadu, un uz šo titulu galvenokārt pretendē retu un izzūdošu sugu pārstāvji. Pērn par gada dzīvnieku tika izvēlēts lielais susuris. 28. janvārī pulksten 12 Latvijas Dabas muzejā notiks ģimenes dienas pasākums “Atvadoties no susura, sagaidot lidvāveri”, kurā interesenti varēs uzzināt daudz jauna par abiem šiem noslēpumainajiem dzīvnieciņiem. Dzīvu lidvāveri pašlaik iespējams ieraudzīt tikai Rīgas Zooloģiskā dārza ekspozīcijā.
Lauku piekūns – gada putns 2006
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) šogad par gada putnu izvēlējusi lauku piekūnu (Falco tinnunculus), kuru tautas valodā mēdz saukt mīļā vārdā par “peļu vanadziņu”. Lielākajā daļā Eiropas valstu šo putnu skaits ir stabils un pat palielinās. Īpaši tas vērojams netālajā Somijā. Tomēr vairākās valstīs, tostarp arī Latvijā, šīs sugas īpatņu skaits lēnām samazinās. LOB eksperti lēš, ka Latvijā ligzdo tikai 100 – 200 pāru šīs sugas piekūnu. Pagājušā gadsimta sākumā lauku piekūns bija viens no parastākajiem plēsīgajiem putniem lauku ainavā, taču gadsimta vidū nenoskaidrotu apstākļu dēļ to skaits strauji saruka. Iespējams, viens no iemesliem, kāpēc lauku piekūnu daudzums Latvijā nepalielinās, ir piemērotu ligzdošanas vietu trūkums. Šogad LOB aicina ziņot par novērotiem lauku piekūniem un to ligzdošanas vietām, lai precizētu šo putnu izplatību valstī. Palīgā šim darbam tiek aicināts ikviens interesents, izliekot arī īpaši šiem putniem paredzētus būrus, lai nodrošinātu tiem papildu ligzdvietas. Lauku piekūni visbiežāk sastopami atklātā lauksaimniecības ainavā ar atsevišķiem kokiem, koku puduriem vai augstsprieguma līnijām, kur tie ligzdo citu putnu, galvenokārt vārnu, būvētās ligzdās. Turklāt šie piekūni var ligzdot torņos, drupās, augstu ēku nišās un citās celtnēs, arī pilsētās. Piemēram, Rīgā tie ligzdojuši zem krematorijas jumta, Pēterbaznīcas jumta nišā un Zinātņu akadēmijas tornītī. Lauku piekūni pārtiek no grauzējiem, kurus tie medī pļavās, ganībās un citos zālājos, kā arī ceļmalās. Gada putna akciju LOB rīko jau vienpadsmito reizi. Pērn par gada putnu bija izvēlēts ziemeļu gulbis.
Lapkoku praulgrauzis – gada kukainis 2006
“Ziņas” jau rakstīja, ka Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2006. gada kukaini izvēlējusies lapkoku praulgrauzi (Osmoderma eremita). Latvijā tas atrasts tikai aptuveni simts kokos. Tas gan skaitās lielākais šo kukaiņu apdzīvotības blīvums Eiropā. Pēc LEB domām, viena no iespējām, kā pasargāt šo sugu, ir stādīt jaunus lapkokus praulgraužu apdzīvoto vietu tuvumā, jo tie pēc ilgāka laika varētu kļūt par piemērotu kukaiņu mītni. Noteikt kokus, kuros mitinās šie kukaiņi, esot vienkārši, tādēļ cilvēki tiks aicināti informēt par novērojumiem, lai apzinātu jaunas praulgraužu atradnes. Par 2005. gada kukaini LEB izvēlējās skudrulauvas.
Dendrologi izvēlas vītolu
Latvijas Dendrologu biedrība par 2006. gada koku izvēlējusies balto vītolu (Salix alba). Taču šis koks ir visai neskaidra “personība” Latvijas augu valstī. Dendrologiem joprojām ir atšķirīgi viedokļi, vai tas uzskatāms par vietējo vai no tālām zemēm ievestu sugu, kas pārgājusi uz dzīvi savvaļā. Pēdējā laikā tiek domāts, ka Gaujas ielejā, visticamāk, šis koks aug savvaļā, taču lielākajā Latvijas daļā tas izplatījies no muižu parkiem un lauku māju apstādījumiem. Dižākais šīs sugas apzinātais koks Latvijā ir Dzenīšu dižvītols netālu no Apes. Tā stumbra apkārtmērs – 8,3 metri. Latvijas Dendrologu biedrība aicina iedzīvotājus sūtīt ziņas par zināmajiem dižvītoliem uz Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī, Miera ielā 1, LV – 2169, vai zvanīt pa tālruni 7945460. Pērn par Latvijas gada augu tika izvēlēts pundurbērzs.
Aizsargājamā jāņuzāle
Latvijas Botāniķu biedrība par gada augu izvēlējusies jumstiņu gladiolu (Gladiolus imbricatus), kas ir viens no skaistākajām savvaļas augiem. Jumstiņu gladiola kopš 1977. gada iekļauta īpaši aizsargājamo augu sugu sarakstā. Tas nozīmē, ka šis augs ir gan rets, gan tā saglabāšanās ir apdraudēta.
Kaut gan jumstiņu gladiolai ir aizsargājamā auga statuss, to diezgan bieži var redzēt jāņuzāļu pušķos. Jelgavas pusē Lielupes, Mūsas un Svētes krastos retais augs uzzied ap vasaras saulgriežu laiku.
