Lai gan noteikumi par darba aizsardzības prasībām būvdarbos, ir spēkā divus gadus, būvnieki tos dažkārt uztver kā jaunumu – tā pēc Eiropas koordinētās informatīvās un inspicēšanas rudens kampaņas būvlaukumos atzīst darba inspektori.
Lai gan noteikumi par darba aizsardzības prasībām būvdarbos, ir spēkā divus gadus, joprojām nākas konstatēt, ka būvnieki tos dažkārt uztver kā jaunumu – tā pēc Eiropas koordinētās informatīvās un inspicēšanas rudens kampaņas būvlaukumos atzīst darba inspektori.
Būvlaukumu pārbaužu galvenais nolūks bija mazināt nelaimes gadījumu skaitu šajā nozarē, veicot darbus augstumā, organizējot kravu pārvietošanu un transporta kustību būvlaukumos. Pavasara un rudens kampaņās Valsts darba inspekcija (VDI) pārbaudījusi un situāciju novērtējusi 284 būvlaukumos, pievēršot uzmanību pienākumu sadalei, profilakses pasākumiem (instruktāžai), iekārtu un aprīkojuma izvēlei, lietošanai un apkopei, kā arī darba drošības uzraudzīšanai un koordinēšanai. Lielākajā daļā objektu strādājošo skaits bijis mazs – līdz 20 cilvēkiem –, jo valstī galvenokārt būvē nelielus objektus.
Darba drošības kampaņas rezultāti
Pārliecinoties, vai tiek ievērota darba drošība, strādājot augstumā, uzmanība pievērsta risku novērtējumam, novēršanas un kontroles pasākumiem. Vērtēta arī iekārtu un aprīkojuma, tostarp pacelšanas iekārtu, kāpņu, pretkritienu aprīkojuma (tīklu, margu, nožogojumu), atbilstība darba drošības prasībām, individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana. Risku noteikšanā nepilna piektā daļa pārbaudīto būvlaukumu atbildusi visiem kritērijiem, 55 procenti – lielākajai daļai izvirzīto prasību. Iekārtu izvēlē un lietošanā atbilstība bijusi attiecīgi 23 un 55 procenti.
Vērtējot ar transportu saistīto drošību, uzmanība pievērsta būvlaukuma plānojuma piemērotībai iekšējam transportam (transporta ceļos nedrīkst būt bedres, slidenas nogāzes, nenorobežotas malas, līdz minimumam jāsamazina transporta virziena maiņa, orientējoties uz vienvirziena kustību). Inspektori arī pārliecinājušies par transporta atbilstību un tā vadītāju apmācību. Būvlaukuma plānojums drošības kritērijiem atbildis 23 procentos objektu, 45 procentos – lielākajai daļai prasību. Savukārt transporta izvēlē un lietošanā – attiecīgi 33 un 27 procentos būvlaukumu. Apmēram trešajā daļā objektu atbilstība kritērijiem nav bijusi piemērojama, jo nelielos būvlaukumos iekšējā transporta problēmas nav aktuālas.
Izvērtējot ar krītošiem priekšmetiem saistītus riskus, lielāka uzmanība pievērsta kravu pacelšanas plānošanai, izkraušanai un iekraušanai, darbības zonas pārredzamībai, risku noteikšanai un iekļaušanai darba aizsardzības plānā. Pārbaudīta celšanas iekārtu piemērotība un tehniskā kārtība, operatoru kvalifikācija, darba platformu aprīkošana ar apmales nožogojumu, materiālu un instrumentu novietojums. Darbu plānošana par drošu atzīta 22 procentos būvlaukumu, lielākā daļa nosacījumu ievērota 49 procentos objektu. Līdzīgs novērtējums ir drošu darba operāciju pozīcijā. Pacelšanas ierīces par pilnīgi vai daļēji drošām atzītas attiecīgi 23 un 38 procentos būvlaukumu.
Pārbaudot Ministru kabineta noteikto darba aizsardzības prasību izpildi, konstatēts – gadījumos, kad bija jānorīko darba aizsardzības koordinatori, tas nav izdarīts 19 procentos būvlaukumu. Savukārt darba aizsardzības plāna nebija 27 procentiem būvobjektu. Joprojām būvnieki ignorē prasību pirms darbu sākšanas VDI iesniegt paziņojumu – tas nebija izdarīts 54 procentos gadījumu.
Kampaņas laikā darba inspektori būvniekiem izsnieguši 59 rīkojumus par nepilnību novēršanu. Divos būvlaukumos darbi apturēti, bet sešiem būvuzņēmumiem uzlikts naudas sods.
Pārkāpumi Jelgavas būvlaukumos
Zemgalē šoruden pārbaudīts 15 būvlaukumu, par vienu mazāk nekā pavasara kampaņā. No tiem trešā daļa objektu – reģiona lielākajā pilsētā Jelgavā. Filozofu ielas rindu māju būvlaukumā Zemgales reģionālā VDI darbus apturējusi. Objektā konstatēts, ka nav būvatļaujas, kā arī darbinieki strādā bez darba līgumiem. Rindu māju būvi sāka firma “Novators”, taču līdz ar īpašnieku maiņu nav nokārtota ar būvniecību saistītā dokumentācija. Pagaidām apstākļi vēl nav pilnībā noskaidroti, tāpēc būvdarbi apturēti. Par pārkāpumiem atbildīgajam būvuzņēmējam tiks uzlikts naudas sods.
Arī sabiedriskā centra būvlaukumā VDI kopā ar VID pārbaudījusi sūdzību par kādu apakšuzņēmēju, kas nodarbina cilvēku bez darba līguma. Darba devējs situāciju raksturojis citā gaismā. Proti, vīrietis ieradies meklēt darbu. Pirms ieiešanas būvobjektā viņš instruēts par drošības prasībām tajā un parakstījies, taču no darba piedāvājuma atteicies. VDI un VID pārstāvjiem tā bijusi kārtējā reize, kad nav izdevies pierādīt darba attiecības, jo būvfirmai neviens nevar aizliegt instruēt cilvēkus pirms ienākšanas objektā.
Aizrādījumus par darba drošības normu neievērošanu saņēmuši daudzdzīvokļu mājas būvnieki Kārklu ielā. Kāds darbinieks tieši VDI ierašanās brīdī rupji pārkāpis drošības prasības, pa ārējo malu pārvietojoties no ceturtā uz piekto stāvu. Aizrādījums par darba drošību, koordinēšanu, apmācības un instruktāžas kārtību izteikts sabiedriskā centra būves apakšuzņēmējam no Rīgas. “Izbrīnīja, ka joprojām ir būvnieki, kas lietas, kurām jābūt labi zināmām, uztver kā jaunumu,” atzīst vecākā darba inspektore Silvija Emule un spriež, ka atsevišķos būvuzņēmumos vienkārši nelasa un līdz ar to nepārzina tiem paredzētos normatīvos aktus. Tā kā nākamgad mainīsies darba aizsardzības speciālistu apmācības kārtība un šajā jomā tiks laboti atsevišķi normatīvi, jāaktualizē ar apmācību un darba drošības koordinēšanu saistītie jautājumi.
Ģenerāluzņēmējiem jāizmanto visas tiesības
“Ziņām” kopā ar VDI neizdevās apmeklēt būvlaukumu, kur konstatēti būtiski trūkumi. Boulinga zāles būvi, kur ģenerāluzņēmēja funkcijas veic SIA “Alabastrs”, S.Emule vērtēja kā objektu, kur pastāvīgi uzturēta kārtība. Tomēr ar darbu vadītāju Leonu Rozenlauku tiek pārrunāti drošības, iekārtu ekspluatācijas jautājumi, ģenerāluzņēmēja funkcijas un citos objektos redzētais.
Tā kā objekts nav liels, vienīgi konstruktīvi sarežģīts, darbu un drošības jautājumu saskaņošana ar apakšuzņēmējiem problēmas nesagādā. Lielākos objektos ģenerāluzņēmējam būtu jāizmanto savas tiesības un jāpieprasa piesaistīto darbu veicēju darbinieku saraksti, lai iespējamās nelegālās nodarbinātības gadījumā atbildība būtu jāuzņemas konkrētajam darba devējam.
Ir darbu vadītāji, kas katram apakšuzņēmējam iekārtojuši atsevišķu dokumentu mapi ar darba līgumu, veselības pārbaužu, kompetences sertifikātu, būvlaukumā izmantotās tehnikas dokumentācijas, iekārtu instrukciju kopijām. Līdzīgi ir arī ar darba drošības jautājumu izskaidrošanu. Parasti strādājošo instruktāžu un attiecīgos žurnālus ģenerāluzņēmējs atstāj apakšuzņēmēja ziņā, sev paredzot vizuālo kontroli. Taču ģenerāluzņēmējs ir atbildīgs par visu, kas notiek objektā, tāpēc tiesīgs prasīt dokumentālu apliecinājumu.
Nepieciešamas arī instrukcijas konkrēto darbu veikšanai, visu veidu aprīkojuma, ieskaitot trepju, izmantošanai. Praksē VDI speciālisti ne reizi vien pārliecinājušies, ka celtnieki pārzina, kā pareizi uzstādāmas sastatnes. Taču tajā pašā laikā to neievēro. Piemēram, kad tās ir nedaudz par zemu, apakšā novieto ķieģeli, nevis nober šķembas un noblietē pamatni, kā prasa drošība. Tāpēc jābūt atbildīgajam, kas uzrauga montāžu un parakstās būvdarbu žurnālā.
Protams, ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka viņiem tas nav nepieciešams, pietiek ar spējīgiem advokātiem. Tomēr, ja gadīsies problēmas, vinnētājs būs tas, kas ir stingrāks prasībās un dokumentācijas kārtošanā.
