Ka dabas vērtības līdz galam nav apzinātas, apliecina tikai nesen atklātais rajona dižākais ozols.
Ka dabas vērtības līdz galam nav apzinātas, apliecina tikai nesen atklātais rajona dižākais ozols. Tā stumbra diametrs ir vairāk nekā septiņi metri, un tas aug Zaļenieku pagastā.
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vecākā inspektore Inguna Skutele “Ziņām” stāsta, ka par dižozolu pārvaldē uzzinājuši nejauši. Ieradusies Zaļenieku pagasta Lāmu māju saimniece un vaicājusi, kas nepieciešams, lai apzāģētu lielu koku, kas grasās uzkrist mājas jumtam. Izrādās, saimniecei šķitis, ka pie mājas augošais ozols ir pietiekami liels, lai uz to attiektos aizsardzības noteikumi. Kad pārvaldes darbinieki aizbraukuši uz Zaļeniekiem, viņi nav ticējuši savām acīm: “Mājas atrodas blakus ceļam no Ūziņiem uz Vilci, esmu vairākkārt braukusi tām garām, tomēr ozolu nebiju pamanījusi pat ar savu trenēto aci,” atzīst I.Skutele. Izrādās, šis ozols cilvēka augumā sācis augt divās līdzīgās daļās, tagad sadalīšanās vietā parādījusies liela plaisa, kas Lāmu mājas iemītniekus dara bažīgus, vai tik lielais stumbrs neuzkritīs ēkai.
Pēc ozola apskates un stumbra apkārtmēra uzmērīšanas I.Skutele nolēmusi sazināties ar lielāko Latvijas dižkoku apzinātāju un atklātā sabiedriskā fonda “Dabas retumu krātuve” valdes vadītāju Gunti Eniņu. Pēc ozola uzmērīšanas Eniņa kungs atzina, ka tas pašlaik ir dižākais mūsu pusē, tā stumbra apkārtmērs – 7,11 metru. Līdz šim par lielāko tika uzskatīts Vilces pagastā augošais Čigānu ozols – 6,9 metri.
Speciālists, novērtējot koka stāvokli, atzinis, ka diemžēl viņam nav padoma, kā novērst ozola daļas uzkrišanu blakus esošajām mājām. G.Eniņš ieteica nozāģēt ozola stumbra daļu, kas aug virs ēkas, atstājot to aptuveni trīs metrus garu. Viņš uzskata, ka atlikušajā stumbra daļā būs saglabājušies tā saucamie snaudošie pumpuri, no kuriem varētu izaugt jaunas atvases. Tas gan neizslēdz iespēju bīstamo stumbra daļu nenozāģēt, ja vien kāds varētu ieteikt veidu, kā abas stumbra daļas sastiprināt.
I.Skutele arī “Ziņu” lasītājus aicina būt čakliem vērotājiem: “Apzinātais ozols Zaļenieku pagastā vēlreiz pierāda, ka bieži vien pat neiedomājamies, ka mums blakus atrodas izcilas dabas vērtības, tāpēc nebūsim kūtri to apzināšanā!” G.Eniņa vadībā pabeigta Dobeles rajona izpēte, kuras laikā tika atrasts 300 jaunu dižkoku. I.Škutele informē, ka līdzīgu izpēti tuvākajā laikā G.Eniņš paredzējis arī mūsu rajonā.
Pirmoreiz ziņas par vecajiem un vēsturiskajiem kokiem Latvijā pagājušā gadsimta divdesmitajos gados sāka apkopot novadpētniecības skolotājs Zelmārs Lancmanis. 1968. gadā dižkoku uzskaiti atsāka mežkopis Staņislavs Saliņš. Tieši viņš ieviesa dižkoka jēdzienu un 1974. gadā izdeva pirmo grāmatu par Latvijas dižkokiem. Tolaik tajā bija minēti 626 koki. Jaunu uzskaite turpinās joprojām, tāpēc precīzu skaitu grūti nosaukt. G.Eniņš lēš, ka pašlaik to jau ir vairāk par trim tūkstošiem, turklāt šis skaits varētu būt vismaz trīs reizes lielāks. Interesanti, ka Latvijā koku ar īpaši apjomīgiem stumbriem ir gandrīz 200 reižu vairāk nekā kaimiņvalstīs.
Jelgavas rajonā pašlaik apzināti 115 valsts un 113 vietējas nozīmes aizsargājamo koku. Jelgavā – 18 valsts un 31 vietējas nozīmes aizsargājamais koks.
***
Kad koks uzskatāms par dižkoku
Suga Apkārtmērs Augstums
Ozols 5,0 32
Vītols 5,0 20
Liepa 4,0 30
Vīksna 4,0 30
Goba 4,0 30
Osis 4,0 34
Kļava 3,5 27
Melnalksnis 3,5 30
Priede 3,0 38
Egle 3,0 37
Bērzs 3,0 30
Paeglis 0,8 11
Pīlādzis 1,7 21
Ieva 1,7 22
Skabārdis 1,9 20
Piezīme. Dižkoka resnumu mēra, meklējot tievāko vietu starp zemi un krūšu augstumu (1,3 metri no zemes). Ja koks aug uz kraujas nogāzes, mērīšanas augstums tiek skaitīts no kalna puses.
