Mācību nesaskaņošanas dēļ Zemessardzes 52. Jelgavas bataljonā ierosināta dienesta izmeklēšana, atzīst bataljona komandieris Armands Fridrihsons.
Mācību nesaskaņošanas dēļ Zemessardzes 52. Jelgavas bataljonā ierosināta dienesta izmeklēšana, atzīst bataljona komandieris Armands Fridrihsons.
Pirms divām nedēļām – 22. aprīlī – Klīves mežniecībā risinājās kārtējās Zemessardzes 52. bataljona ārrindas zemessargu mācības. Armands Fridrihsons atzīst, ka lielās noslogotības dēļ zemessargiem neizdevās mācību norises vietu līdz galam saskaņot ar Jelgavas virsmežniecību, tādēļ pašlaik policija, Zemessardze un vēl dažas struktūras ir saņēmušas vairāk nekā sešdesmit cilvēku un Klīves virsmežziņa parakstītas sūdzību vēstules. «Atzīstu, ka vairāki zemessargi, kam bija uzdots gādāt par mācībām, nebija izpildījuši savu pienākumu, tādēļ arī notiek dienesta izmeklēšana. Tiesa gan, nevar sacīt, ka zemessargi par saskaņošanu būtu pilnībā aizmirsuši. Pirms plānotajām mācībām bataljona pārstāvji bija aizbraukuši uz Klīves mežniecību, lai mācību norisi saskaņotu. Tomēr mežniecība strādā tikai divas dienas nedēļā, tādēļ nevienu amatpersonu nebija izdevies sastapt. Vēlāk šis pienākums aizmirsās,» atzīst komandieris. Viņš norāda, ka 10. maijā plānots dienesta izmeklēšanu beigt, tad arī būs noskaidrotas personas, kurām par neizdarību jāuzņemas atbildība un kuras par nolaidību saņems sodu.
Sūdzību vēstulēs pausta pārliecība, ka zemessargi ar mācībām radīja stresu meža dzīvniekiem laikā, kad viņiem dzimst mazuļi, tādējādi tika apdraudēta meža fauna. A.Fridrihsons gan spriež, ka šādam viedoklim nav pamata, jo līdz 10. maijam ir atļautas sloku medības, bez tam šādas mācības Klīves mežniecībā risinājās arī pagājušajā gadā, un nekādu nesaskaņu nav bijis. «Piekrītu Jelgavas virsmežniecībai, ka mēs esam vainojami neizdarībā, tomēr tai vajadzētu arī apzināties, ka līdz šim nav bijis neviena šāda gadījuma. Turklāt tieši zemessargi un jaunsargi katru gadu sakopj Ložmetējkalnu un tā apkārtni. Tieši zemessargi ir tie, kas, izceļoties ugunsgrēkam, pirmie brauc palīgā ugunsdzēsējiem nelaimi lokalizēt – tad laikam nevienu citu, mežniecību ieskaitot, dzīvnieki vairs nerūp. Pašlaik pieļauju, ka mežniecības asajā reakcijā vainojams arī mednieku kolektīvs, kam iedalīta teritorija, kurā notiek zemessargu mācības,» spriež A.Fridrihsons. Viņš atzīst, ka mācībās piedalījās arī vairāki mežniecības darbinieki, ārrindas zemessargi, kas varētu paskaidrot, ka pasākums notika ļoti tuvu ceļam, nevis meža biezoknī, tādēļ dzīvnieki noteikti netika traumēti.
Savukārt Jelgavas virsmežniecības virsmežzinis Ardis Puišelis «Ziņām» apgalvoja: ja vien zemessargi būtu centušies mācības saskaņot, mežniecība nebūtu atļāvusi tās rīkot šajā mežā, bet ieteiktu kādu citu teritoriju. «Pagājušā gada pavasarī zemessargiem Klīves mežniecībā notika mācības, tomēr tās bija taktiskas – nebija nekādas šaušanas, kas varētu radīt stresu dzīvniekos. Par 22. aprīļa šaudīšanos mežniecība saņēmusi daudzu pagasta iedzīvotāju sūdzības, jo viņi bija pārliecināti, ka mežā notiek nelikumīgas medības. Tāpat mežniecībai jārūpējas arī par medniekiem, kam izsniegta atļauja tur medīt,» tā A.Puišelis. Viņš ir pārliecināts, ka Zemessardzes 52. bataljona vadībai par šo nesankcionēto pasākumu ir jāsniedz paskaidrojums kā Jelgavas mežniecībai, tā arī VAS «Latvijas Valsts meži». A.Puišelis noliedz, ka šis starpgadījums varētu pasliktināt turpmāko mežniecības un Zemessardzes sadarbību, tikai, katru reizi saskaņojot mācības, starp Zemessardzi, mežniecību un VAS «Latvijas Valsts meži» būs jānoslēdz trīspusējs līgums.
