Tikai tas makšķernieks var cerēt uz veiksmīgu lomu, kas labi pārzina ūdenskrātuvi un zivju uzvedību. Zivju aktivitāti ietekmē daudzkas – gadalaiks, ūdens tīrība, laika maiņa, vēja virziens un Mēness Zodiaka ceļš.
Tikai tas makšķernieks var cerēt uz veiksmīgu lomu, kas labi pārzina ūdenskrātuvi un zivju uzvedību. Zivju aktivitāti ietekmē daudzkas – gadalaiks, ūdens tīrība, laika maiņa, vēja virziens un Mēness Zodiaka ceļš.
Pēdējais ziemas mēnesis februāris ir kaprīzs: bieži puteņo, snieg, nāk atkušņi un ziemeļvēji. Tas ietekmē februāra lomus.Atkušņa dienās zivis ķeras uz dažādām ēsmām, bet pietiek uzpūst ziemelim, sacelties putenim, un tās vairs neķeras.
Sakarā ar atkušņiem, ar svaiga ūdens piekļūšanu vai arī citiem iemesliem vairākas zivis ik pa laikam izlien no savām ziemošanas alām un tuvojas krastam barības meklējumos.
Februāra sākumā ūdenskrātuvēs rodas nelabvēlīgs skābekļa režīms. No vienas puses, tās ir pagājušā gada atmirušās ūdenszāles, kas sagūlušas ūdenskrātuves dibenā un pūst, patērējot ūdenī izšķīdušo skābekli. No otras puses, ūdens virsma ir pārklāta ar biezu ledu un sniegu, tādēļ pat siltās ziemās ūdenī netiek skābeklis no gaisa, kā tas notiek, ja ūdenskrātuve nav aizsalusi. Ja ziema ir sniegaina, ar bargu salu un svārstīgu temperatūru, ūdenī rodas skābekļa bads, zivis iet bojā.
Īpaši kaitīgs skābekļa trūkums ir zandartiem, līdakām, forelēm, vieglāk to pārcieš brekši, ālanti. Līņi un karūsas, ierakušies dūņās, pārziemo pat vissliktākajās ziemās. Februāra vidū aktivitāti sāk uzrādīt asaris. Bieži viņš «iekrīt» uz mazmakšķerīti, kam uz āķa ir liels odu kāpurs vai slieka.
Kādreiz ziemas vizuli var iekārot arī kāda neliela līdaka. Ļoti labi ķeras ēdēlīgās vēdzeles.
Februārī pēc ziemas miega sāk ķerties arī brekši. Ķer viņus ar «mormiškām», uz āķa uzspraužot odu kāpuru pušķīti. Parastā trofeja mēdz būt jaunie breksīši svarā no 400 līdz 600 gramiem. Nedaudzu ūdenskrātuvju un upju līcīšus, iekārojuši odu kāpurus vai sliekas, ķeras ruduļi. Dodoties uz ūdenskrātuvēm, esiet piesardzīgi. Makšķernieki mēdz būt pārlieku pārgalvīgi, un tas var beigties ar negaidītu peldi. Sargiet paši sevi, tad arī Dievs jūs sargās!
«Copes» dienas no 1. līdz 15. februārim
1. februāris. Normāla «copes» diena. Par ēsmu interesēsies gan asaru, gan karpu dzimtas zivis.
2. – 3. februāris. Labas «copes» dienas. Mēģiniet izbrīvēt laiku un doties uz savām iecienītajām «copes» vietām un piedāvājiet zivīm planējošos vizuļus. Asari un sevišķi jau līdakas nebūs vienaldzīgas pret tiem.
4. februāris. Zivīm zūd apetīte, bet ne uz ilgu laiku.
5. – 6. februāris. Teicamas «copes» dienas. Makšķernieku paradīze.
7. – 8. februāris. Nekādi dižie panākumi nav gaidāmi, jo zivis ēsmu ķers «gariem zobiem».
9. februāris. Ideāla diena visu zivju ķeršanai. Dodoties uz baltajām zivīm, padomājiet par iebarojamo ēsmu, kas būs visu panākumu pamatā.
10. – 11. februāris. Teicama «copes» diena. Aktīvas būs visu zivju sugas, sevišķi panākumi gaidāmi asaru makšķerniekiem.
12. februāris. Nekādi dižie panākumi nav gaidāmi. Pārskatiet savus makšķernieku piederumus!
13. februāris. Diena jau labāka, bet tāpat panākumu pietrūks.
14. – 15. februāris. Teicamas «copes» dienas. Aktivitāti izrādīs visu sugu zivis. Lieliska iespēja tikt pie kādas mencu sugas zivs, piemēram, vēdzeles.
