Tas notika, braucot ar mašīnu mājās. Biju uz Ziemassvētku izrādi Rīgā tieši pirms pašiem Ziemassvētkiem. Nesteidzos, jo vēlējos savlaicīgi pārbraukt.
Tas notika, braucot ar mašīnu mājās. Biju uz Ziemassvētku izrādi Rīgā tieši pirms pašiem Ziemassvētkiem. Nesteidzos, jo vēlējos savlaicīgi pārbraukt. Tad kādā ceļa posmā pēkšņi ievēroju, ka pa pretējo pusi gar pašu malu tek pretī suns ar baltu krūtežu. Samazināju gaitu vēl vairāk, lai nenotiktu kas negaidīts. Jau esot pavisam blakus, sapratu, ka tas nav suns un baltais plankums ir pavisam kas cits. Pa pretējo ceļa malu tuvojās lapsa, nesdama zobos vai nu baltu vistu, vai pīli. Kaut tā kādam bija nelaime, es pie sevis nopriecājos, ka arī dzīvnieciņš sev sarūpējis maltīti svētkiem. Caur nedaudz pavērto logu uzsaucu: labu apetīti! Nezinu, vai saprata, bet man bija uzmundrinājums no redzētā visu atlikušo ceļu, un laimīgi tiku mājās, kaut bija tik slidens. Pateicos liktenim par redzēto.