«Vai pie jums var saņemt erotisko masāžu?» jautā jauna balss telefona klausulē. «Nē, nevar, taču citus masāžas veidus gan,» atbild salona administratore.
«Vai pie jums var saņemt erotisko masāžu?» jautā jauna balss telefona klausulē. «Nē, nevar, taču citus masāžas veidus gan,» atbild salona administratore. Ar vārdu «masāža» apzīmē ne tikai šo pēdējā laikā arvien vairāk reklamēto masāžas veidu. Masāžas iedarbība uz organismu ir ļoti vispusīga. Par tās nozīmi cilvēka dzīvē, veidiem un iespējām stāsta sertificēti masieri Daiga Rubene un Aleksandrs Ivins.
Kas ir masāža?
Daiga: Tā ir dažādu paņēmienu un manipulāciju – glaudīšanas, berzēšanas, mīcīšanas, vibrēšanas – kopums, ar ko masiera rokas mehāniski vai reflektoriski iedarbojas uz cilvēka audiem un orgāniem. Masāžas rezultātā uzlabojas klienta pašsajūta – viņš labāk spēj izjust savu ķermeni, zūd smaguma sajūta, mazinās ikdienas spriedze, pastiprinās organisma aizsargspējas.
Vai masāža ir vajadzīga arī pilnīgi veselam cilvēkam?
Daiga: Jā, tā noteikti ir vajadzīga arī cilvēkam, kas sevi uzskata par veselu, jo relaksējoša masāža noder vienmēr, gan pēc saspringtas darba dienas, gan brīvdienā, kas veltīta tikai sev. To var izvēlēties reizi vai divas nedēļā. Ja masāžai ir ārstniecisks raksturs, to labāk nozīmēt kursu veidā – desmit, divpadsmit, līdz piecpadsmit reizēm. Tas lielā mērā atkarīgs no tā, cik ātri atjaunojas klienta labā pašsajūta vai cik ilgu kursu noteicis ārsts. Veicot ārstnieciskās masāžas, jārēķinās ar to, ka pēc pirmajām trijām četrām reizēm iespējama slimības saasināšanās problēmu zonu rajonos. Tad masāžu var izdarīt pārdienās. Ārstnieciskās masāžas kursu var atkārtot reizi ceturksnī. Vienu divas reizes gadā profilakses nolūkos to vajadzētu iziet ikvienam, īpaši to rekomendēju sēdoša darba veicējiem.
Ar kādām metodēm jūs strādājat?
Daiga: Savā darbā izmantoju dažādus masāžas veidus. Pašlaik vispieprasītākā ir vispārējā ārstnieciskā masāža. Populāra ir arī ārstnieciski kosmētiskā, pretcelulīta vai plastiskā masāža, ko veicu ar itāļu firmas «Gerards» kosmētiku, kas ir efektīvs līdzeklis cīņai pret celulītu. Augstās cenas dēļ lēnām, bet stabili savu vietu iekaro viena no dārgākajām masāžām pasaulē – limfodrenāža. Ar prieku masēju arī bērnus. Mazuļiem ar paaugstinātu vai pazeminātu muskuļu tonusu masāža ir viens no līdzekļiem, kas rada labu atveseļošanās efektu. Savā darbā neizmantoju speciālos masāžas aparātus, jo svarīgs ir tiešais kontakts.
Vai masierim nepieciešams liels fiziskais spēks?
Daiga: Masierim noteikti jābūt medicīniskajai izglītībai. Bet ar spēku vairs nav tā, kā uzskatīja agrāk, – jo spēcīgāka masāža, jo tā labāka un kvalitatīvāka. Arī viegla var būt iedarbīga. Protams, ja cilvēks vēlas tieši spēcīgu masāžu, piemēram, stipri izmasēt saspringto plecu, viņš to var saņemt.
Kad klients pirmo reizi atnāk pie manis, mēs vispirms izrunājamies. Cenšamies noskaidrot, ko viņš vēlas un kā nonācis pie secinājuma, ka viņam vajadzīga masāža. Vairumā gadījumu cilvēks slikti jūtas un viņam ir kāda slimība. Tas, ka klients iedomājas, ka masāža ir nepieciešama, jau ir apsveicami, jo cilvēks jebkurā gadījumā būs tikai ieguvējs. Ja ir kāda problēma, es vēlos par to uzzināt dziļāk, un tad mēs vienojamies par masāžas veidu un intensitāti.
Ir klasiski paņēmieni, piemēram, glaudīšana, berzēšana, mīcīšana, un, mainot to stiprumu un intensitāti, var panākt vēlamo rezultātu. Mans kolēģis vairāk strādā ar cilvēka mugurkaulu, bet es – ar pašu cilvēku, lai viņš no manis aizietu laimīgs un apmierināts.
Aleksandrs: Arī man ir medicīniskā izglītība, un es varu noteikt diagnozi. Ja vaina ir nopietna, klientu vispirms aizsūtīšu pie neiropatologa, bet, ja problēma nav liela, pats izvēlēšos, kā masēt. Katrs cilvēks sāpes izjūt citādi – viens ir jutīgāks, cits pacietīgāks, tāpēc izvēlos spēka intensitāti.
Es strādāju ar klasisko, ārstniecisko, reflektorās iedarbības, punktu un citiem masāžas veidiem. Nodarbojos arī ar sportistu masāžu pirms un pēc treniņiem. Mani klienti galvenokārt ir cilvēki ar mugurkaula problēmām – dažādām spondilozēm, tautā sauktām par osteohondrozēm, radikulītu. Nāk arī cilvēki pēc traumām un operācijām, kam ir problēmas ar mugurkaula diskiem. Šādos gadījumos masāža ir viens no galvenajiem pasākumiem, palīdz arī trenažieru zāle, ārstnieciskā vingrošana un baseins. Padomju laikos varēja mierīgi atļauties paņemt slimības lapu, bet tagad ļaudis vairāk uzmanības pievērš profilaksei.
Vai masāža ir arī profilaktisks līdzeklis?
Daiga: Masāža profilaktiski iedarbojas uz iespējamām problēmu zonām, un to veic praktiski veselam cilvēkam. Pēc tās palielinās cilvēka darba spējas, izzūd nogurums un apātija. Bet ikvienam ir skaidrs, ka ne jau masāža vien uzturēs jūs formā. Jo vairāk kustēsieties, jo labāk. Noderīgas ir visas kustības, kas rada prieku un uztur možu garu. Cilvēks fizioloģiski nav radīts, lai garas stundas pavadītu, salīcis sēžot pie datora vai dokumentu kaudzēm. Ja jums ir sēdošs darbs, ilgstoši liela slodze un stress, agrāk vai vēlāk sāks sāpēt mugura. Nepareizi sēžot un kustoties, muskuļi zaudē tonusu, sāk sāpēt locītavas, līdztekus veidojas muskuļu sasprindzinājums. Lai mazinātu smaguma sajūtu un sāpes kakla, lāpstiņu, plecu, krūšu, jostas rajonā, svarīgi ir konsultēties ar ārstu, lai pēc viņa ieteikuma divas reizes gadā izietu masāžas kursu.
Aleksandrs: Protams, masāža ir profilaktisks līdzeklis, arī trenažieru zāle, aerobika, kustības, jo lielāko daļu laika pavadām pie datora, pie tam nepareizi sēžot, un arī citus darbus darām, nepareizi sadalot slodzi. Mūsdienās cilvēkam veselība ir ļoti svarīga, diemžēl daudzi, baidoties zaudēt darbu, neņem slimības lapas, līdz ar to ir ļoti daudz iedzīvotāju ar ielaistām slimībām.
Vai ir kādas slimības, kad nedrīkst masēt?
Daiga: Tāpēc jau mēs runājam ar klientu un cenšamies noskaidrot, vai viņam nav akūtu iekaisumu, jo masējot tiek uzlabota asins cirkulācija un limfas tece, kas stāvokli var tikai pasliktināt. Masēt nedrīkst, ja ir ļaundabīgi audzēji, tuberkuloze aktīvā formā, akūti drudža stāvokļi, tromboze, ādas bojājumi.
Aleksandrs: Masēt nevajadzētu arī, ja ir asiņošana, piemēram, asiņo kuņģa čūla. Šajā gadījumā nedrīkst masēt krūšu kurvi un jostas daļu, bet var masēt roku. Taču galvenā masāžas kontrindikācija ir nepietiekami kvalificēts masieris.
Vai Latvijā ir pietiekami daudz kvalificētu masieru?
Aleksandrs: Paldies Dievam, tagad situācija ir uzlabojusies. Agrāk katrs varēja būt masieris – samaksā 25 latus par kursiem, un mēneša laikā speciālists gatavs. Tagad masieris var būt tikai cilvēks ar medicīnisko izglītību.
Kādam jābūt labam masierim?
Aleksandrs: Vispirms viņam jāvēlas palīdzēt, bet nākamais ir zināšanas. Es mācījos ļoti nopietnā masieru skolā Kislovodskā, kas padomju gados sagatavoja tikai 60 tādu speciālistu. Latvijā esam divi masieri, kas beiguši šo skolu; otrs puisis strādā Bauskā. Mācījāmies masāžu, ārstniecisko fizkultūru, fizioterapiju, ko tagad apgūst ārsti rehabilitalogi. Bet mūs toreiz gatavoja speciāli ceturtās medicīniskās pārvaldes vajadzībām, lai masētu centrālās komitejas un citus augstus komunistiskās partijas darboņus.
Kādi norādījumi jāizpilda pacientam, lai masāža būtu efektīva?
Daiga: Viņa ādai jābūt tīrai, lai neveidotos ādas iekaisumi. Divas stundas pirms masāžas seansa nevajadzētu ieturēt sātīgu maltīti, zarnu traktam un urīnpūslim jābūt iztukšotam. Klientam jāieņem ērts stāvoklis, lai atslābtu muskuļi.
Par ko jums ir vislielākais gandarījums?
Aleksandrs: Par to, ka cilvēks no manis var aiziet pats savām kājām un spēj kustināt rokas. Savu specialitāti tā pa īstam iemīlēju, esot pediatrijas praksē. Mans pacients bija bērns, kam bija risks saslimt ar bērnu trieku. Kad trešo reizi atnācu viņu masēt un satiku raudošu māti, kas man pastāstīja, ka pagājušonakt viņas dēliņš pirmo reizi gulējis atbrīvotām rokām un kājām, arī es raudāju.
Daiga: Man vislielākais gandarījums ir tad, kad cilvēks vienkārši pasaka – paldies, un es zinu, ka esmu viņam palīdzējusi.
