Bišu māte ir jāsameklē, sadalot saimi, izveidojot atdaleņus, nomainot veco māti utt. Dravniekam, apskatot saimi, lai sameklētu bišu māti, jācenšas saimi neuztraukt, jo māte pāries uz malējām kārēm.
Bišu māte ir jāsameklē, sadalot saimi, izveidojot atdaleņus, nomainot veco māti utt. Dravniekam, apskatot saimi, lai sameklētu bišu māti, jācenšas saimi neuztraukt, jo māte pāries uz malējām kārēm. Pēc iespējas mazāk būtu jādūmo.
Ligzdu sāk apskatīt no vienas malas. Šķirdēli un pakojumu izņem, ja vajag, izņem arī dažas kāres. Tās var ievietot spietuvē. Apskatītās kāres novieto peru telpas brīvajā daļā. Ja māti nevar atrast, tad apskati atkārto no pretējās puses, rūpīgi apskatot kāri no abām pusēm. Ja arī otrajā apskatē māti neizdodas atrast, tad saimei ļauj nomierināties apmēram trīs stundas.
Māti meklējot atkārtoti, peru telpas vidū var ielikt šķirdēli vai šķirsietu un ļoti uzmanīgi nopurināt bites. Bites saies cauri šķirdēlim, bet māte netiks.
Mātes ķeršanai ir jāizmanto māšu ķeramās caurulītes vai sprostiņi.
Aizdomas, ka saime ir bez mātes, rada peru un dējumu trūkums kārēs, traneņu peri, tranu saaudzēšana rudenī.
Bezmāšu saimes
Bišu skaits bezmāšu saimēs pakāpeniski samazinās. Lai pārlūkotu, kāds ir saimes stāvoklis (vai tajā ir māte), pieliek kāri ar jauniem dējumiem. Ja bites izvelk māšu kanniņas, tad tā ir zīme, ka saimei mātes nav. Līdzko saime pazaudē māti, tā steidzas pēc iespējas ātrāk izaudzēt jaunu. Tāpēc, pieliekot bezmātes saimei jaunus dējumus, bites tos uzmanīgi kopj, kamēr no oliņām izšķiļas cirmeņi. Dažus no tiem bites apgādā ar bagātīgiem peru barības krājumiem un to kanniņas pakāpeniski palielina, tā izveidojot par māšu kanniņām.
Šīs sasteigtās māšu kanniņas reizē ar palielināšanos pakāpeniski noliecas uz leju un izveidojas līkas. Visādi citādi tās līdzinās parastajām māšu kanniņām, kas tiek būvētas gar šūnu kāres malām. Sasteigtās kanniņas turpretim atrodas vairāk pa šūnu kāres vidu, tās ir pārveidotas darba bišu kanniņas. Starp sasteigtajām mātēm ir liels procents mazvērtīgu, jo audzēšanai bites izvēlas vecākus cirmeņus.
Sasteigtām mātēm ir īss vēderiņš, tās nespēj iedēt oliņu kanniņas vidū, tā paliek uz kanniņas malas.
Tranenes
Dažkārt ir atrodamas mātes, kas dēj tikai tranu oliņas. Cēloņi tam var būt dažādi: dravnieks, neuzmanīgi rīkodamies, saspiedis mātei vēderiņu; māte pēc iznākšanas no kanniņas mēneša laikā neapaugļojas; ja māte ir četrus piecus gadus veca.
Ja saime ilgāku laiku paliek bez mātes, tad dēt sāk saimes darba bites. Tās sauc par tranenēm. Katru saimei pielikto māti tās cenšas nodzelt, bet māšu kanniņas – izgrauzt. Labot vecu traneņu saimi ir ļoti grūti, tāpēc vāju saimi vispareizāk ir likvidēt. Saimi labi sadūmo un bites izkrata no stropa, lai pašas salido pie citām saimēm. Sadūmotās bites piesūcas ar medu – citas saimes tādas labāk pieņem. Traneņu stropu pārnes uz citu vietu.
Stipru saimi var mēģināt labot. Aiznes traneņu saimi nomaļā dravas stūrī un visas bites izkrata uz zemē izklāta palaga. Vairums bišu paceļas un aizlido uz savu stropu, bet dažas smagākās, domājams, tranu oliņu dējējas, paliek. Tās tad arī iznīcina. Pēc tam saimei pieliek māti krātiņā.
Atgādinu, ka ir iespējams pieteikties uz apaugļotām bišu mātēm, tālrunis 3053630.
Nākamajā trešdienā – par bišu medu.
