Man patīk visu lietu kārība – apkārt un sevī. Divu gadu laikā daudz izdarīju sociālās aprūpes centrā un sapratu, ka varu paveikt vairāk.
«Man patīk visu lietu kārība – apkārt un sevī. Divu gadu laikā daudz izdarīju sociālās aprūpes centrā un sapratu, ka varu paveikt vairāk. Pats neesmu vilcenieks, bet man rūp pagasta labklājība, tāpēc darīšu visu, lai iedzīvotāji justu pagasta atbalstu,» saka Vilces pagasta Padomes priekšsēdētājs Jānis Verenieks.
Kāda bija jūsu pirmā sastapšanās ar Vilces pagastu?
Pirms diviem gadiem «Ziedkalnes» direktors Andrejs Nīmanis mani uzaicināja strādāt par izpilddirektoru viņa vadītajā iestādē. Jāatzīst, ka saimnieciski centrs izskatījās ļoti nolaists, ilgu laiku tur nebija neviena remonta. Darbinieki jau nemaz neticēja, ka situācija varētu mainīties, bet es pierādīju pretējo: pamazām sāku visas saimnieciskās lietas sakārtot, un cilvēki dāvāja man savu ticību.
Kā tapa saraksts «Cerība»?
«Ziedkalnes» darbinieki mācījās ticēt saviem spēkiem, un sapratām, ka spējam situāciju darīt citādu ne tikai savā mazajā pasaulītē, bet arī daudz plašākā mērogā. Tāpēc arī izveidojām sarakstu, kurā bija tikai mūsu – aprūpes centra – darbinieki. Nosaukums «Cerība» vien jau ir zīmīgs. Gribējām, lai iedzīvotāji tic, ka spēsim neatraidīt un uzklausīt ikvienu pagasta cilvēku neatkarīgi no viņa amata, tautības vai dzimuma. Cerējām, ka kopīgiem spēkiem spēsim panākt, lai valsts uzspiestā reforma Vilci nepadara par nomali un aprūpes centru – par nabagmāju. Jādara viss, lai naudas līdzekļi tiktu iztērēti lietderīgi un taupīgi.
Kāds bija jūsu mērķis, startējot vēlēšanās?
Cerējām tikai uz to, ka kāds no mūsu saraksta iekļūs Padomē un pārstāvēs mūsu intereses. Bet viss izvērtās citādi.
Vai gaidījāt tik lielu vēlētāju atsaucību? Jūs taču nebijāt plašai sabiedrībai pazīstams.
Tas ir tiesa – mani pazina tikai 93 centra darbinieki, ar kuru starpniecību arī varēju kļūt pazīstams plašākai sabiedrībai. Viņi atbalstīja mūsu sarakstu. Plašas diskusijas bija par «Ziedkalnes» audzēkņiem, kas šogad piedalījās vēlēšanās. Līdz šim nezināmu iemeslu dēļ viņi to nebija darījuši, bet interese bija gan, jo viņi ir pagasta iedzīvotāji un arī viņiem rūp Vilces labklājība. Pavisam centrā ir 158 audzēkņi, bet balsoja apmēram 90. Nekas netika uzspiests, kurš gribēja, tas varēja saņemt biļetenus. Daži negribēja un to nedarīja.
Kā izvērtās cīņa par priekšsēdētāja amatu?
«Cerība» ieguva trīs vietas pagasta Padomē. Mums pievienojās apvienības «Zemnieks – pagastam» kandidāts un vēl viens no listes «Atmoda». Otrā pusē palika iepriekšējā priekšsēdētāja apvienības «Rūpju loks» trīs deputāti un viens no saraksta «Atmoda». Sapratām – ja būsim vienoti, varam iegūt priekšsēdētāja amatu. Sākumā šim postenim izvirzījām «Ziedkalnes» direktoru Andreju Nīmani, bet viņš atteicās, jo negribēja zaudēt līdzšinējo amatu. Nākamais kandidāts biju es.
Kāpēc jūs piekritāt kļūt par priekšsēdētāju?
Man gribas palīdzēt pagasta ļaudīm. Pirmām kārtām – sakārtot apkārtni. Tad – varbūt ierīkot pirti, kas visnotaļ vajadzīga. Svarīgi, protams, palīdzēt arī veciem un vientuļiem cilvēkiem. Pagasta ļaudis līdz šim nav guvuši pašvaldības atsaucību, viņu viedoklis nav uzklausīts. Es šo stereotipu vēlos mainīt.
Vai uz jums var attiecināt teicienu «jauna slota tīri slauka»?
Tā varētu teikt, jo pirmais darbs, kas man bija jāizdara, – jāpieņem jauna grāmatvede. Iepriekšējā īsi pirms vēlēšanām tika atlaista. Tad izrādījās, ka no darba grib aiziet arī komunālās saimniecības vadītājs, kas vienlaikus bija arī skolas saimnieks. Tātad jāpieņem vēl divi cilvēki.
Esmu arī sācis inventarizāciju, lai noskaidrotu, cik pamatlīdzekļu ir pagastam un kāda ir pārējā mantība. Maijā pārbaude būs pabeigta, tad arī varēšu spriest, ko darīt tālāk.
Kādam jābūt cilvēkam, lai jūs viņu pieņemtu darbā?
Man ir jābūt drošam, ka uz viņu var paļauties. Cilvēkam ir jābūt arī ļoti atsaucīgam un smaidīgam, tādam, kas spēj uzklausīt jebkuru pagasta iedzīvotāju.
Kādus vēl darbus jau esat paspējis izdarīt, ko vēl plānojat?
Kopā ar pagasta sociālo darbinieci apbraukājām pagasta vecos ļaudis un sveicām viņus lielajās jubilejās. Cilvēki ir ļoti priecīgi, iepriekšējais priekšsēdētājs to nekad nebija darījis. Tuvākajā laikā plānoju remontēt ūdenstorni Ziedkalnē. Ūdens kvalitāte tur ir slikta, tāpēc tas ir pirmais darbs, kam ķeršos klāt.
Saprotu, ka saimnieciskie darbi jums nav sveši, bet kā ar pārējiem priekšsēdētāja pienākumiem?
Esmu sācis iepriekšējā sasaukuma deputātu darba analīzi, lai to izvērtētu un nepieļautu viņu kļūdas. Noteikti ieviesīšu efektīvāku kontroles sistēmu, lai visi izdevumi un ieņēmumi būtu ekonomiski pamatoti. Man ir iemesls domāt, ka līdz šim viss nav gājis gludi. Nespēju izprast, kā var celt sporta halli ar tik milzīgām izmaksām, neveicot nopietnu finansu analīzi. Tagad ir skaidrs, ka man visu savu sasaukuma laiku būs jāatmaksā vecie parādi, jo kredītsaistības ir uz pieciem gadiem. Tāpēc jau tagad intensīvi domāju, kur ņemt līdzekļus, – parāds ir, procenti aug, bet ko atmaksāt nav. Pirms kļuvu par priekšsēdētāju, man nebija tik daudz informācijas, lai saprastu, ka situācija ir gaužām slikta.
Vai gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma neliek nolaist rokas?
Domāju, kaut arī reforma ir uzspiesta, darbi nevar apstāties. Tieši pretēji, ir jārīkojas pēc iespējas aktīvāk un jāpaspēj ļoti daudz. Mūsu darbs noteikti būs intensīvi meklēt ceļus, kur ņemt līdzekļus, lai varētu ne tikai uzturēt pagasta iestādes un infrastruktūru, bet to visu arī attīstīt. Tas gan noteikti nebūs viegli, bet jāstrādā.
Nedēļas nogales jums paiet ārpus pagasta…
Jā, vakaros un nedēļas nogalēs esmu Jelgavā. Tomēr domas visu laiku atgriežas pie darba lietām – kā atrisināt vienu, otru, trešo un vēl neskaitāmas problēmas.
Tomēr katram vajadzīgs brīdis arī relaksācijai. Man ļoti patīk strādāt savā dārzā. Audzēju puķes. Agrāk šis vaļasprieks man bija kā blakus ienākumi, bet tagad tikai paša un kaimiņu priekam: dārzā aug tulpes, hiacintes, rozes un zaļie košumkrūmi. Mans patiesi īstais vaļasprieks ir kokgriešana, bet tam gan neatliek laika. Vēl atpūtu rodu pie saviem mājdzīvniekiem – Kaukāza aitu šķirnes suņa Bazira, melnā kaķa un dekoratīvajām vistām.
***
Jānis Verenieks, Vilces pagasta Padomes priekšsēdētājs
Dzimis Jelgavā.
Dzīvo Jelgavā.
Izglītība – Jelgavas 2. vidusskola, Rīgas Mākslas mēbeļnieku vidusskola, nav pabeigts Liepājas Pedagoģiskais institūts.
Darba pieredze: strādā kopš 18 gadu vecuma – Jelgavas 45. arodskolā, Zaļenieku Lauksaimniecības skolā, Līvbērzes un Glūdas pamatskolā, Olaines koledžā, Rīgas 31. vidusskolā, pēdējos divus gadus – jauniešu sociālās aprūpes centrā «Ziedkalne» par izpilddirektoru.
Ģimenes stāvoklis – neprecējies.
Pēc horoskopa – Mežāzis. Pats uzskata, ka savai zīmei atbilst pilnībā – stabili stāv uz zemes.
Aizraušanās – audzē puķes: rozes, hiacintes, tulpes, kā arī zaļos košumkrūmus. Patīk dzīvnieki. Pašam mājās ir suns, kaķis, dekoratīvās vistas, pīles un zosis.
