Vakar piketā pie Ministru kabineta studenti aicināja valdību paredzēt papildu finansējumu studiju kreditēšanai un augstskolu akadēmiskā personāla algu paaugstināšanai.
Vakar piketā pie Ministru kabineta studenti aicināja valdību paredzēt papildu finansējumu studiju kreditēšanai un augstskolu akadēmiskā personāla algu paaugstināšanai.
Ap tūkstoš studentu no dažādām augstskolām ar dziesmām un saucieniem aicināja uz sarunu izglītības ministru Kārli Greiškalnu. Piketētājiem rokās bija plakāti, kuros bija gan dziļdomīgi jautājumi «Cik manas stipendijas apēdi šorīt?», «Vai 8 latiem nav mazuma piegarša?», «Eksstudent Bērziņ, cik tu maksāji par izglītību?», gan nopietni secinājumi «Mēs zinām, ko jūs neizdarījāt iepriekšējā vasarā», «Tā lieta nav tīra», gan draiski aicinājumi – «Dar’ man, Kārli, pastaliņas!».
LLU pārstāvēja gandrīz simts studentu un mācībspēku. Mācību prorektors Pēteris Bušmanis atzina, ka šādas aktivitātes ir signāls, ka sistēma nav sakārtota. «Akadēmiskā sabiedrība līdz šim bijusi ļoti korekta. Partiju programmās izglītība ir prioritāra, bet darbība neseko. Tas ir fenomens, ka augstākā izglītība Latvijā ir! LLU tiek akreditētas studiju programmas, tas ir sasniegums, ņemot vērā tos resursus, kas mums ir. Ceram uz atbalstu, arī augstskolas meklē risinājumu, bet tā ir «lāpīšanās»,» sprieda P.Bušmanis.
LLU pašpārvaldes vadītājs Madars Lasmanis «Ziņām» pauda pārliecību, ka pašreizējais finansējums augstākajai izglītībai ir nepietiekams. Līdzekļi nepieciešami laboratoriju tehnoloģiskajai attīstībai, ēku uzturēšanai. No sponsoru, ziedotāju un citu atbalstītāju labvēlības nevar visu laiku dzīvot. Pašreiz esot iespējas studijas kreditēt tikai 105 jauniešiem, katastrofāli trūkst naudas studentu kredītiem, bet LLU lielākā daļa studentu nāk no lauku rajoniem, kur nav tik nodrošinātu vecāku.
Piketu rīkoja Latvijas Studentu apvienība un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, vienojoties par sadarbību. Abas organizācijas iestājas par augstākās izglītības finansējumu, kas balstīts valsts budžeta dotācijā. Akadēmiskā personāla atalgojums nosakāms atbilstīgi augstajiem profesionālajiem un akadēmiskajiem standartiem, kādus izvirza valsts. Jau šajā gadā Ministru kabinets tiek aicināts grozīt budžetu, paredzot papildu finansējumu studiju kreditēšanai 1,5 miljonu latu apmērā, kā arī izstrādāt argumentētu kreditēšanas sistēmu. Grozījumos aicina paredzēt finansējumu 750 tūkstošu latu pedagogu algu reformas attiecināšanai arī uz augstskolu akadēmisko personālu.
