Gaita Grūtupa 31. maija «Zemgales Ziņu» rakstā «Dzeguzes balss dārgāka par āboliem un zaptēm» par «Ziedoni» ir daudz aplamību. Noteikti negoda lieta ir rakstīt blēņas, neiedziļinoties problēmā. Ne velti mūsu braucienā uz «Ziedoni» uzaicināju arī pašlaik lielāko mūsu valsts speciālistu ūdenssaimniecības problēmās habilitēto doktoru Haraldu Smilgu, kura milzīgās zināšanas un problēmas pārzināšana diemžēl G.Grūtupa kungu neinteresēja. Kā redzams no raksta, viņš ar prieku akceptēja smieklīgo agronoma Andra Bērziņa (LLU asociētā profesora!) uzskatu, ka grāvji nav jātīra un jākopj, ka tajos var audzēt krūmus, kur viņam par prieku jauki čivinātu putniņi. Nav šaubu, ka studentam par šādu uzskatu agronoma diplomu neredzēt… Nav arī dzirdēts, ka Latvija pēkšņi brīnumainā kārtā būtu izkļuvusi no klimatiskās joslas, kurā bez grāvjiem un citām susināšanas hidrotehniskajām būvēm neizbēgami draud totāla pārpurvošanās apmēram 100 gadu laikā (speciālā literatūra, mūsu senču pieredze). Labs piemērs ir A.Bērziņa dārzs, kas vairāku desmitu gadu laikā aizaudzēta grāvja (bebru aizsprosta cienīga veidojuma radīšana kaimiņu godprātīgi kopta grāvja vidū) dēļ jau sācis pārpurvoties. Regulāri pie šā dārza uz ceļa iestiegam pat ar tukšu vieglo mašīnu. Lai putniņu mīļotājus nekoptās hidrotehniskās būvēs disciplinētu, darbojas Meliorācijas likums un Ministru kabineta noteikumi Tagad par āboliem un «Ziedoņa» tagadni. G.Grūtupa kungam vajadzētu atbraukt uz mūsu pagrabu oktobrī, kad tas strauji pildās ar skaistiem, smaržīgiem (ne tikai maniem) ekoloģiski tīriem pašu dārzos izaudzētiem āboliem. Vai tiešām viņš pērk veikalos skaistos, bet ar ķimikālijām apstrādātos, ko neēd ne žurkas, ne peles, un dod saviem bērniem!? Arī «zaptes» mūsu laikā reti kurš vāra. Dārzos izaugušās ogas – zemenes, upenes, avenes – bez visādiem E sasaldējam mīnus 18 grādos un ēdam visu ziemu svaigas lieli un mazi. Uz tām «lētajām» veikalos negribas pat paskatīties. Ne tām garša, ne smarža, ne drošība par to uzturvērtību, lasītāju roku elementāru tīrību, lietoto mēslojumu.
