«Ziņu» redakcijā ienāk daudz avīzes lasītāju vēstuļu.
«Ziņu» redakcijā ienāk daudz avīzes lasītāju vēstuļu. Ar retiem izņēmumiem tās parasti tiek publicētas, tādējādi dodot iespēju arī lasītājiem izteikt savus ierosinājumus, pārdomas, viedokļus un attieksmi gan pret norisēm pilsētā un rajonā, gan pret atsevišķām publikācijām.
Taču mūsu laikrakstu ne tikai abonē vai pērk kioskos, to lasa arī internetā – neaptverami plašā informācijas okeānā, pa kuru jāprot «kuģot». Un patiešām gandarī, ka ļoti daudziem «sērfotājiem» par vienu no būtiskākajiem orientieriem kalpo arī «Ziņu» mājas lapa . Mūs lasa Jelgavā, Rīgā, Ogrē, Talsos un daudzās citās Latvijas vietās, arī ASV, Vācijā, Īrijā, Krievijā un dažādās valstīs vēl. Ja pa pastu redakcijai sūtītā korespondence pārsvarā ir, kā jau sacīts, pieejama lasītājiem, mazliet nepelnīti novārtā līdz šim tikušas atstātas vēstules internetā. Tomēr arī tās tiek rakstītas, lai izlasītu.
Parasti darbdiena redakcijā sākas ar elektroniskā pasta pārlūkošanu. Atšķirībā no parastajām vēstulēm internetā rakstīto stils ir daudz brīvāks, atraisītāks (gan labā, gan arī sliktā nozīmē) un – bezpersoniskāks. Piemēram, daži trāpīgi, konstruktīvi teikumi par valstiski svarīgu jautājumu var būt parakstīti ar vārdu Džonis vai pseidonīmu Hiha. Šā iemesla dēļ it kā trūkst reālas, personiskas saiknes ar e–vēstules autoru, un tomēr ilgākā laika posmā var gan atpazīt regulārus rakstītājus, gan spriest par to, cik lielā mērā kāda avīzes publikācija ir vai nav bijusi aktuāla, bet kopumā sarakste internetā liecina, ka arī šī lasītāju daļa nav vienaldzīga pret «Ziņās» rakstīto.
Tā kā arī elektroniskās vēstules tiek adresētas konkrētajam publikāciju autoram, varu runāt tikai par savām saņemtajām.
«Kaut ko stulbāku vēl nevarēja izdomāt!» – komentāru «Dakter’s dos, dakter’s dos» lakoniski komentē Sarmīte, paužot savu attieksmi pret jauno zāļu pārdošanas kārtību valstī.
Par Zaļeniekos bada streiku pieteikušo M.Zvejnieci autors, kas parakstījies kā VIP, raksta: «Ir tomēr vēl trakie uz šīs zemītes. Vismaz tādā veidā cīnās ar vējdzirnavām. Tas priecē.»
Jau pieminētā Hiha rezignēti pievienojas: «Hm, nu gan Zaļeniekos dod vaļā! Uh…» Kāds bijušais students par rakstu «Ceturtais Ansis Zīvertu dzimtā» izsakās: «Pievienojos profesora apsveicēju pulkam. Novēlu vēl daudzus gadus turpināt tik ļoti vajadzīgo darbu.» Jādomā, ka līdzīgi domā daudzi, jo redakcijai kļuvis zināms, ka pēc minētās publikācijas LLU profesors Ansis Zīverts, kas universitātē strādāja bez algas, nesavtīgi, tiek izvirzīts apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Pat internets mazliet sabangojās pašvaldību priekšvēlēšanu laikā. Tad ēterā tika raidīti arī šerpāki vārdi. Kāds jelgavnieks sašutis: «Jautājums var būt tikai viens – cik otrā saraksta lielgruntnieks par šo paskvilu ir samaksājis. Nu gan sāk iet bišķiņ par traku.» Tas sacīts par rakstu «Nenotikusī intervija».
Arī mūsu lasītājiem internetā šķitusi aktuāla bezdarba tēma, braukšana peļņā uz ārzemēm. Kā parasti, viedokļi ir dažādi. Piemēram, Maija par rakstu «Bāliņi dodas uz ārzemēm. Peļņā» teic: «Nu, nav nekā briesmīga tur, dīķa otrā pusē. Nopelnīt var, pasauli apskatīt arī var, iegūt draugus un citu dzīves skatījumu arī. Viss atkarīgs no paša – ko tu sagaidi un vai tu atļausi sev uz galvas kāpt. Man gadījās dzīvot starp brīnišķīgiem cilvēkiem. Arī tas nav mazsvarīgi.» Kāds rīdzinieks domīgi paskaidro: «Mjā, uz ārzemēm braukt šancēt var tad, ja nav normāla darba Latvijā un ja gribas redzēt pasauli. Bet citādi – nu.. (necenzējams teksts).» Bet Mairita par darbu ārzemēs raksta: «No personīgās pieredzes varu teikt, ka samaksa gan ir laba, bet.. arī cena laimei ir augsta, augstāka, nekā bija domāts – galu galā dzimtene ir viena..»
Ļoti aktuāla lielai iedzīvotāju daļai ir gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma. Par to savas domas pauž daudzi. Šoreiz citēšu vēstuli, ko internetā atsūtījis kāds lasītājs un parakstījies ar vārdu Parazīts: «Nez kurš ir parazītisma teorijas autors –ministrs Krūmiņš vai šā raksta (domāts komentārs «Devītā ministra pirmais solis» – A.J.» rakstītājs. Vai tik kāda pelnošā pašvaldība neparazitē uz nepelnošo rēķina? Varbūt Ventspils uz to pašvaldību rēķina, kuru teritoriju šķērso maģistrālie cauruļvadi un dzelzceļš, naudiņu saņem tikai galapunktā, bet visas šmuces paliek ceļā līdz Ventspilij. Valsts noteiktie kritēriji pašiztikšanas noteikšanai (likums «Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu») jau nav absolūts, akmenī iecērtams taisnīguma mērs, jo visiem ir zināms, kuri Latvijā ir galvenie «mērnieki».»
Jāatzīst, ka visgrūtāk žurnālistiem rakstīt par smagām, īpaši – lauku problēmām. Žēl cilvēku, dusmas uz valdību un pašu bezspēcību. Ja uzrakstītais satrauc arī lasītājus, tad grūtie rakstu darbi tiek atalgoti ar jūsu, lasītāji, atsauksmēm. Kaut vai – ar kritiskām. Tas nozīmē, ka sabiedrība tomēr nav slima ar vienaldzību. Lūk, ko par neseno publikāciju par kāda zemnieka bankrotu raksta kāds Ministrs: «Mani šāda rakstura notikumi tikai priecē! Deviņdesmito gadu sākuma trakais bums – visiem zemi, visi saimniekos! Medījamo dzīvnieku dinamika nošļuka tik zemu, cik vien var, varbūt tagad visi sabēgs atpakaļ pilsētās (kārtējā piespiedu kolektivizācija), lauki aizaugs, dzīvniekus neviens netraucēs un atkal būs, ko medīt. Vai nav jauki?» Savukārt Džonis uzskata: «Par šo tēmu vajag bļaut plašāk un skaļāk. Tā ir gandrīz visu zemnieku (un ne tikai viņu) problēma. Uz tādiem pacietīgajiem turas visi žuļiki.»
Tāds īsumā ir redakcijas interneta pasts. Attīstoties informātikai, ceram, ka «Ziņām» arī internetā būs arvien vairāk lasītāju.
