Kopš marta pašvaldību vēlēšanām jau pagājuši gandrīz trīs mēneši. Priekšvēlēšanu runas un baumas par dažādiem partiju finansēšanas avotiem un finansētāju mērķiem ir pieklusušas.
Kopš marta pašvaldību vēlēšanām jau pagājuši gandrīz trīs mēneši. Priekšvēlēšanu runas un baumas par dažādiem partiju finansēšanas avotiem un finansētāju mērķiem ir pieklusušas. Taču tas nenozīmē, ka valstī nepastāv partiju finansēšanas «caurspīdīguma» problēma. Pagaidām bez rezultātiem ir beigusies starp likumdevējiem sāktā diskusija par optimālāko partiju finansēšanas modeli, tomēr vilcināties šajā situācijā nebūtu prātīgi, jo nākamās Saeimas vēlēšanas, kuru kampaņā figurēs daudz lielāki līdzekļi nekā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, vairs nav aiz kalniem, un kuluāros jau ir dzirdēts par vienas vai otras partijas labajiem nodomiem.
Šajā sakarā nopietnu vielu pārdomām ir sagādājušas Jelgavas 4. vidusskolas 12.b klases skolnieces Agnese Radžele, Līga Tauriņa un Karīna Zute, ar «Sorosa fonda Latvija» atbalstu veicot pētījumu «Politisko kandidātu priekšvēlēšanu kampaņas finansēšana Jelgavā», ar kura rezultātiem varat iepazīties 4. lappusē. Kaut arī autores nav nodarbojušās ar izmeklēšanu, bet ļāvušas partijām labprātīgi atbildēt uz anketas jautājumiem, minētais pētnieciskais darbs visai reāli ataino Jelgavas politisko konjunktūru un it īpaši politisko kultūru.
Jāsāk droši vien ar to, ka no 17 Jelgavā pašvaldību vēlēšanās startējušām partijām ar divām nebija iespējams sazināties. Pētījuma autores pēc norādītajām koordinātām nevarēja atrast Darba partiju un partiju «Mūsu zeme». Anketas aizpildīt piekrituši tikai sešu politisko spēku pārstāvji, savukārt pārējo deviņu partiju pārstāvji, aizbildinoties ar dažādiem iemesliem, no tā atteicās. Var piekrist pētnieču secinājumam: partijas neuzskata par vajadzīgu informēt sabiedrību, kas savukārt rada pamatu domām par korupcijas iespējamību.
Citiem vārdiem runājot, Jelgavā ir pietiekami daudz kakta partiju, kas acīmredzot pieņem ziedojumus no konkrētiem ziedotājiem, pretī solot sasniegt noteiktus mērķus. Tikai sabiedrībai par to nekas nav jāzina. Tāpēc nav ko brīnīties, ka reizēm Domē tiek pieņemti visai negaidīti lēmumi, tiek pārkāpta starppartiju pēcvēlēšanu vienošanās vai gadās kādi citi pārsteigumi. Partiju finansētāji nesnauž, bet vērīgi seko, kā pildās pirms vēlēšanām noslēgtais politiskais barters. Investīcijas politikā Latvijā peļņu nes visātrāk, un kāda tad jēga investēt, piemēram, rūpniecībā, kur peļņa gaidāma labi ja pēc desmit gadiem.
Atgriežoties pie pētījuma, var iztirzāt tikai to sešu partiju atbildes uz anketas jautājumiem, kas neatteicās uz tiem atbildēt. Runa ir par «Latvijas ceļu» («LC»), «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» («PCTVL»), par Demokrātu partiju (DP), Tautas partiju (TP), Zemgales partiju (ZP) un Latvijas Demokrātisko partiju (LDP). Attiecībā uz pārējām pētījuma autores ievilka krustiņus ailītē «nesniedza informāciju vispār». Kāpēc? Katrs par iemesliem lai padomā pats, taču vismaz daļai no politiskajiem spēkiem tajā brīdī bija šis tas slēpjams.
Anketas, piemēram, liecina, ka «LC», «PCTVL» un TP Jelgavas priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu un ieņēmumu tāmi saskaņojušas ar attiecīgās partijas centrālo pārvaldes institūciju. Gan «LC», gan TP kampaņu finansējušas no trim avotiem – biedru naudām, vietējo atbalstītāju ziedojumiem, kā arī saņēmušas finansējumu no partijas centrālā biroja Rīgā. DP, LDP un ZP līdzekļus kampaņai ieguvušas tikai no biedru naudām un vietējo atbalstītāju ziedotājiem, bet «PCTVL» – no biedru naudām un partijas centrālā biroja Rīgā. Priekšvēlēšanu kampaņas plānoto izdevumu summa DP, «PCTVL» un ZP bijusi mazāka par 1000 latiem; LDP plānotie izdevumi pārsniedza 1000 latu, bet nepārsniedza 2000 latu, TP – attiecīgi starp 2000 un 3000 latiem, «LC» – 4000 un 5000 latiem. Būtu, protams, interesanti uzzināt, kādas summas priekšvēlēšanu kampaņā iztērēja Latvijas Zemnieku savienība un LSDSP, kas Jelgavas Domē ieguva četras vietas katra. No sešām uz anketas jautājumiem atbildējušām partijām, četru partiju («LC», LDP, TP un ZP) deputātu kandidātiem bija individuālā kampaņa, kas tika finansēta no kandidātu personīgajiem līdzekļiem, bet «LC» gadījumā arī no kandidātu atbalstošo ziedotāju līdzekļiem.
Pētījumā tika apzināts arī sabiedrības viedoklis par korupciju un priekšvēlēšanu kampaņu, aptaujājot 200 jelgavnieku dažādās vecuma grupās. Šķiet, ne bez pamata trešdaļa aptaujāto uzskata, ka korupcija visspilgtāk izpaužas tieši politikā. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas aptaujāto korupciju uzskata par problēmu. Un trešdaļa aptaujāto domā, ka Jelgavas pašvaldība ar korupciju necīnās.
Domājot par Saeimas velēšanām, tiem, kas balsos par nākamajiem Latvijas parlamentāriešiem, būtu jāņem vērā arī partiju vēlme būt atklātām vai arī tādām nebūt. Zīmīgi, ka anketas aizpildījušās partijas pašreizējā Domē ir ieguvušas tikai piecas vietas, un vēlētājiem ir visas tiesības zināt, par kādu naudu iegūtas pārējās desmit. Jāsecina, ka vai nu pārējo partiju finansēšanas avotu atklāšana varētu pārāk daudz parādīt partiju īstos darbības mērķus un uzdevumus (iespējams, pat nelegāli iegūtu līdzekļu apriti), vai arī partijas nav uzskatījušas par vajadzīgu atbildēt uz jautājumiem pētījuma autorēm, kas nāk no skolas sola. Pirmajā gadījumā var izdarīt visai tālejošus secinājumus, bet otrajā – vietējie politiķi ir pamatīgi alojušies, nesaprotot, ka pilsoniskā sabiedrība sāk veidoties jau skolā. No turienes nāk nākamie vēlētāji.
