Elejas pagasta Padomes priekšsēdētāja Indra Buse atzīst, ka viņa ļoti nopietni uztvērusi gatavošanos vēlēšanām un priekšvēlēšanu kampaņu.
Elejas pagasta Padomes priekšsēdētāja Indra Buse atzīst, ka viņa ļoti nopietni uztvērusi gatavošanos vēlēšanām un priekšvēlēšanu kampaņu: «Man patīk aktīvs dzīvesveids. Visu laiku tā bija iznācis, ka nemitīgi darbojos vairākos lauciņos. Man ļoti patīk mācīties – bija pat laiks, kad studēju divās augstskolās un vēl strādāju. Priekšvēlēšanu dienas sakrita ar nelielu atslodzes periodu. Izņemot darbu, nekur citur nebiju iesaistījusies. Kolēģi vēl nedaudz pamudināja, un es ķēros pie saraksta veidošanas.»
Pēc kādiem kritērijiem veidojāt savu sarakstu?
Esmu studējusi mārketingu, un tas man palīdzēja. Pats svarīgākais bija iesaistīt pēc iespējas dažādu profesiju un vecumu pārstāvjus. Caur paziņām arī meklēju cilvēkus, kas paši ir aktīvi un gatavi pildīt deputāta pienākumus. Manā listē bija pedagogs, zemnieks, zobārste, būvdarbu vadītājs, pensionārs, veikala īpašniece, pasta nodaļas priekšnieks un es – bērnudārza metodiķe. Caur šo dažādo cilvēku loku var piesaistīt pēc iespējas vairāk atbalstītāju. Nākamais svarīgākais darbs bija priekšvēlēšanu kampaņa.
Kā tā noritēja?
Sapratu, ka jātiekas ar lielāko daļu iedzīvotāju. Labi zināju, ka lielu sapulču rīkošana bieži vien nedod vajadzīgo efektu, tāpēc mūsu liste gāja pretim vēlētājiem: sapulces organizējām māju pagalmos, pēc iespējas tuvāk cilvēkam – nav nekur jāiet, un kaut vai ziņkāres dzīts viņš iznāk sētā paskatīties, kas tur notiek. Braukājām arī pa pagasta nomalēm un aprunājāmies ar cilvēkiem, kas dzīvo tālāk no centra. Protams, izdevām savu bukletu, ko izplatījām paši, vedot pa mājām.
Četri saraksti vienā pagastā. Vai izjutāt spēcīgu konkurenci?
Priekšvēlēšanu laikā katrs saraksts gāja pats par sevi – nekādas kopīgas tikšanās neorganizējām. Manuprāt, tas arī nebūtu godīgi, jo tā laika varas pārstāvju sarakstam būtu daudz trumpju. Viņiem bija plašākas zināšanas par attiecīgām lietām un notikumiem, kandidāti no pārējiem sarakstiem varētu runāt tikai vispārīgi.
Protams, nevar teikt, ka konkurences nebija. Iekšēji katrs vēlējās, lai viņa sarakstam veiktos labāk, bet uz āru tas netika izvērsts.
Bijušā priekšsēdētāja saraksts ieguva četras vietas Padomē, jūs – trīs, trešais saraksts – divas, bet Tautas partija vispār palika tukšā. Pēc 11. marta jūs vēl nevarēja saukt par uzvarētājiem.
Mēs nosacīti vienojāmies ar otru mazākuma sarakstu un kopīgi sākām cīnīties par mērķi. Tikāmies un apspriedām, ko izvirzīt priekšsēdētāja amatam. Bija nelielas diskusijas, un visi kopīgi vienojās par manu kandidatūru.
Jums taču līdz šim nebija nekādas saistības ar pašvaldības darbu?
Nebija gan, bet katrs cilvēks, pirmoreiz nonācis deputātos, arī deputāta darbu dara pirmoreiz. Nav taču tādas profesijas – deputāts. Viss jāapgūst pašam. Savā dzīvē parasti rīkojos pēc principa, ka nedrīkst neizmantot situāciju, kas tiek dota. Apzinājos, ka šis amats no manis prasīs lielu atbildību, darba būs daudz. Cilvēkiem nezin kāpēc izveidojies priekšstats, ka visu nosaka priekšsēdētājs, taču tā nebūt nav – viss tiek izlemts kopā ar astoņiem deputātiem. Vēl jāņem vērā tas, ka šis amats ir vēlēts, tā nav pastāvīga štata vieta. Pašvaldība nav arī privāts uzņēmums, kurā var ieviest savu kārtību. Jāraugās, lai katra viedoklis tiktu uzklausīts un ņemts vērā.
Kā apgūstat savu jauno darbu?
Pirmajās dienās sāku ar to, ka iepazinos ar pašvaldību darbiniekiem, iestāžu un uzņēmumu aktivitātēm. Nevar teikt, ka nu jau man viss ir skaidrs un zinu, kā katrā situācijā jārīkojas. Tāpēc liels palīgs man ir rajona Padomes speciālisti, pie kuriem var vērsties jebkurā situācijā un noskaidrot labāko risinājuma veidu. Arī jau pieredzējušie pagastu priekšsēdētāji nekad neliedz savu atbalstu. Protams, iepazīstu arī visus likumus, kas attiecināmi uz pašvaldības darbu.
Vai turpināt strādāt ar veco pašvaldības darbinieku komandu?
Pagastā Padomē ir profesionāli cilvēki, kas zina, ko dara. Pagaidām neesmu nolēmusi neko mainīt. Man ir svarīgi, lai cilvēks spētu tikt galā ar savu darbu, lai būtu pozitīva attieksme pret pienākumiem. Jāsaprot, ka katram var gadīties pa kļūdiņai, bet jāredz, kā tas tiek atrisināts.
Kā jūs vērtējat iepriekšējā sasaukuma darbu?
Skatoties no malas, varētu teikt, ka dažas lietas varēja risināt citādi. Taču es nevaru prognozēt, kā pati konkrētajā situācijā būtu rīkojusies. Svarīgi ir izprast katru lietu un tās apstākļus. Principā darbs pagastā ritējis pēc noteiktas sistēmas. Protams, arī Elejā ir darbiņi, kuriem ar lielu sparu būs jāķeras klāt. Aktīvāk būtu jārisina jautājums par bijušās poliklīnikas ēkas likteni, nopietnāk jāsakārto parks, arī sociālajā sfērā darba nav mazums – patlaban ir tikai viens sociālais darbinieks. Šī situācija būtu jāmaina.
Šā gada budžets jau saplānots, vai grasāties tajā izdarīt izmaiņas?
Pagaidām nekādu pārdali neparedzam, jo lielākie darbi, kas jāveic, nav izpildāmi par budžeta līdzekļiem. Piemēram, aktuālākais jautājums ir kultūras nama celtniecība. Saprotams, ka ar budžeta līdzekļiem to paveikt nevar, būs jāmeklē investīcijas.
Daudzām pašvaldībām patlaban vienkārši nolaižas rokas, jo tuvojas uzspiestā administratīvi teritoriālā reforma.
Tā jau ir, visādiem izpētes projektiem iztērētas fantastikas summas, bet pats process tomēr nav līdz galam izdomāts. Pēdējais variants, ko valdība piedāvā, mūsu pagastam ir diezgan izdevīgs, jo plānots izveidot Elejas novadu. Jāteic gan, ka līdz šim četriem kaimiņu pagastiem – Elejai, Vilcei, Lielplatonei un Sesavai – nav izdevies vienoties par sadarbību. Pēc vēlēšanām trijos pagastos priekšsēdētāji ir mainījušies, un tagad sarunas sāksies no jauna. Ceru, ka mums izdosies atrast kopīgu valodu. Manuprāt, visā šajā procesā pats svarīgākais ir informēt iedzīvotājus. Ja cilvēks kaut ko neizprot, tad normāla ir noraidoša reakcija. Mums tas ir jāmaina, jo reforma notiks neatkarīgi no mūsu vēlmēm.
Ko pagasta priekšsēdētāja dara brīvajā laikā?
Sesavā mums ir lauku mājas, kur pavadām brīvo laiku un relaksējamies. Vēl man ļoti patīk peldēt, tāpēc bieži dodos uz baseinu Jelgavā, bet vasarā izmantoju citas peldvietas. Diemžēl patlaban mazāk laika atliek vēl vienam manam vaļaspriekam – grāmatām. Patīk lasīt dažādu literatūru, sākot ar zinātnisku un profesionālu un beidzot ar bestselleriem. Ikdienas režīmā ietilpst arī laikraksti un žurnāli – lasu «Zemgales Ziņas», «Dienu», «Dienas Biznesu», kā arī žurnālus «Santa» un «Una».
Indra Buse, Elejas pagasta Padomes priekšsēdētāja
Dzimusi Alūksnē, bet bērnība pavadīta Sesavas pagastā. Tagad dzīvo Elejā.
Izglītība – absolvējusi Elejas vidusskolu, Liepājas Pedagoģisko augstskolu, Lauksaimniecības universitātē iegūts pedagoģijas maģistres grāds, otra augstākā izglītība – Latvijas Universitātē, studējot Starptautisko attiecību institūtā un iegūstot starptautisko ekonomisko attiecību speciālista kvalifikāciju.
Darbavieta – sešus gadus strādājusi Elejas pagasta bērnudārzā «Kamenīte» par metodiķi – logopēdi. Logopēdes darbs pildīts arī Elejas bērnunamā patversmē.
Ģimene – precējusies; vīrs Ainārs strādā Jelgavas Domes Nekustamā īpašuma nodaļā.
Vaļasprieks – peldēšana, vakara pastaigas, grāmatas un ceļošana.
