Aizvadītājā gadā bijuši vairāki notikumi, par kuriem runājuši ne tikai jelgavnieki, bet dzirdējuši arī parējās Latvijas iedzīvotāji.
Aizvadītājā gadā bijuši vairāki notikumi, par kuriem runājuši ne tikai jelgavnieki, bet dzirdējuši arī parējās Latvijas iedzīvotāji.
Maijā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Jelgavas nodaļā tika atklāts autovadītāju apliecību pārdošanas gadījums. Par šo pārkāpumu tika apsūdzētas sešas personas – trīs CSDD bijušie darbinieki (kvalifikācijas daļas speciālists Valdis Blūzmanis, Jelgavas nodaļas vadītājs Valdis Buividaitis un galvenais kvalifikācijas inspektors Edijs Šlosbergs), divu autoskolu vadītājas un kukuļdevējs. Neviens no viņiem pašlaik apcietinājumā neatrodas. Izmeklēšana iestrēgusi, jo Iekšlietu ministrijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu birojs vēl nav sācis lietai pievienoto audioierakstu analīzi. Taču ekspertīzi gaida vēl vismaz 50 audioierakstu, tāpēc maz ticams, ka slēdziens varētu tikt saņemts agrāk kā nākamajā pavasarī. V.Buividaitis pašlaik pienākumus nepilda slimības dēļ, viņa liktenis tiks lemts pēc atgriešanās no slimošanas. E.Šlosbergs ir atbrīvots no darba.
Jelgavas Mūzikas skolas pedagogi rakstiski vērsās pie kultūras ministres Helēnas Demakovas, izsakot neuzticība mācību iestādes vadītājam Jānim Keičam. Skolotāji lūdza ministriju atstādināt direktoru no pienākumu pildīšanas un izsludināt konkursu uz šo amatu. Pedagogiem nepieņemams bija J.Keiča autoritārais, nekoleģiālais vadības stils, vienaldzīgā attieksme pret pedagogu un audzēkņu radošo darbu, skolas grāmatvedības darbs (algu aprēķini nepamatoti atšķīrās pa mēnešiem). Skolotāji savā vēstulē pieminējuši dažādus finanšu pārkāpumus, tai skaitā mistisko skolas atbalsta fondu. J.Keičs pēc protestiem no darba aizgāja, uz vakanto direktora amatu tika izsludināts konkurss. Tagad Mūzikas skolu vada Pēteris Rudzītis.
Šogad Jelgavas rajona upes tikušas vairākkārt piesārņotas. Nopietnākie ūdensdzīvnieku un augu zaudējumi radušies pēc naftas piesārņojuma Svētē pavasarī un ekoloģiskajā katastrofā Lielupē.
Naftas noplūdes Svētes upē un tās palieņu pļavās konstatēja aprīlī. Tika piesārņota vide ap 20 hektāru platībā. Sanācijas darbi turpināsies vēl vismaz divus gadus. Lai aizturētu naftas produktu nonākšanu tālāk upē, visā tās platumā tika izvietotas naftas produktu savākšanas bonas, krastos vides sakopšanas speciālisti dedzināja meldrus. Pašlaik situācija upē uzlabojusies, piesārņojums mazināts un ūdensdzīvnieku slāpšana nav novērota. Sākot no septembra vidus, gandrīz veselu mēnesi skābekļa trūkuma dēļ Lielupes posmā no Jelgavas līdz Kalnciemam tika novērota masveida zivju, vēžu un citu ūdensdzīvnieku slāpšana. Vides speciālisti šķietami gausi noteica piesārņojuma iemeslu, Valsts vides dienests (VVD) paziņoja, ka piesārņojumu radījuši Jelgavas Cukurfabrikas notekūdeņi, kuros konstatēts pārlieku augsts cukura saturs. Uz vairākām dienām uzņēmums tika slēgts, tādējādi zemnieku novāktās bietes pat nedēļu atradās uz lauka un cukura saturs saknēs kritās. Rūpnīcas vadība solīja zaudējumus kompensēt.
Oktobra pirmajā pusē pret Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktoru Hardiju Verbeli ierosināja disciplinārlietu, jo pārvalde fabrikai bija izsniegusi atļauju novadīt Lielupē netīrākus notekūdeņus, nekā to paredz likumdošana. Pēc divu mēnešu ilgušās disciplinārlietas H.Verbelis tika sodīts, uz gadu samazinot algu par 20 procentiem, bet Atļauju daļas vadītājai Annai Joņevai nosakot sešu mēnešu pazeminājumu amatā.
Pagaidām VVD Jelgavas prokuratūrai nodevis visus šīs lietas materiālus, aizvien notiek izmeklēšana. Tomēr vides dienestā joprojām nav saņemta Zivju resursu aģentūras informācija par upei nodarīto kaitējumu.
Cukurfabrika veic notekūdeņu monitoringu, un būtiski pārkāpumi tās darbībā nav fiksēti. VVD noteicis, ka nosacījums fabrikas darba turpināšanai ir skalošanas ūdeņu priekšattīrīšanas nodrošināšana.
