Pagājušajā gadā Valsts darba inspekcija pārbaudījusi 1994 uzņēmumus, no tiem 406 jeb katrā piektajā atklājusi nelegāli nodarbinātos.
Pagājušajā gadā Valsts darba inspekcija (VDI) pārbaudījusi 1994 uzņēmumus, no tiem 406 jeb katrā piektajā atklājusi nelegāli nodarbinātos. Tajos bez rakstiska darba līguma strādājuši 936 cilvēki. Jelgavas un rajona uzņēmumos un objektos veiktas 183 pārbaudes. Bez darba līguma strādājis 101 darbinieks.
Salīdzinājumā ar 2004. gadu audzis VDI pārbaudīto uzņēmumu un atklāto nelegāli nodarbināto īpatsvars. Iepriekšējā atskaites periodā veiktas 823 uzņēmumu pārbaudes, kurās fiksēti 409 nelegāli nodarbinātie. Kā norāda VDI Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Margarita Dukaļska, VDI tam pievērš pastiprinātu uzmanību nelegālās nodarbinātības samazināšanas politikas īstenošanas ietvaros.
“Rekordisti” katrā pilsētā un rajonā
Lielākoties uzņēmumos atklāti daži strādājošie bez darba līguma. Taču bijuši arī uzņēmumi, kur nelegāli nodarbināto skaits pārsniedzis desmit cilvēku. Piemēram, Bauskas rajonā SIA “Skujenieki” – 13 darbinieku bez darba līguma, SIA “AVT grupa” objektā Jelgavā – astoņi. Katrā rajonā un pilsētā VDI atradusi kādu “rekordistu”. Visvairāk uzņēmumu, kur cilvēki nodarbināti nelegāli, atklāti Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā – 106, tajos fiksēti 236 darbinieki bez līgumiem, kā arī Latgales reģionā – 62 uzņēmumi ar 122 nelegāli nodarbinātajiem. Zemgales reģionālā VDI 146 strādājošos bez darba līgumiem konstatējusi 56 uzņēmumos. Pēc pārbaudēm darba līgumus oficiāli noformējuši 658 cilvēki, bet darba saistības pārtraukuši 278. Jelgavā un rajonā pērn pārbaudīti 183 uzņēmumi, konstatēts 101 nelegāli nodarbinātais. VDI nevarēja pateikt, cik uzņēmumos tas fiksēts. Pēc pārkāpuma konstatācijas ar 63 nelegāli strādājošajiem darba devēji noslēguši līgumus un samaksājuši nodokļus par darba ņēmēja norādīto darba periodu.
Kokapstrāde, būvniecība, tirdzniecība
Pērn par nelegālu nodarbināšanu 330 darba devēju saukti pie administratīvās atbildības un sodīti ar naudas sodu 23 045 latu apmērā. Mūsu pilsētā un rajonā pie atbildības saukti 22 darba devēji, viņiem uzlikts 2350 latu naudas sods. 2004. gadā valstī sodīts 201 darba devējs kopsummā par 16 540 latiem. Pērn līdzīgi kā iepriekšējos gados visvairāk nelegāli nodarbināto atklāts koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – 24 procentos gadījumu no kopskaita – un būvniecībā – 23 procentos. Šīm nozarēm seko mazumtirdzniecība (14 procentu), lauksaimniecība ar astoņiem procentiem, mežniecība un kokmateriālu sagatavošana ar pieciem procentiem.
Zemgales reģionālās VDI vecākais darba inspektors Alberts Suveizda stāsta, ka pie mums situācija ir līdzīga. Visvairāk nelegāli nodarbināto konstatēts būvniecībā. Lielākoties šīs nozares firmas strādniekus bez darba līgumiem piesaista, ja objekts atrodas citā pilsētā. Jau minētās Rīgā reģistrētās SIA “AVT grupa” objektā Kārklu ielā darba inspektors faktiski atklājis krietni vairāk nelegāli nodarbināto, daļa no tiem paspējusi aizbēgt. Uzņēmumam uzlikts 400 latu naudas sods, kas samaksāts jau trešajā dienā. Lai gan sods nav no mazajiem, darba devējam izdevīgāk ir to samaksāt, nekā oficiāli noformēt darbā visus strādniekus un maksāt par viņiem nodokļus.
No 24. janvāra stājušies spēkā grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Saskaņā ar izmaiņām sodi par nelegālu nodarbināšanu ir dubultojušies. VDI cer, ka tas mainīs darba devēju attieksmi.
Likumu nepilnības mazina efektivitāti
A.Suveizda norāda arī uz likumu nepilnībām, kas ierobežo VDI iespējas un kalpo negodīgo darba devēju labā. Piemēram, pārbaudot uzņēmumus, VDI strādājošajiem izsniedz anketas ar jautājumiem par nodarbinātību, darba līguma esamību. Nereti strādnieki ieraksta, ka viņiem nav rakstiska darba līguma, savukārt darba devējs apgalvo pretējo. Tā kā firmas nereti atrodas citā pilsētā, uz karstām pēdām to nav iespējams pārbaudīt. Savukārt pēc tam darba devējs jau paspējis attiecīgos dokumentus noformēt. Tādējādi VDI juridiski ir pat neiespējami pierādīt pārkāpuma faktu. Ar līdzīgām situācijām nācies saskarties Jelgavas sabiedriskā centra būvniecībā un atsevišķos citos celtniecības objektos.
“Vācijā ir gluži citādi, likums ir strikts un noteic, ka jātic darba ņēmējam, nevis jāpierāda darba devēja pārkāpums,” pērn pieredzes apmaiņas braucienā redzēto atminas A.Suveizda. Savukārt Maltā VDI inspektori pārliecinājušies par darba karšu efektivitāti. Ja uzņēmumos un katrā objektā darbiniekiem tādas būtu noformētas, pārkāpumu gadījumā nebūtu ne domstarpību, kuram īsti ir taisnība par darba līguma esamību, ne nepieciešamība to pierādīt.
Diemžēl pie mums pagaidām cīņu ar nelegālo nodarbinātību vairāk atbalsta tikai vārdos, nevis darbos. “Ja Saeima tik tiešām domātu par valsts iedzīvotājiem un viņu labklājību, mūsu likumos vairs sen nebūtu tādu nepilnību,” piebilst A.Suveizda.
Konsultē, izglīto, informē
M.Dukaļska atgādina, ka nelegālās nodarbinātības mazināšana izvirzīta par VDI prioritāti. Saskaņā ar valdības apstiprināto pasākumu plānu paredzēts paaugstināt VDI administratīvās spējas – VDI darbinieku skaitu palielināt par deviņiem inspektoriem, kuru tiešā nodarbošanās ir nelegālās nodarbinātības samazināšana, kā arī sadarbība šajā jomā ar VID, policiju, robežsardzi u.c. Arī Zemgales reģionālajā VDI par vienu audzis darba inspektoru skaits, tomēr, kā atzīst inspekcijas vadītājs Valdis Dūms, nav padomāts par tehnisko pusi – datora, transporta nodrošināšanu. Jelgavā inspektoru darbu tas ietekmējot mazāk, bet rajonos, kur nav sava transporta, veikt darbu, nemaz nerunājot par efektivitāti, nav viegli.
Pērn VDI veikusi arī konsultatīvos, informatīvos un citus pasākumus, lai pievērstu sabiedrības uzmanību nelegālajai nodarbinātībai, rosinātu darbiniekus rūpēties par savām tiesībām, savukārt uzņēmējus – novērtēt ar nosacījumiem apmierināta darbinieka atdevi darbam. Šie jautājumi aktualizēti, Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta laikā, kā arī informatīvā projekta gaitā organizējot seminārus darba devējiem un darba ņēmējiem par nelegālās nodarbinātības problēmām. Projekta gaitā arī izveidots anonīmais uzticības tālrunis 7312176, lai veicinātu informācijas saņemšanu par nelegālo nodarbinātību un citiem būtiskiem darba tiesību pārkāpumiem.
