Kusankoski ir tipiska Dienvidsomijas pilsētiņa. Izklaidus moderna apbūve, kurā tikai dažviet par sendienām liecina mazi koka namiņi sarkanbrūnā krāsā.
Kusankoski ir tipiska Dienvidsomijas pilsētiņa. Izklaidus moderna apbūve, kurā tikai dažviet par sendienām liecina mazi koka namiņi sarkanbrūnā krāsā.
Tieši Kusankoski apkaimē koncentrēta vismaz trešdaļa Somijas papīra ražotņu. Bet mūs, grupu Latvijas žurnālistu, iepazīstināja ar papīra un citu atkritumu iznīcināšanas uzņēmumu.
Nogriezušies no automaģistrāles šaurā celiņā, atduramies Valkelā – mūsu ceļojuma mērķis ir otrreizējās pārstrādes uzņēmums «Hyotypaperi Oy» jeb latviski SIA «Lietderīgais papīrs», kas ir viens no lielākajiem otrreizējās pārstrādes uzņēmumiem Somijā. Firmas darbības galvenais virziens ir atkritumu šķirošana, papīra, plastmasas un koksnes pārstrāde otrreizējā kurināmajā. Vēl uzņēmums tirgo papīru, sniedz papīra noliktavu pakalpojumus, pakalpojumus datu drošības garantēšanā.
Skan iespaidīgi. Taču, kad firmas ražošanas menedžeris Sepo Hovi paskaidro sīkāk, kļūst pat jautri. Izrādās, ka «pakalpojumi datu drošības garantēšanā» nav nekas cits kā informācijas arhīvu – papīra, plastikāta disku un lentu – mehāniska iznīcināšana. Tas ir, uzņēmums centralizēti savāc iznīcināšanai paredzētos dokumentus un tos sastrēmelē, sapresē ķīpās un piegādā kā kurināmo. Izrādījās, ka arī Kusankoski viesnīca, kas mīnus 17 grādos mūs sagaidīja ar omulīgu siltumu un karstu saunu, tiek apsildīta ar «slepenajiem datiem».
Līdz pat 2000. gadam uzņēmumā kāpināta ražošana, pārstrādājot kurināmajā lielākoties makulatūru. Taču pēc iestāšanās ES vides tīrībai izvirzītās prasības auga. To būtība ir vienkārša: pēc iespējas mazāk atkritumu nogādāt mēslainē, pēc iespējas vairāk pārstrādāt. Valsts un ES programmas radījušas normatīvo bāzi tam, lai ieinteresētu privātos uzņēmējus pārstrādes biznesā. Sepo Hovi, piemēram, apgalvo, ka viņa firma nav saņēmusi no valsts nekādu finansiālo atbalstu, vienīgi tai radīti izdevīgi nosacījumi. Piemēram, nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem, kas par kurināmo izmanto otrreizējā pārstrādē iegūto kurināmo. Un vēl: firmām, kam ir daudz atkritumu, daudz lētāk ir tos nodot pārstrādei, nevis dārgi maksāt par izbēršanu izgāztuvēs. Somijā arī likums papīra ražotājiem izvirza pienākumu nodrošināt makulatūras savākšanu. Tādēļ loģiska ir utilizācijas uzņēmu izveide. Faktiski valsts ir netieši nodrošinājusi gandrīz vai garantētu noietu tādiem otrreizējās pārstrādes uzņēmumiem, kāds ir «Lietderīgais papīrs». Piemēram, Kusankoski papīrrūpnīcas enerģētiskajā centrā ik diennakti sadedzina no 700 līdz 1000 tonnām pārstrādātu koksnes mizu, papīra atlikumu un šķeldu.
Valkelas uzņēmums ir tikai liela koncerna viena daļa. Ražotnes esot izkaisītas visā Dienvidsomijā. Daļa to nodarbojas ar atsevišķu kategoriju atkritumu pārstrādi. Sepo Hovi pārzinātais uzņēmums Valkelā lielākoties specializējas šķeldas ražošanā.
Plašajā laukumā grēdās sakrautas pamatīgas žagaru buntes. Tie ir zari un celmu gabali, kurus sapresētus piegādā tieši no cirsmām. Tāpat kā Latvijā, arī Somijā mežcirtējiem aiz sevis jāatstāj sakopta teritorija. Arī Somijā, cērtot mežu, uz katriem 100 kubikmetriem lietderīgās koksnes jārēķinās ar aptuveni 50 kubikmetriem zaru un citu atlikumu. Tikai atšķirībā no mums tur koksnes pārpalikumus nesadedzina sārtos, bet savāc, «safasē» un piegādā pārstrādei tādās rūpnīcās kā Valkelā. Šāda kārtība esot izdevīga tad, ja koksnes pārpalikumi nav jātransportē tālāk par 50, maksimums, 70 kilometriem.
Pats ražošanas process ir vienkāršs: mobils pacēlājs satver metāla žokļos trīsmetrīgās zaru un celmu buntes, akurāti iestumj pazemes (respektīvi, klintī izcirstā) bunkurā, kur to sasmalcina un nogādā noliktavā. Starp citu, ražošanas menedžeris palielās ar to, ka nesen uzņēmums iegādājies un uzstādījis tik jaudīgu smalcināšanas iekārtu, ka tai nekaitējot pat 20 milimetru biezas tērauda plāksnes: viss tiek samalts sīkās skaidās. Protams, šādi svešķermeņi gan tiek izķerti ar jaudīgām magnētiskām lamatām virs transportiera lentes. Šķeldai esot izvirzītas ļoti augstas prasības, un viena no tām kategoriski aizliedz pieņemt pārstrādei atkritumus, kuru sastāvā varētu būt hlors un alumīnijs. Tādēļ katra atkritumu krava, kas piegādāta pārstrādei, tiek testēta laboratorijā.
Nelielajā uzņēmumā Valkelā strādā 50 darbinieku: administrācijā septiņi astoņi cilvēki, tieši ražošanā tikai trīs, pārējie ir transporta vadītāji (jo visus pārvadājumus veic ar uzņēmuma automašīnām). Ar šādiem resursiem uzņēmuma apgrozījums gadā ir 4,5 miljonu eiro. Tādēļ nav jābrīnās, ka ražošanas modernizācijā šā gada augustā varēja ieguldīt trīs miljonus eiro. Pagaidām gadā tiek pārstrādāts ap 20 000 tonnu atkritumu, bet jaunās jaudas paredz iespēju kāpināt ražošanu līdz pat 100 000 tonnu. Tā kā atkritumu pārstrādes bums Somijā tikko sācies, paredzams līdzīgu uzņēmumu skaita palielinājums, tādēļ ir svarīgi jau laikus būt gataviem augošajai konkurencei «atkritumu biznesā».
Starp citu, lai gan ražotnē pārstrādā ne vien koksni, bet arī citu drazu (piemēram, noārdītu koka ēku daļas, izbrāķētas aploksnes, dažādu disku, magnētisko lenšu blāķus), angārā nav ne nepatīkamas smakas, ne putekļu. Un arī strādāt neesot tik vienmuļi. Piemēram, esot bijis kāds visai amizants pasūtījums, proti, iznīcināt tā dēvētos «sarkanos dolārus». Stāsts ir tāds. Kā zināms, īpašu uzdevumu struktūras mēdz iezīmēt naudu, kuras ceļš tiek izsekots. Attiecīgā brīdī tiek iedarbināta kapsula ar sarkanu, nenomazgājamu krāsu… Kad noziedznieks pieķerts, nauda ir jāiznīcina. Tad nu, lūk, Sepo Hovi stāsta, ka reiz vilcienā Sanktpēterburga – Helsinki šāda ampula «gājusi vaļā», tādēļ bijis piedāvāts pārvērst prozaiskā kurināmajā veselu kravu amerikāņu dolāru…
