Līdz tādiem alternatīviem pakalpojumiem kā, piemēram, Pusceļa mājām sociālās aprūpes centru klientiem vēl jāizaug, intervijā «Ziņām» saka «Ziedkalnes» vadītāja Aija Petuhova.
Daudzu valsts sociālo aprūpes centru (VSAC) klientu, kas sirgst ar garīgām saslimšanām, rehabilitācija bieži vien tiek aizstāta ar pārmērīgu un neatbilstošu zāļu lietošanu, kas neveicina viņu atgriešanos sabiedrībā. Nami ir pārapdzīvoti. Tiek ierobežotas klientu tiesības uz brīvību, bet sadzīves apstākļi brīžam ir neapskaužami. Tik skarbi secinājumi Tiesībsarga birojam radušies, veicot pārbaudi 30 ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs visā Latvijā. Janvārī biroja darbinieki kopā ar pieaicinātajiem ekspertiem apmeklēja arī VSAC «Zemgale» filiāli «Ziedkalne», kur mitinās 162 personas ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem. – Kā tiesībsargs ir apmierināts ar jūsu darbu? Vai saņēmāt arī kādas rekomendācijas? Tiesībsarga biroja speciālisti janvārī pie mums strādāja aptuveni piecas stundas. Pārbaude notika korekti. Ja klients nevēlējās, pie viņa negāja un neiztaujāja. Nebija arī tā, ka man kā vadītājai pateiktu, ka vajadzētu kaut ko mainīt. Saprotu, ka pārbaude tika veikta, lai gūtu vispārīgu ieskatu par visā sociālās aprūpes centru sistēmā notiekošo.Ar tiesībsarga atzinumu iepazinos internetā. Viens no secinājumiem – sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri dzīvo no sabiedrības diezgan nošķirtu dzīvi. Taču mēs nemaz tik nošķirti neesam. Klientu pārvietošanās iespējas ir samērā brīvas. Vārti pa dienu stāv vaļā. Namam ir vairākas izejas. Protams, pastāv iekšējās kārtības noteikumi, piemēram, kādā veidā klienti atstāj iestādi. Viņiem vajadzētu pateikt, kurp aiziet. Gadās arī, ka nepasaka. Tomēr mudinām viņus informēt mūs, jo vienlaikus atbildam par savu klientu drošību. Cilvēkiem, kuriem piemīt smagākas diagnozes, ir pavadoņi, kas pavada pastaigās vai uz veikalu iepirkties.- Kā «Ziedkalnes» klientu klātbūtni uztver vietējie iedzīvotāji?Manuprāt, nav problēmu. Mūsu klienti bieži iet uz pagastu, apmeklē vietējā teātra izrādes un citus pasākumus, skolēni bieži nāk pie mums uzstāties, arī mēs koncertējam pagasta pasākumos, tuvējo kaimiņu bērni nāk te spēlēt sporta spēles. Izaugam kopā. Jāatzīst, ka ar Vilces pagastu un Jelgavas novadu mums izveidojusies cieša sadarbība. Aicinām viņus ciemos. Piemēram, nesen bija tikšanās ar novada kultūras dzīves organizētājiem. Mūsu klienti piedalās ne tikai filiāles pulciņos, bet arī pagasta kolektīvos. Viens mūsu klients dzied vietējā korī un cer tikt uz Dziesmu svētkiem. Vēl viens pāris ilgus gadus dejo sporta dejas. Filiālē mums arī ir savs ansamblis. Pulciņa skolotāja Māra Andersone, kas pati arī sacer dziesmas, vada Vilces ansambli. Kopā veidojam koncertus, uzstājamies pagastā. Cenšamies iet ārā un kopā rīkot svētkus. Sporta deju dejotāji piedalās nometnēs. Mums ir arī ļoti aktīva sporta dzīve. Spēlējam novusu, tenisu, futbolu. Nesen atgriezāmies no svarcelšanas sacensībām Lietuvā, Akmenē, ar ko mums izveidojusies laba sadarbība. Tur dejo arī sporta dejas, tāpēc maijā plānojam braukt atkal un koncertēt ne tikai vietējā sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā, bet arī pašā pilsētā.- Labklājības ministrija paziņojusi: lai mazinātu pārapdzīvotību aprūpes centros, atsevišķās VSAC filiālēs kopš pagājušā gada sākuma daļēji apturēta jaunu klientu uzņemšana. Vai arī uz vietām «Ziedkalnē» pastāv rinda? Jā, rinda ir. To koordinē Sociālās integrācijas valsts aģentūra. Paziņojam viņiem, kad mums atbrīvojusies kāda vieta. 162 klienti ir maksimums, ko spējam uzņemt. Rinda virzās ļoti lēni. Mums ir neliela mirstība. Arī pati klientu kustība nav diža. Viņi aiziet, ja, piemēram, pieņem lēmumu mainīt dzīvesvietu, grib atrasties tuvāk radiniekiem vai pārcelties uz Pusceļa māju, kāda izveidota VSAC «Zemgale» filiālē «Jelgava». Daži atgriežas arī patstāvīgā dzīvē. Gada laikā spējam uzņemt vidēji četrus piecus jaunus klientus. Viens pie mums ieradās tieši šodien (pirmdien – red.). – Vai nesaskaraties ar kadru trūkumu? Darbs sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā nav no vieglākajiem.Priecājamies, ka arī kadru mainība pie mums ir neliela. «Ziedkalnē» ir 73 štata vietas, lielākā daļa strādā sociālajā aprūpē. No 1. janvāra viņiem beidzot paaugstināja algas un piemaksas. Tās apmērs atkarīgs no darba stāža, tāpēc kopumā paaugstinājums mūsu iestādē bija diezgan ievērojams. Līdz šim sociālais aprūpētājs, neskaitot piemaksu par kaitīgu darbu, strādāšanu naktīs vai brīvdienās, saņēma 215 – 220 latu pirms nodokļu nomaksas. Patlaban šī summa sasniegusi 270 latu. Dažiem atalgojums auga par 60 – 90 latiem. Taču nav ko slēpt – mūsu kadri arī noveco. Tāpēc varbūt šis algas paaugstinājums ieinteresēs gados jaunākus cilvēkus. Mūsu darbinieki pārsvarā ir vietējie, bet brauc arī no tuvējās apkārtnes, piemēram, Elejas un Zaļeniekiem.- Tiesībsarga birojs ir pārliecināts, ka personām ar garīgās attīstības traucējumiem no cilvēktiesību viedokļa daudz piemērotāki būtu alternatīvie sociālās aprūpes pakalpojumi, piemēram, dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi un mājas. Vai jūs tam piekrītat?Patlaban nostādne ir tāda, ka mūsu iestādēm vairāk jānodarbojas ar sociālo rehabilitāciju. Tāpēc arī mūsu iestādē ir pulciņi un norit audzināšanas darbs. Mums ir vairāk nekā 20 rehabilitācijas programmu klientiem saskaņā ar viņu spējām. Viņi apgūst ne tikai pamatprasmes, bet arī, piemēram, šūšanu, izšūšanu, adīšanu. Katrs var atrast savu jomu, kas viņam patīk. Klienti tiek iesaistīti arī darbiņos. Viens no mūsu uzdevumiem ir noturēt savu klientu pamatprasmes. Izvērtējot, cik katrs vēlas un spēj, viņi sapoš apkārtni, piedalās talkās, saklāj savas gultas, uztur kārtībā istabiņu. Pusceļa mājā klientiem ir daudz patstāvīgāka dzīve. Patlaban visi tai nav gatavi. Taču ar laiku pakāpeniski varētu šādu pakalpojumu piedāvāt. Jāatzīst, ka bijuši gadījumi, ka no Pusceļa mājas klienti prasās pie mums atpakaļ, jo te ir lielāks nodarbību piedāvājums. – Vai tiešām, lai kontrolētu slimnieku uzvedību, viņiem pārmērīgi tiek doti medikamenti?Mums iestādē strādā psihiatrs, un visi mūsu klienti ir reģistrēti pie ģimenes ārsta. Šie speciālisti arī izraksta zāles, kas individuāli pēc receptēm tiek izsniegtas. Ārsts strādā saskaņā ar Ārstniecības likumu. Tāpēc nedomāju, ka man būtu daudz ko komentēt šajā jautājumā. Mēs esam sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāde. Strādājam individuāli ar klientu, izvērtējot viņa vajadzības un spējas, nevis ar diagnozēm, kas ir mediķu kompetence. – Ko vēlaties paveikt tuvākajā laikā?Gribam plašākai sabiedrībai parādīt to labo, kas pie mums notiek. Vairāk jāiet ārpus mūsu nama sienām. Runājām ar novadu, ka, iespējams, dziedāšanas skatēs varētu veidot atsevišķu grupu, kurā piedalītos mūsu klienti. Vēlamies arī attīstīt sportu. Piemēram, pavasarī sarīkot futbola turnīru, kurā piedalītos mūsu lietuviešu draugi, kā arī citu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru komandas. Vasarā ceram Zaķu pļavā atkal sarīkot atpūtas pasākumu ar nakšņošanu. VSAC «Zemgale» filiāle «Ziedkalne» Atrodas Jelgavas novadā, Vilces pagastā.Darbību sāka 1960. gadā kā psihiski slimo invalīdu nams, kur izmitināja psihiski slimas sievietes.1992. gadā filiāli pārdēvē par Specializēto jauniešu sociālās aprūpes centru. Tā uzdevums bija nodrošināt iestādē dzīvojošo 18 – 30 gadu veco jauniešu ar garīgās attīstības traucējumiem un hroniskām garīgām slimībām sociālo un medicīnisko aprūpi, organizēt viņu sociālo un darba rehabilitāciju.2004. gadā iestāde tiek pārdēvēta par sociālās aprūpes centru «Ziedkalne».2010. gada 1. janvārī iestāde tiek reorganizēta un iekļauta valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» sastāvā. Filiāles funkcija ir īstenot valsts politiku ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (1. un 2. grupas invalīdiem).Patlaban filiālē izmitināti 162 klienti. Viņu vidējais vecums ir 38 gadi. Vecākajam klientam ir 93 gadi. Klienti labprāt piedalās sporta aktivitātēs – galda spēlēs, vingrošanā, vieglatlētikā, basketbolā, volejbolā un futbolā. Filiāles klientiem ir ļoti labi sasniegumi futbolā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.
