Uz pagājušās nedēļas «Ziņu» lauku lapu publikāciju «No Vācijas atgriežas ar idejām» atsaucās Vācijas latvietis Aleksanders, papildinot jau minētos iemeslus, kādēļ vācieši vēl baidās ciemoties Latvijā.
Uz pagājušās nedēļas «Ziņu» lauku lapu publikāciju «No Vācijas atgriežas ar idejām» atsaucās Vācijas latvietis Aleksanders, papildinot jau minētos iemeslus, kādēļ vācieši vēl baidās ciemoties Latvijā.
Jau rakstījām, ka Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds pēc viesošanās Vācijā stāstīja, kādēļ ar ārzemju tūristu pieplūdumu Latvijas lauki vēl nevar lepoties. Pirmkārt, vācieši baidoties, ka viņus mūsu valstī var aplaupīt, otrkārt, uztrauc arī robežu šķērsošana un, treškārt, Latvijā pakalpojumu cenas nav adekvātas to kvalitātei.
Aleksanders papildina: «Iejūtoties vienkārša vācu tūrista ādā, noteikti vēl jāpadomā arī par šādiem jautājumiem: kā no Rīgas lidostas aizbraukšu tālāk uz Zemgales laukiem, kā varēšu apbraukāt Zemgali, Rīgu un kaimiņnovadus, ja līdzi nav automašīnas? Vācu tūristi parasti nemīl ceļot ar privāto mašīnu vai nomātu transportlīdzekli ar šoferi. Vajadzīgs vai nu īres mašīnu piedāvājums, vai sabiedriskā transporta saraksts angļu vai vislabāk arī vācu valodā (diemžēl daudzi vācieši angliski nesaprot). Ārzemju tūristu interesē arī tas, vai ir pieejama informācija par ievērības cienīgiem objektiem angļu un vācu valodā. Kas viņam Latvijā palīdzēs, ja gadīsies problēmas (piemēram, ar veselību), ja nav latviešu valodas zināšanu? Šādā gadījumā lielisks risinājums būtu tūlītēja sazināšanās ar kādu padomdevēju vai kādu citu kontaktpersonu vai pat organizāciju.»
Asociācijas «Lauku ceļotājs» izpilddirektore Elita Orniņa stāsta, ja tūrists izvēlas apceļot Latviju, izmantojot «Lauku ceļotāja» starpniecību, viņš visu nepieciešamo informāciju saņems vācu vai angļu valodā. Par automašīnas īri, apskates objektiem un tūrisma maršrutiem pastāstīs paši lauku saimnieki. «Mūsu ikgadējais katalogs arī ir trijās valodās – latviešu, angļu un vācu. Tajā ir daudz informācijas, kas sniegs atbildi uz tūristu jautājumiem,» teic E.Orniņa. Viņa uzsver, ka katras katalogā ievietotās saimniecības aprakstā ir arī norāde, kādā svešvalodā runā saimnieks. Visiem lauku tūrisma uzņēmējiem ir vienošanās ar vietējiem mediķiem par palīdzību tūristiem un 90 procentu medicīnas darbinieku pārvalda angļu vai vācu valodu. Ja tā nav, katrā pagastā ir svešvalodu pasniedzēji, kas izpalīdz tādās situācijās. Laukos cits citu labi pazīst un atbalsta.
«Par aplaupīšanu varētu satraukties lielajās pilsētas (kā jau visur pasaulē, arī Vācijā). Laukos tā nav izplatīta, un to apliecina mūsu desmit gadu prakse. Diemžēl vācu kunga jautājumi izklausās pēc tradicionālās dezinformācijas, kurai sen jau vairs nav pamata,» nopūšas E.Orniņa.
Starp citu, arī informācijas centros strādā svešvalodas pārzinoši cilvēki. Bažām nav pamata – pa Latvijas laukiem ceļot var droši.
