Aizvadītajā nedēļā Zemgales apgabaltiesa, izanalizējot pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī tiesā gūtos pierādījumus, par vainīgu atzina Jelgavas virsmežniecības virsmežzini Ardi Puišeli, kas tika apsūdzēts par piesavināšanos, kas izdarīta lielā apmērā.
Aizvadītajā nedēļā Zemgales apgabaltiesa, izanalizējot pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī tiesā gūtos pierādījumus, par vainīgu atzina Jelgavas virsmežniecības virsmežzini Ardi Puišeli, kas tika apsūdzēts par piesavināšanos, kas izdarīta lielā apmērā.
Ņemot vērā smagos ģimenes apstākļus pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, kad nomira Arda Puišeļa tēvs un māte, kā arī to, ka virsmežzinis nav agrāk tiesāts un ir pozitīvi raksturots, tiesa piemēroja Krimināllikuma 49. un 55. pantu, kas paredz iespēju noteikt vieglākus sodus, nekā tas paredzēts pantā, pēc kura celta apsūdzība.
Par piesavināšanos saņem nosacītu sodu
Par piesavināšanos lielos apmēros noteiktā soda (brīvības atņemšana uz laiku no 6 līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu) vietā A.Puišelim, kas nedz pirmstiesas izmeklēšanas laikā, nedz arī tiesā savu vainu nebija atzinis, ir piespriests trīs gadu ilgs nosacīts sods un divu gadu pārbaudes laiks. Līdzīgu sodu tiesa noteica arī virsmežziņa brālim Ivaram Puišelim, kas savu vainu bija atzinis daļēji. Par vainīgiem atzīti arī abu līdzdalībnieki Juris Zubovs un Ēriks Grabovskis. Pirmais no viņiem, kas vienīgais tiesā pilnībā atzina savu vainu, notiesāts ar divu gadu ilgu nosacītu sodu un pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Savukārt Ē.Grabovskim piespriests vienu gadu ilgs nosacīts sods un pārbaudes laiks uz diviem gadiem.
Izdomā, kā izvairīties no aizdevuma atmaksas
Notikumiem, par kuriem 24. maijā tika nolasīts spriedums, aizsākumi meklējami 1998. gada 27. augustā, kad Latvijas Krājbankas Jelgavas filiāle noslēdza līgumu ar Ivaru Puišeli par kravas automašīnas «SCANIA R143 HL» ķiršu sarkanā krāsā un piekabes nodošanu lietošanā par maksu ar izpirkumu (uz līzinga). Līgums noteica, ka I.Puišelim līdz 2002. gada 27. augustam bankai jāatdod 21 677,77 lati plus vēl 14 procentu gadā. Kā papildu nodrošinājums darījumā bija A.Puišeļa, tolaik vēl ierindas mežsarga, galvojums, ka pēc bankas pirmā pieprasījuma viņš aizdevumu nomaksās brāļa vietā. Pats A.Puišelis gan «Ziņām» norāda, ka dienā, kad bija jāparaksta galvojums, viņš bankā nav varējis ierasties, tādēļ viņa vietā parakstījies brālis. Līdz ar to arī šim galvojumam nav juridiska spēka. Saskaņā ar noteikto kārtību nopirktā mašīna tika apdrošināta akciju sabiedrībā «Balta» par 25 tūkstošiem latu.
Vēl 1999. gada sākumā aizdevums tika godprātīgi maksāts līgumā noteiktajos termiņos. Tomēr tad radās sarežģījumi – mežizstrādes finansiālās lietas nav veikušās tik labi, kā cerēts, līdz ar to arī radušās grūtības ar aizdevuma atdošanu. I.Puišelis nav vēlējies arī šķirties no automašīnas, ar kuru pārvadāti kokmateriāli un par kuru bankai bija atmaksāti jau gandrīz desmit tūkstoši latu (vēl bija jānomaksā vairāk nekā 20 tūkstoši latu). Pamazām arī sāka veidoties situācija, ko Krimināllikums atzīst par piesavināšanos lielos apmēros.
Sarkanais kokvedējs kļūst zaļš un vecs
1999. gada rudens sākumā A.Puišelis izmeklēšanā nenoskaidrotos apstākļos ieguva pavadzīmi – rēķinu, saskaņā ar kuru kāds uzņēmums citam uzņēmumam pārdod automašīnu «SCANIA R 142 H» zaļā krāsā. Tā paša gada oktobrī J.Zubovs zaļo automašīnu pārrakstīja uz sava vārda. Jau aptuveni mēnesi pēc mašīnas pārrakstīšanas A. un I.Puišeļi noorganizēja no krājbankas pirktās automašīnas «SCANIA R143 HL» pārveidošanas darbus Kalnciemā, kuros piedalījās arī Ē.Grabovskis. Ķiršu sarkano auto viņi pārkrāsoja zaļu, tika pārmetināts tā rāmis, kā arī iemetināts «SCANIA R 142 H» šasijas numurs. Mašīnām tika nomainīti arī valsts reģistrācijas numuri. Decembrī A.Puišelis izmeklēšanā nenoskaidrotos apstākļos ieguva dokumentus par to, ka no Zviedrijas Latvijā it kā ir ievesta kokvedēja piekabe, kuru arī uz sava vārda reģistrēja J.Zubovs.
Afēru loku noslēdz viltus zādzība
Minētajās darbības saistītas ar vēl vairākām nelikumībām, kurās acīmredzama ir CSDD un Muitas amatpersonu neizdarība, kas tomēr netika pierādīta. Pagājušā gada janvārī Ogres policija saņēma I.Puišeļa tālruņa zvanu, ka no kādas stāvvietas Ogres rajonā ir nozagta viņa līzingā paņemtā automašīna. To kā liecinieks policijai apstiprināja arī Ē.Grabovskis. Iesniegumu par zādzību saņēma arī apdrošināšanas sabiedrība. Saskaņā ar četru līdzdalībnieku plānu, līdzīgi kā daudzas citas automašīnu zādzības, arī šī netiktu atklāta. Latvijas Krājbanka no apdrošinātājiem saņemtu kompensāciju, savukārt I.Puišelis no bankas – daļu no iemaksātās naudas un viņa rīcībā paliktu arī «SCANIA R143 HL», kas tikai «papīros» bija pārvērtusies par «SCANIA R 142 H». Turklāt vairs nebūtu arī problēmu ar atlikušā aizdevuma atmaksāšanu. Taču Jelgavas virsmežzinis norāda, ka viņa brālim ar J.Zubovu bijusi savstarpēja vienošanās par aizdevumiem, kuras rezultātā kokvedējs tomēr būtu palicis par J.Zubova īpašumu, līdz ar to vienīgais, ko I.Puišelis būtu ieguvis, ir līzinga nemaksāšana.
Tomēr policija, pārbaudot operatīvo informāciju, nozagto auto, kas tagad gan ķiršu sarkanās krāsas vietā bija kļuvis zaļš, atrada Līvbērzē, kur to godprātīgi bija glabājis J.Zubova tēvs. Līdz ar to par zādzību ierosinātā krimināllieta pārtapa lietā par piesavināšanos lielos apmēros.
Vēl nav izlemts, vai spriedumu pārsūdzēs
Otrdien par piesavināšanos atzītais vainīgais Jelgavas virsmežniecības virsmežzinis A.Puišelis «Ziņām» vēl nemācēja pateikt, vai Zemgales apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēs. To izlemt viņam ir tiesības līdz 4. jūnijam, kad kopš sprieduma pasludināšanas būs pagājušas desmit likumā noteiktās dienas. Kā «Ziņām» skaidroja Valsts meža dienestā, ja A.Puišelis spriedumu nepārsūdzēs, tādējādi atzīs līdz šim noliegto vainu, viņam būs jāatvadās no virsmežziņa amata, jo ierēdnis nedrīkst būt krimināli sodīts par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem. Savukārt, ja A.Puišelis tiesas spriedumu pārsūdzēs, viņš līdz nākamajam spriedumam saglabās amatu, tomēr vienlaikus arī riskē par pasavināšanos saņemt bargāku sodu.
Vakar nebija arī zināms, vai tiesas spriedumu pārsūdzēs prokuratūra.
Pagaidām arī Latvijas Krājbankas Jelgavas filiāles amatpersonas nemācēja pateikt, vai banka turpinās uzturēt civilprasību, jo afēras objekts automašīna «SCANIA R143 HL» ir jau pārdota citam klientam, līdz ar to tiešie bankai nodarītie zaudējumi ir segti un palikuši vairs tikai salīdzinoši nelielie bankas izdevumi par mašīnas remontu.
