Analizējot dzīvnieku mutes un nagu sērgas apkarošanas mācības, novērotāji izteica vairākus ierosinājumus, neizdarība vai nopietnas kļūdas netika konstatētas.
Analizējot dzīvnieku mutes un nagu sērgas apkarošanas mācības, novērotāji izteica vairākus ierosinājumus, neizdarība vai nopietnas kļūdas netika konstatētas. Mācības bija veiksmīgas un radīja pārliecību, ka patiesā infekcijas gadījumā sērgu izdotos lokalizēt un likvidēt, spriež Jelgavas Veterinārās pārvaldes priekšnieks Arnolds Žilvinskis.
Pagājušajā nedēļā Elejas pagastā risinājās līdz šim Latvijā vērienīgākās mācības mutes un nagu sērgas apkarošanā. Arnolds Žilvinskis informē, ka mērķis bija pārliecināties par Veterinārās pārvaldes spējām operatīvi reaģēt jau uz pirmajiem ziņojumiem par aizdomām uz infekciju, kā arī pārbaudīt pārvaldes materiāli tehnisko nodrošinājumu. Būtiski esot bijis arī pārliecināties par dažādu dienestu sadarbības iespējām. Sērgas skartajā punktā kā arī bīstamajā zonā notiekošo, tostarp arī pieļautās kļūmes, fiksēja gandrīz simts novērotāju – veterināro pārvalžu priekšnieki, Zemkopības ministrijas pārstāvji, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes pasniedzēji un studenti. A.Žilvinskis atzīst, ka, lai pārliecinātos par novērotāju modrību, Jelgavas Veterinārā pārvalde mācībās tīšuprāt pieļāva divas kļūmes – bīstamo zonu nenorobežoja visā tās teritorijā, kā arī patoloģiskais materiāls, ko nosūtīja analīzēm, netika nozīmogots, kā to prasa noteikumi. Novērotāji abas šīs kļūdas pamanīja.
Analizējot mācības, novērotāji izteica aizrādījumus par to, ka sērgas skartajā punktā vairāki dedzinātāji, lai arī ar parakstiem bija apliecinājuši, ka ir iepazinušies ar darba drošības noteikumiem un tos ievēros, dažkārt strādāja bez speciālajiem cimdiem un brillēm. Kāds strādnieks bīstamajā teritorijā, pat staigājis sandalēs. Novērotāji aizrādīja arī to, ka, mazgājot, tīrot un dezinficējot inficēto dzīvnieku fermu, dezinfekcijas paklājs, kam bija jāatrodas ēkā, tika izbīdīts labu gabalu ārā no tās.
Savukārt diskusijas, izvērtējot speciālistu rīcību mācībās, izcēlušās par to, ka pārlieku ātri izvietoti sargposteņi. To varējuši darīt pēc tam, kad laboratorijā apstiprinātas aizdomas par dzīvnieku inficēšanos ar sērgu. Taču citi novērotāji teikuši – jo ātrāk bīstamā teritorija norobežota, jo lielākas ir cerības, ka sērga no tās neizkļūs.
Diskusijas izraisījis arī lopu dedzināšanai izraktās bedres dziļums un malkas resnums. Bet, tā kā inficētās govs un divu cūku līķu pilnīgai sadedzināšanai vajadzēja tikai trīs ar pusi stundas, var secināt, ka bedri Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes darbinieki bija izveidojuši ļoti prasmīgi un ar labu vilkmi. A.Žilvinskis norāda, ka Jelgavas Veterinārā pārvalde spējusi atvairīt arī aizrādījumus par to, ka dzīvnieku līķu dedzināšanas bedre atrodas pārāk tālu no fermas – aptuveni 150 metru. Tā radīti labvēlīgi apstākļi tam, lai sērga spēcīgajā vējā izplatītos tālāk. «Mēs atzīmējām, ka dedzināšanas vieta tika saskaņota ar Vides aizsardzības inspekciju, tā norādīja, kur dedzināšanai būtu vislabvēlīgākie apstākļi. Dzīvnieku līķi pirms pārvešanas uz bedri tika ļoti rūpīgi dezinficēti, bet sērgas ierosinātāja skartās ķermeņu daļas – termiski apstrādātas ar lodlampu, līķu mutes dobums bija nosegts. Tādēļ sērgas ierosinātājs no dzīvniekiem nebūtu varējusi pārvietoties. Bija vēl arī citi diskutējami jautājumi, tomēr tie vairāk vērtējami kā ierosinājumi, nevis kritika, tādēļ var uzskatīt, ka Veterinārās pārvaldes būtu gatavas stāties pretim sērgai,» tā A.Žilvinskis. Viņš arī norāda, ka ļoti operatīvi un prasmīgi mācībās rīkojušās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes, Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes, kā arī Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes darbinieki, kas pusstundas laikā spēja bloķēt bīstamo teritoriju. Sekmīgi darbojusies arī Elejas pagasta veterinārārste, kas bīstamajā teritorijā – 25 kilometru rādiusā no sērgas skartā punkta – spēja apzināt un reģistrēt dzīvniekus, kas var inficēties ar šo slimību. Būtisks esot bijis arī Jelgavas Domes, rajona Padomes, Elejas rajona Padomes, kā arī Zemessardzes 52. Jelgavas bataljona, Municipālās policijas un Jelgavas virsmežniecības atbalsts.
